Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija ir ierosinājusi lietu pret mani pēc panta “Par nacionālā naida kurināšanu”, aizturēja mani un veica dzīvokļa kratīšanu. Izklāstu detaļas.

Piektdien, 15.decembrī man piezvanīja: ar Jums runā Drošības policijas darbinieks, mums ir Jums uzdodami vairāki jautājumi, vai Jūs nevarētu atnākt pie mums nākamajā nedēļā?

- Tas nebūs vienkārši. Lieta tāda, ka otrdien man ir jālido uz Ameriku, uz Kaliforniju pie meitas un mazbērniem.

- Nāciet pirmdien.

- Bet par ko būs saruna?

- Uz vietas uzzināsiet.

Deviņos no rīta pirmdien es izeju no mājas, man virsū skrien trīs jauni cilvēki ukraiņu nacionālajos tērpos – ar melnām maskām uz sejām.

- Drošības policija. Jūs tiekat aizturēts. Jūs tiekat aizturēts par nacionālā naida kurināšanu interneta komentāros. Lūk, lēmums par jūsu dzīvokļa kratīšanu, nāciet mums līdz.

Piecas minūtes lasu dokumentus... Nu ko, visi pieci dodamies uz manu dzīvokli: es, trīs cilvēki maskās un izmeklētājs (viņš bija ar atklātu seju). Nelielas formalitātes, un kratīšana sākās. Dzīvoklis man ir neliels, viena studio tipa istaba un vannasistaba. Tika iets pa apli: viens – pulksteņa rādītāja virzienā (skapis, gulta, plaukti), otrs – pretēji pulksteņa rādītāja virzienam (vannasistaba, virtuve, darba galds).

Trešais bija maskā, visdrīzāk tehniķis. Viņam bija čemodāniņš ar instrumentiem, datoru un fotoaparātu. Laiku pa laikam viņš pieslēdzās manām ierīcēm, piemēram, rūterim un kaut ko okšķerēja. Un visu fotografēja. Izmeklētājs sēdēja pie galda un rakstīja protokolu. Es smēķēju un skatījos.

Atzīmēšu, ka kratīšana bija ļoti drastiska. Pārrakāja visas vietas un visus stūrus, izčamdīja visas zeķes un kreklus. Savādi, vai ne tā? Ja mani aizturēja par naida kurināšanu internetā, tad ko gan viņi meklēja manās zeķēs? It kā daļu no “uzkurinošajiem” komentāriem es esmu publicējis tīklā, bet daļu noslēpis drēbju skapī? Kādā veidā? Naida trombu veidā?

Viņi izņēma visas ierīces, kas saistītas ar datoru, ierakstīja protokolā un nolika malā. Bez darba datora viņi izņēma arī planšeti, visas datu glabāšanas ierīces (cietie diski, zibatmiņas, kartes). Arī kasti ar veciem CD diskiem aprakstīja un paņēma, arī muzikālo pleijeri ...

Un, kad šī nelietīgā procedūra tuvojās nobeigumam, viens no maskās tērptajiem uzlīda pie griestiem pārbaudīt gaismas ķermeņus. Man pie loga ir sešas tādas lampiņas, pats tās uzstādīju. Vēl vienu reizi mēģināšu uzdot loģisku jautājumu: KO lampiņās var paslēpt apsūdzētais par “naida kurināšanu internetā”? Tiek izņemta viena lampiņa, otra... piektā...

 - O! Bet te kaut kas ir! Kaut kas maisiņā!

Maisiņš tiek izvilkts dienas gaismā – PATRONAS! 16 Makarova pistoles patronas. Vau! No pēdējās sestās lampiņas tiek izņemts vēl viens maisiņš – 18 patronas! Pietiekami, lai apšautu trešdaļu no Latvijas Saeimas.

Jāatzīstas, brīnījos es ļoti stipri. Viena lieta – ielādēt manā datorā kādu “attālināto klientu” un manā vārdā piesmērēt internetu (tā jau ir bijis). Bet cita lieta – “piemest” munīciju... Tas jau vairs nav hibrīdkarš, tas jau ir karš ar šaujamieročiem... Tā teikt, “biedri” iet uz visu banku.

Skatos uz “atradumu” un ievēroju, ka maisiņi, kurās atrodas patronas, ir tik ļoti pazīstami. Un visdrīzāk – manējie. Man tādi maisiņi dzīvoklī mētājas desmitiem. Tādos maisiņos man dažādi eksprespasti piegādā radiodetaļas, es no rakstīšanas brīvajā laikā nedaudz niekojos ar lodāmuru, mana pirmā profesija – radioinženieris.

