
Kā policijas priekšnieki un puspriekšnieki dienesta auto izmanto Jelgavā
Pietiek lasītājs30.10.2017.
Komentāri (0)
Nesen lasīju rakstu par dienesta transporta izmantošanu Tukuma policijā, taču līdzīga situācija ir daudzās Latvijas pilsētās. Gribu padalīties ar informāciju par Jelgavas pilsētu, kur atrodas Zemgales novada centri dažādām Iekšlietu ministrijas institūcijām.
Ar dienesta automašīnām tiek vadāti bērni uz izglītības iestādēm utt., ar ģimenēm apmeklēti veikali, medicīnas iestādes utt., darbinieki darba laikā apmeklē ne tikai pārtikas, bet arī būvmateriālu utt. veikalus (it sevišķi to dara darbinieki, kuri būvē savus mitekļus, - pārsvarā vadība), notiek darbinieku izklaides pasākumi, kuros tiek izmantotas dienesta automašīnas un tiek braukts dzērumā, un, protams, darbinieki ikdienā ar dienesta auto pārvietojas uz dzīvesvietām.
Ja kāds vēlas pievērst uzmanību Valsts policijas (VP) un Drošības policijas dienesta automašīnām, aizbrauciet uz Katoļu ielas un Pasta ielas pagalmu, tur visā daiļumā var apskatīt visu vadības un darbinieku autoparku.
Nereti ir redzēts, kā VP ZRP priekšnieks A.Zellis ar dienesta džipu Hyundai, v.n. GF8077 dara personīgās darīšanas, kā arī DP Jelgavas struktūrvienības vadītājs M.Strods ar džipu Toyota LandCruiser, v.n. FS1410 (kurš starp citu nereti lieto zilās operatīvā auto gaismas priekšējā restē) braukā ārpus darba darīšanās.
Protams, vienmēr var pateikt, ka vakaros un brīvdienās esi iesaistīts administratīvajos/operatīvajos uzdevumos, bet, piedodiet, tauta taču nav akla. Un varētu noskaidrot šo automašīnu degvielas patēriņu, kurš noteikti nav mazs.
Kam šiem policijas struktūrvienību vadītājiem ir vajadzīgas jaudīgas apvidus automašīnas, iespējams, lai paaugstinātu pašapziņu? Ar dienesta automašīnām regulāri tiek pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi.
Turklāt ir problēma, ka Iekšējās drošības birojs ar Drošības policijas amatpersonu patvaļu nenodarbojas un patvaļas tur netrūkst. Nākamreiz - par VUGD un PMLP darbiniekiem...





Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.