Iesaki rakstu: 
Kā saka mūsu kaimiņi, - „lauzt nav būvēt”. Tāpēc arī varas ierobežotais intelektuālais resurss kā reiz ir bijis šim procesam pietiekams. Valsts demontāža beigu fāzē iegāja 2018.gadā ar ilgi un rūpīgi veidotā Mazās Šveices finanšu un Austrumu-Rietumu tilta koncepta iznīcināšanu. Arī tranzīts šajā gadā saņēma nāvīgu triecienu. Kurā brīdī mēs varam runāt par izdevušos valsti kā politisku veidojumu, un kurā brīdī tā pārstāj eksistēt?
Vietā būtu atcerēties politiskās teorijas pamatus un valsts kā veidojuma definīciju, - varbūt tas palīdzēs saprast, kurā sabrukuma etapā mēs atrodamies. Un tā dažas valsts pamatpazīmes:
- Publiskas politiskas varas esamība, kurai ir vadības mehānismi un piespiešanas aparāts.
- Spēja teritoriāli organizēt iedzīvotājus.
- Valsts ārpolitika.
- Valsts suverenitāte.
- Valsts bankas un Valsts kases esamība.
- Armija un iekšlietu sistēma.
- Ideoloģija.
Saprotams, ka nav iespējams apskatīt šos punktus pilnīgi izolēti viens no otra, jo tie funkcionē mijiedarbībā, bet tomēr mēģināsim piemērot šo shēmu, lai pavērotu, kas noticis Latvijā.
Publiskas politiskas varas esamība
Tā nav noliedzama, taču vadības mehānismu efektivitāte ir atkarīga no tā, cik labi vara komunicē ar tautu un cik līdzīgās ideoloģiskās pozīcijās tauta un vara atrodas. Diemžēl pēdējo pāris gadu laikā vērojams „aukstais pilsoņkarš”, kurš ir iegājis savā beigu fāzē, un sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka valdošajai elitei ir laiks iet meklēt citu, labāku tautu. Jo politiskās varas leģitimitāte ir sasniegusi zemāko punktu socioloģisko mērījumu vēsturē.
Iedzīvotāji sevi vairs neidentificē ar valsti, kuras vadošā oficiālā ideoloģija absolūti neatbilst vairākuma vērtību sistēmai. Uz to norāda arī ārkārtīgi zemā vēlēšanu aktivitāte un pretestība neoliberālām likumu normām, kuras mēģina ieviest. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi iedzīvotāji jau faktiski pārskata līgumu ar valsti, proti, nemaksā nodokļus. Tātad vienīgais politiskās varas neapstrīdamais instruments tagad ir piespiešanas aparāts, kas automātiski nozīmē ieprogrammētu konfliktu.
Spēja teritoriāli organizēt iedzīvotājus
Kārtējā sabojātā iespēja, jo jaunā teritoriālā reforma ir radījusi pretestību un ilgu laiku būs konfliktu avots.
Valsts ārpolitika
Diemžēl Meierovica laiks ir pagājis, un ārlietu resors nedarbojas kā biznesa veicinātājs un valsts kases pildītājs. Šī milzu ministrija tērē resursus Briseles komandu retranslācijai un nevajadzīgi politizē pat sīkus ekonomiskus jautājumus. Pienesums valsts labklājībā – zero. Plus nespēja prognozēt! AUKUS bloka izveidošana nozīmē tikai to, ka ASV aiziet no Eiropas un koncentrē spēku atlikumus un resursus Ķīnas bloķēšanai un apkarošanai.
https://www.globaltimes.cn/page/202101/1214456.shtml
Uz šī fona divi Rīgas idioti sacenšas kaimiņu karogu plēšanā, bet drīz nāksies uz turieni doties rāpus un lūgt enerģiju par normālām cenām.
Valsts suverenitāte
Tā izbeidzās brīdī, kad importējoša valsts izlēma atvērt robežas un atcelt muitas, proti, 2004. gadā. Kopš tā laika valsts ārējās tirdzniecības bilance ir bijusi tikai negatīva, kas nozīmē atkarību no ārējiem finanšu avotiem - PB, FRS un SVF. Kas ir šo struktūru saimnieki, visiem ir labi zināms tikpat labi, cik labi ir zināma šīs finanšu atkarības cena.
Secinājums - valsts vairs nespēj pieņemt lēmumus savās interesēs, to nosaka starptautiskie kreditori un baņķieri. Tas ir tieši tas, ko vērojam praksē - valsts, kuras farmācija un zinātne ir starptautiski atzītā līmenī, pieņem atvaļināta marksistu terorista vadīta banksteru un farmaceitu finansēta karteļa (Pasaules Veselības organizācija) ieteikumus Cow ārstēšana un nogalina 1500 slimniekus.