Hmm... Ja tie ir mani maisiņi, tad uz tiem ir pagalam daudz manu pirkstu nospiedumu... Neslikti izdomāts ... Uz patronām, skaidrs, manu pirkstu nospiedumu nav. Pēdējo reizi Makarova pistoles patronas es turēju rokā 1983.gadā, kad dienēju armijā, bet maisiņus – burtiski vakar... Atsisties būs, oi, cik grūti.

***

Tālāk mani ved uz nopratināšanu attiecīgajā iestādē, pa ceļam realizēju visas savas tiesības uz advokātu. Izsaucu advokāti Immu Jansoni. Šajā situācijā viņa kā speciālists man noder vislabāk.

Kamēr advokāts brauc, sēžu ar vienu no maskotajiem istabā un runāju ar viņu par dzīvi. Seja aizklāta, bet pēc acīm var pateikt – pavisam jauns puisis. Starp citu, kratīšanas laikā tieši viņš atrada kastīti ar mana tēva ordeņiem.

- Kas tas?

- Tēva apbalvojumi, frontes...

- Jā, tādas lietas vajag glabāt, tās ir ģimenes relikvijas.

Atlika atpakaļ ar cieņu, akurāti. Šo puisi es pats pie sevis nosaucu par “inteliģentu”.

Ieskrien otrs, to es pie sevis nosaucu par “sivēntiņu”. Seja plata, acis – maziņas. Uzmet uz galda kaudzi ar krāsainām izdrukām – fotogrāfijas. Šajās fotogrāfijās redzams, kā mani bērni kādā no vasaras pārgājieniem kaili peldas upē.

- Un ko jūs par to teiksiet? Tā ir bērnu pornogrāfija!

- Vai jūs esat pie pilna prāta? Tie ir mani bērni! Viņi peldas upē...

- Tur ir redzami atkailināti dzimumorgāni! (Baksta ar pirkstu pa bērna attiecīgajās vietās un grūž man priekšā izdruku ar izrakstu no likuma teksta par bērnu dzimumorgānu attēlošanu.)

- Tad arī Briseles “čurājošais puisēns” ir pornogrāfija.

- Atzīstieties, ka tās ir jūsu patronas. Citādāk mēs...

Hmm... Man šķiet, ka to, ko jūs šobrīd darāt, var saukt par “spiedienu”. Es esmu divreiz vecāks par jums. Tādi gājieni ar mani jums cauri neies.

Kas bija pārsteidzoši: izdrukas ar manu “čurājošo puisīšu” fotogrāfijām bija gatavas 15-20 minūšu laikā pēc tam, kad mēs ar visu komandu bijām ieradušies “valsts mājā” uz nopratināšanu. Bet cietais disks ar manu ģimenes fotogrāfiju arhīvu ir milzīgs – apmēram 0,5 terabaitu apjomā. Tā uzreiz atrast mapītēs fotogrāfijas ar manu bērnu plikumiem es pats nevarētu. Bet vēl taču vajag arī izdrukāt...

Sanāk, ka viss šis teātris bija sagatavots un izmēģināts jau iepriekš. Mani arhīva diski jau iepriekš bija nokopēti, tajos jau bija parakājušies speciālisti un atraduši, kas, pēc viņu domām, varētu mani piespiest “atzīties”. Sanāk, ka viņi jau iepriekš pabijuši manā dzīvoklī, nokopējuši diskus, atstājuši patronas. Bet kratīšana bija tikai visa atrodamā legalizācija...

Kā viņi (vai ne tieši viņi) varēja iekļūt mana dzīvoklī? Elementāri. Pirms gada es jau vienreiz biju “uz “sarunām” Drošības policijā, kur mani izjautāja par braucienu uz Doņecku. Kad ieiet pie viņiem “valsts mājā”, tad no kabatām ir jāizvelk viss, arī atslēgas. Uztaisīt kopiju atslēgām – piecu minūšu jautājums. Bet ar manu dzīvesveidu – nemitīgi izbraukumi – parakāties pa manu mājvietu neviens netraucē...

***

Kas būs tālāk? Paskatīsimies. Pagaidām no Latvijas “kantora” nekādas jaunas ziņas nav ienākušas. Vienīgā apsūdzība pret mani – nacionālā naida kurināšana. Man ir parādījuši izdrukas no kaut kāda foruma internetā, kur it kā no mana datora kāds ar vārdu “Sergejs” ir aicinājis nogalināt latviešus. Murgi.

