Kā prognozēts, Lemberga prieki par 135 miljonu lietu izrādījušies pāragri
PIETIEK24.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien Anglijas tiesas sēde tā sauktajā 135 miljonu dolāru lietā apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam nenesa gaidīto rezultātu, un, kā Pietiek jau prognozēja, Lemberga iepriekš paustais prieks par šīs tiesvedības galu izrādījās pāragrs.
Lielbritānijas Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa pretēji Lemberga un viņa advokātes Vinetas Čukstes pirms nepilnām divām nedēļām Latvijas medijiem paustajam otrdien tā arī neizlēma ne par tiesvedības izbeigšanu pret Lembergu, ne par starptautiskā aresta ordera atcelšanu.
Kā liecina ar Anglijas tiesvedību saistītu avotu Pietiek sniegtā informācija, tiesa otrdien noraidīja Lemberga pārstāvju lūgumu par viņam piederošo aktīvu starptautiskā aresta ordera atcelšanu. Tāpat Anglijas tiesa nav izlēmusi par tiesvedības izbeigšanu pret Lembergu.
Šāds lēmums pieņemts, jo tiesa apmierinājusi prasītāju – vairāku Latvijas kuģniecības (LK) meitasfirmu lūgumu ļaut iesniegt apelācijas sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru tika atzīts, ka prasība pret Lembergu neesot Anglijas tiesas jurisdikcijā.
Pietiek jau rakstīja, ka lēmums, par kuru „ar prieku” medijos 12.jūlijā izteicās Lembergs un viņa juriste Čukste, visticamākais, ir pārspīlēts. Vairāki ar Londonas tiesvedību saistīti avoti Pietiek toreiz uzsvēra, ka Lemberga prieki būs bijuši neilgi, jo nekas pēc būtības attiecībā pret Lembergu nav mainījies, tikai mainījusies procesuālā forma šajā lietā.
Tā sauktajā 135 miljonu dolāru tiesvedībā lietā prasītāji ir LK meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas kompānijas, kas saistītas ar LK frakts darījumiem. Lietā tiek uzskatīts, ka visticamākais, Lemberga vadībā no LK meitassabiedrībām, slēdzot kuģu frakts līgumus, izzagti miljoni. Ar Lemberga īpašumiem saistītu starptautisku aresta orderi Anglijas tiesa izdeva 2011.gada pavasarī.
LK meitasfirmu pret Lembergu celtās prasības ietvaros otru - regresa prasību pret Lembergu cēlušas piecas ārzonas firmas (Recoletos Limited, Romanica Overseas Limited, Skeena Overseas Limited, Luzero Limited, Chandler Limited), caur kurām savulaik notikusi LK kuģu frakts līgumu slēgšana un ar kuru starpniecību, iespējams, Lemberga interesēs un vadībā īstenota naudas „nozagšana”. Visas piecas ārzonas firmas šajā lietā ir atbildētājas. Prasību pret Lembergu tās cēlušas regresa kārtībā – tas ir kā pretprasību, norādot, ka tieši Lembergs ir bijusi galvenā persona, kuras vadībā un ar kuras, iespējams, tiešu līdzdalību un saskaņojumu īstenotas shēmas, ar kurām, slēdzot darījumus par LK kuģu frakts līgumiem, no uzņēmuma pēc apšaubītās LK privatizācijas „izzagti” desmitiem miljonu dolāru.
Līdztekus 135 miljonu dolāru tiesvedībai Anglijas tiesā pret Lembergu un vēl virkni ar viņu saistītu personu cita LK meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar) cēlusi jaunu prasību. Šajā lietā tiesvedība saistīta ar vairāk nekā 5 miljonu dolāru izkrāpšanu no Kuģniecības meitasfirmas Latmar, slēdzot viltus konsultāciju līgumus.
Gan LK, gan Ventspils naftas vadība pašlaik ir koncerna Vitol kontrolē, no VN vadības Lemberga cilvēkus Vitol izsvieda 2009.gada nogalē, savukārt no LK – 2010.gada beigās.
Savukārt Čukste otrdienas vakarā informēja, ka tiesa otrdien nolēmusi piedzīt no prasītājiem par labu Aivaram Lembergam tiesāšanās izdevumus. Tomēr uz Pietiek lūgumu nosaukt konkrēto piedzīto summu Čukste atbildēt nevarēja - šis jautājums vēl neesot izlemts.
Pilns Čukstes skatījums uz tiesas otrdien pieņemtajiem lēmumiem bija šāds: "Šodien Anglijas Augstās tiesas karalienes sēdekļa Komerctiesā (turpmāk – Anglijas tiesa) notika tiesas sēde, kurā tika izskatīti jautājumi, kas izriet no Anglijas tiesas 2012.gada 12.jūlija lēmuma, ar kuru tika noraidīta Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu Latvijas kuģniecības meitas sabiedrību celtā prasība pret Aivaru Lembergu Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.
Pretēji prasītāju paustajam viedoklis tiesas lēmums par jurisdikcijas neesamību mainīts netika. Turklāt tiesa nolēma piedzīt no prasītājiem par labu Aivaram Lembergam tiesāšanās izdevumus. Konkrēta summa un samaksas termiņš šajā tiesas sēdē netika noteikts, jo tiesa turpinās darbu 2012.gada 31.jūlijā.
Prasītājiem tiks dota atļauja iesniegt apelācijas sūdzību tikai tādā gadījumā, ja Anglijas Augstākā tiesa pieņems izskatīšanai kasācijas sūdzību lietā VTB pret Nutritek, kurā tiek skatīts no juridiskā viedokļa identisks jautājums par Anglijas tiesas jurisdikcijas esamību pār ārvalsts pilsoni (un kurā apelācijas instances tiesa jau ir apstiprinājusi, ka argumentācija, kas tika izmantota Aivara Lemberga iesniegtajā sūdzībā, ir pareiza). Ja lietā VTB pret Nutritek tiks liegta iespēja iesniegt apelācijas sūdzību, tad arī Antonio Gransci Shipping Corporation un pārējie prasītāji nedrīkstēs sniegt apelācijas sūdzību šajā lietā.
Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanas rīkojums paliks spēkā līdz brīdim, kamēr tiks pieņemts tiesas lēmums, ka prasītājiem ir liegtas tiesības iesniegt apelācijas sūdzību."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