Tas ir tas, kā suverenitātes zudums izpaužas praktiski. Arī lokdaunu izsludināšana uz neprecīzu testu pamata ir noziedzīga un iespējama tikai neslēpta ārēja spiediena un uzpirkšanas ietekmē.
Valsts kases un Valsts bankas esamība
Valsts banka faktiski pilda tikai Pasaules Bankas rīkojumus un kaļ glītas monētas. Tai nav tiesību emitēt naudu, kas nepieciešama projektiem un tautsaimniecībai, tādējādi kļūstot par dārgu izklaidi un ienākumu avotu politiski pietuvinātajiem.
Eiro emisijas centrs atrodas Vācijā, un Latvijas Bankas (LB) funkcijas ir tikpat dekoratīvas kā tās izlaistās monētas. Atliek cerēt, ka grandiozas krīzes priekšvakarā nevienam neienāks prātā sagriezt LB krātuvēs esošās latu banknotes.
Valsts kase arī nav savā darbībā neatkarīga, ne reizi vien manīts, ka Budžeta komisijas sēdēs ieinteresēti piedalas ļaudis no Vēstniecības. Savukārt citi apšaubāmas reputācijas ļaudis, kas apgrozas valsts finanšu institūcijās, piemēram, Mārtiņš Bondars, šo organizāciju tēlu plašākas publikas acīs ir sabojājuši galīgi, nemaz nerunājot par šī tēla pēdējo pirueti, izdabājot 30 gadu garumā īdošajām ebreju organizācijām viņu nebeidzamajā kārē pēc kompensācijām.
Rezumējot – Valsts banka pašreizējā izskatā neveicina Latvijas labklājību, un tai nav nekādas nozīmes valsts ekonomiskajā dzīvē.
Armija un iekšlietu sistēma
Šīs struktūras pierādīja savu nespēju cīnīties pat ar minimāliem ārējiem draudiem migrācijas krīzes laikā, kaut arī pēdējos gadus saņem aptuveni pusmiljardu (!) eiro no valsts budžeta. Nav izpildīta pašu pieņemtā nacionālās aizsardzības doktrīna, kas paredzēja izveidot pretgaisa aizsardzības sistēmu, kuras nav vispār! Toties Aizsardzības ministrijas (AM) einšteini ir tikuši pie haubicēm, kas ir uzbrukuma ierocis! Savukārt iekšlietu sistēmas realizētā politisko aktīvistu vajāšana pēdējā laikā ir sabojājusi šo iestāžu imidžu gluži tikpat stipri kā nesen AM organizētās apšaudes pilsētā. Valsts iedzīvotāji ir sapratuši „messidžu” - lai panāktu ”līguma ar valsti”ievērošanu, tiks lietota vara, jo argumentu vairs nav.
Ideoloģija
Smagākais punkts, jo šeit ieprogrammēti vislielākie iespējamie konflikti.
Kā zināms, vislielākās konfrontācijas vienmēr ir bijušas par vērtībām, un jāatzīmē, ka valdošā establišmenta ideoloģiskās nostādnes neatbalsta aptuveni 90% iedzīvotāju, kuriem nav pieņemamas ultraglobālistu dogmas. Tos sanikno genderteorijas, mēģinājumi ievazāt Satversmē tā sauktos „minoritāšu grozījumus” utt., utt. Simptomātisks rādītājs: par liberālo vērtību flagmani – Jauno Vienotību nobalsoja 6% iedzīvotāju. No valsts drošības viedokļa tas ir nepieļaujami, jo jebkuru ārēju draudu gadījumā tik sašķelta valsts nav dzīvotspējīga.
Par to tīri matemātiski liecina arī tā valsts elementu veiktspējas analīze, ko pētījām iepriekš. Galvenais drauds – reālās suverenitātes zudums un iedzīvotāju nespēja piedalīties valsts pārvaldē un lēmumu pieņemšanā, ko vairs sen praksē nenodrošina vēlēšanas, neuzticība varai kā tādai.
Divi katastrofu scenāriji – pilnīga nacionālas valsts nāve
Pirmais, kas šobrīd ir realizācijas fāzē, paredz valsts elementu pilnīgu aizvietošanu ar globālistu kontrolētiem surogātiem un digitālajās platformās bāzētu pārvaldi.