Es nekad neesmu neko rakstījis šajā forumā, es nekad nevienā forumā neesmu rakstījis komentārus ar svešu vārdu, es nekad neesmu aicinājis “nogalināt latviešus”. Mana māte ir latviete. Es taču nevaru aicināt nogalināt savu māti. Es vispār attiecībā pret interneta vidi esmu ļoti publiska persona. Katrs mans solis, katrs mans raksts jau 26 gadus ir atrodams laikrakstos un internetā, atliek tikai pameklēt. Grūti būs atrast tiesnesi, kas noticēs, ka Jurijs Aleksejevs kaut ko tādu varēja uzrakstīt...

Attiecībā uz patronām... Kādēļ gan tās būtu man nepieciešamas. Jaunībā, kad es dienēju armijā, es labi šāvu gan ar “makarovu”, gan ar “kalašņikovu”, gan arī ar rokas ložmetēju. Bet man jau šobrīd ir 59 gadi, daudz sliktāka redze, arī roka nav vairs tā “piešauta”. Lai vienkārši pašaudītos, es vairs neesmu tas labākais kandidāts. Atradīsies jaunāki par mani. Bet manam ierocim – VĀRDAM - ir daudz lielāks kalibrs nekā 9 mm. 

Pieļauju, ka zēni no mūsu Drošības policijas gribēja mani psiholoģiski ietekmēt, lai es pateiktu kaut ko lieku. Un viss šis teātris uz to bija orientēts. Patronas atrada kā “ķiršus tortē” pašas kratīšanas beigās, un pēc tam – uzreiz uz pratināšanu, kamēr es vēl neesmu atjēdzies... Es taču saprotu, ka viņus tā mācīja paātrinātajos alternatīvi apdāvināto specdienestu darbinieku kursos.

***

Pirmkārt. Kā “aizdomās turamajam” man nav jāsaglabā “izmeklēšanas noslēpums”. Tādēļ par visiem notikumiem es rakstīšu ļoti detalizēti. Lai cilvēki zina, kā šobrīd darbojas vārda brīvība Latvijā.

Otrkārt. Šobrīd visi mani datori, diski un zibatmiņas ir pilnīgā Latvijas specdienestu rīcībā. Es ne brīdi neticu viņu godīgumam. Ja jau manā dzīvoklī viņi iebāza patronas, tad manos elektroniskajos datu glabātājos viņi var sabāzt visu, ko viņi vēlas – līdz pat Kenedija slepkavībai. Gaidu. Un pārsteigts nebūšu. Un arī jūs nebrīnieties, ja manā garāžā atradīs nodurtu vecenīti.

Treškārt. Palasot internetā komentārus par manu aizturēšanu un dzīvokļa kratīšanu, es pamanīju, ka vairāki no maniem kolēģiem žurnālistiem par to priecājas. Portālā “Rus-Delfi” mani pat nosauca par “bijušo žurnālistu”. Bijušais? Anatolij Golubev, vai Tu mani tiešām sauc par “bijušo žurnālistu”? Hmm…

Es saprotu, ka man šajā valstī ir pietiekami daudz ideoloģisko pretinieku. Ar daudziem no viņiem es jau vairāk kā 7 gadus diskutēju manis izveidotajā diskusiju klubā – IMHOclub.lv (Dievs ir liecinieks, ka es nekad nevienam neesmu liedzis izteikties). Un, ja kādu no jums specdienesti sāktu tik nelietīgi presēt, es kā kalns stātos viņiem priekšā un jūs aizsargātu.

Padomājiet par to.

Redakcijas piezīme: Jurijs Aleksejevs mums ir ļoti nesimpātisks tāpat kā liela daļa viņa uzskatu. Taču mēs vienmēr atceramies šo viedo atgādinājumu:

"Vispirms viņi atnaca pēc sociālistiem, es klusēja, jo nebiju sociālists. 

Pēc tam viņi atnāca pēc arodbiedrību biedriem, es klusēju, jo nebiju arodbiedrības biedrs. 

Pēc tam viņi atnāca pēc ebrejiem, es arī klusēju, jo es taču neesmu ebrejs. 

Pēc tam viņi atnāca pēc manis, un nebija vairs neviena, kas varētu protestēt."

Martin Niemöller

"Kad atnāca nacisti pēc komunistiem, es klusēja, es nebiju komunists. 
Kad viņi atnaca pēc sociāldemokrātiem, es klusēja, jo nebiju sociāldemokrāts. 
Kad viņi atnāca pēc arodbiedrībām, es klusēju, jo nebiju arodbiedrības biedrs. 
Kad viņi atnāca, pēc ebrejiem, es arī klusēju, jo es taču neesmu ebrejs. 
Kad viņi atnāca pēc manis, nebija vairs neviena, kas varētu protestēt. "
Martin Niemöller
Un viņi mani nosita.Martin Niemöller.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...