Valsts galvenais elements – zeme – jau šobrīd ir lielākoties ārzemnieku rokās. Globālistu investīciju fondi var piecās minūtēs atpirkt no skandināvu fondiem visu tiem piederošo zemi un ierīkot „Monsanto” poligonu visā Latvijā. Savukārt par viņu īstajiem nodomiem un ietekmi var spriest no NĪN lienošās palielināšanas pēdējos gados - tās mērķis ir atdalīt Latvijas iedzīvotājus no viņu zemes.
Kā ir ar Latvijas stratēģiskajiem uzņēmumiem laikā, kad FRS naudas druka iet 24/7? Kas var privatizēt mūsu ūdeni un enerģiju? Arī par to Vienotība domā dienu un nakti:
Bet viss mazais bizness tiek kompaktizēts un digitalizēts vai arī iznīcināts. Pa ielām šaudās Volti un Bolti, gaidot brīdi, kad Džefs Bezozs tos pārpirks.Un tad picas piegāde kļūs selektīva, - Vienotības nedraugiem un homofobiem tā netiks piegādāta, jo, ko zina Geitss, zina arī Bezoss.
Grandiozais un noziedzīgais sociālais eksperiments ar attālināto izglītību arī parāda tendenci - atdalīt skolniekus no dzīviem skolotājiem un dot surogātizglītību, kas apmierinātu globālistus, kuri ļoti baidās no saiknes starp paaudzēm un dzīvas pieredzes nodošanas. Jo klātienē Homo Sorosensis var nesanākt. Skat. cilvēkveidīgā pārpratuma Nila Muižnieka tēzes:
Savukārt attālināto mācību pluss ir acīmredzams, to kontrolē Google. Un informācija Google Search par pagātni, tagadni un nākotni būs tieši tāda, kāda vajadzīga digitālo platformu īpašniekiem.
Arī veselības aizsardzība neoliberāļu 20 gadu ilgās kundzības rezultātā ir padarīta par preci. Tiesa gan, menedžments ir atvieglojies, jo ar vienu slimību cīnīties ir stipri vieglāk - visas pārējās kaites ir vienkārši Cow blaknes. Un tās var ārstēt ar eitanāziju vai marihuānu - to jūsu vietā izlems Pavļuts!
Interesantas Saeimas debates ir šeit:
https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2223
Arī marihuānas tēma ir cilāta sen, un nav brīnums, ka tā tiek aktualizēta šobrīd. Pavļuts pats gan laikam pārvietojas ar lidmašīnu un nebaidās no „appīpētiem”šoferiem.
https://www.apollo.lv/7350423/apsver-iespeju-par-narkotiku-lietosanas-dekriminalizaciju
Kā redzam, šis realizācijā esošais scenārijs paredz valsts funkciju un struktūru līganu aizvietošanu ar eksteritoriālu digitālo platformu kundzību, rezultātā mēs pat īsti nezināsim, kas mūs vada. Pat apbalvot vai iznīcināt varēs distanciāli - nogriezt pieeju digitālajam maciņam par nekorektu komentāru internetā ar tādu pašu vieglumu, kā tagad nosūta banā par Cow mirstības apšaubīšanu.
Tās nav bažas vai minējumi, - visi globālistu teorētiķi uzskata nacionālu valsti par visu nelaimju avotu:
https://www.nlobooks.ru/magazines/neprikosnovennyy_zapas/122_nz_6_2018/article/20546/
Mūsu iznīcināšanai un pakļaušanai ir radīta jaudīga teorētiska bāze, kas praktiski ir labi apmaksāta, un vakances valsts nogalināšanas mašīnā aizņēmuši Sorosa grantu saņēmēji (skat. Dumpis, Viņķele utt.).
Kā realizēsies šis scenārijs, mēs vēl redzēsim. Šķiru cīņas teorija pagaidām nav gana populāra latviešu vidū, jo daudzus 19.gs sociālos iekarojumus viņi uzskata par pašsaprotamiem. Un tie, kas 2.oktobrī izvēlējās grābt lapas piemājas dārziņos, ir piemirsuši, ka uz Rīgas bruģa lija asinis, izkarojot 8 stundu darba dienu. Un „jaunajā brīnišķīgajā pasaulē”, kas glūn aiz stūra, nav paredzētas arodbiedrības, kas aizstāvēs tavas tiesības. Daudzi ir aizmirsuši vienkāršo patiesību - pēc PSRS sabrukuma oligarhiskais kapitālisms vairs neslēpj savu zvēra ģīmi, jo konkurenta vairs nav un nav iemeslu izlikties labiņam.
Absolūta vara ir absolūts ļaunums un, ja katrā vēsturiskā virāžā labi organizētas cilvēku masas neliek šai varai ar salauztiem pirkstiem lasīt no zemes izsistos zobus, tad tas beidzas ar absolūtu verdzību.
Scenārijs Nr. 2 - valsts sabrukums reģionāla haosa gadījumā
Praktiski tas nozīmē pirmā scenārija pāreju otrajā. Mākslīgi izraisītā ekonomiskā krīze šobrīd klājas pāri reālai inflācijai un finanšu krīzei, kas kopš 2009.gada nav beigusies. Vērojama lielvaru resursu koncentrēšana svarīgākajos virzienos, ASV aiziešana no Tuvajiem Austrumiem un Eiropas. Tas veicina pasaules reģionalizāciju un lokālu spēku centru veidošanos. Tuvākais ar resursiem, tehnoloģijām un jaudīgu bruņotu spēku bagātais centrs ir tikai 300 km no Latvijas galvaspilsētas. Tā ir Krievija.
Viņu ideoloģija un vērtības ir vidējam Austrumeiropas iedzīvotājam daudz pieņemamākas un saprotamākas, aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju ir krievi, bet vismaz 70% saprot un runā krieviski, nenoliedzama ir arī Pareizticīgās baznīcas ietekme. Un pavisam drīz var pienākt laiks, kad globālistu režīma stūrī iedzītais Latvijas iedzīvotājs var sākt skatīties uz mūsu impērisko kaimiņvalsti ar pavisam citām acīm, it īpaši to var sekmēt aukstums, bads un ielās sirojošas Malmes kalifāta bandas.
Galvenais iemesls, kāpēc tas nenotiek šobrīd, ir pašas Krievijas nespēja tikt galā ar neoliberālo kompradoru slāni, kurš audzēts no 90. gadiem, kad Krievija kļuva par Rietumu vasali. Tas piezīdies resursiem un parazitē uz finanšu sistēmas ekspluatāciju, kas joprojām ir Rietumu kontrolē. Tiesa gan, briest tīrīšanas, jo liberāļi ir sagrupējušies izšķirošajai cīņai un Krievijas nacionālisti un hārdlaineri var tajā zaudēt, neskatoties uz tautas atbalstu konservatoriem. Manāms, ka „siloviki”un konservatori kaut ko gatavo un „čistkas”ir reālas. Pārfrāzējot veco teicienu, - pat neliels slaktiņš Krievijas globālistu algotņu aprindās būtu liels solis pārējais cilvēcei, jo parādītu, ka ar šo infekciju var cīnīties. Krievija kļūtu par konservatīvo spēku flagmani, un ideoloģiskais magnētisms desmitkāršotos. Katrā ziņā pievienošanās Krievijas ietekmes zonai ļautu glābt tautas dzīvo spēku, kultūru un izglītību, saglabāt globālistu apdraudēto dzīvesveidu.
Kurš scenārijs realizēsies, ir ne tikai Dieva, bet arī mūsu rokās. Beidzam šķelties vakcinētājos un nevakcinētajos, - mēs visi esam maldināti!
Maskas nav uz 5 minūtēm, tās neaizsargā, bet pieradina pakļauties. Vakcīnas nepasargā, bet pieradina pie digitālās veselības pases, privātuma un ķermeņa neaizskaramības zuduma. „Zaļā enerģija” izrādījusies feiks, kas brūk acu priekšā, gluži kā cow afēra. Bet globālisti zina, kā turēt mūs aizņemtus, - Matrica ražo melus kā konveijers!
Nepavelcies, brāl!
P.S. Visiem, kas sadarbojas, melo no ekrāniem, injicē, izraksta sodus, stučī vai kalpo totalitāristiem citā veidā, krājot naudu un cerot uz mantu, zemes gabalu vai jaunu vasarnīcu. Sagraujot valsti un sabiedrību, jūs nekā no tā nedabūsiet! Valsts ir tā, kas leģitimizē tiesības uz īpašumu! Valsts nostiprina šīs tiesības! Atgādināt, kas notika ar īpašuma tiesībām Latvijā 1917.gadā? Vai 1919.gadā? Atgādināt par 1940.gadu? Vai 1991.gadu, kad daudzi pazaudēja dzīves vietas? Tagad to visu savāks megakorporācijas, kas būvētas uz Ostindijas kompānijas bāzes. Ar nosacījumu, ja būs gana daudz tuvredzīgu un vēsturi nezinošu aunu, kas to pieļaus!
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
