Iesaki rakstu: 
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažus praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Latvijā ticamākais scenārijs ir lielāks karstums, sausums un postošāki pērkona negaisi tuvākajos gados, pēc tam gaidāma Atlantijas okeāna siltās straumes apstāšanās un bargas ziemas, milzīgas temperatūras svārstības, grūtības izaudzēt pārtiku.
Ja pie varas būtu saprātīgi cilvēki, tiktu pieņemts likums, ka visām jaunceltnēm galvenajai dzīvojamai platībai jābūt zem zemes, jo tikai pazemē var rast patvērumu no liela karstuma, aukstuma un kara gadījumā.
Pazemē arī var audzēt pārtiku, bet gaismai un temperatūras kontrolei vajag elektroenerģiju, tādēļ nepieciešamas atomelektrostacijas. Visas investīcijas jāiegulda pazemes mājokļu un atomelektrostaciju būvniecībā.
Izglītībai jābūt brīvprātīgai, mācībām jānotiek attālināti. Uz visu Latviju pietiek ar aptuveni 10 pamatskolas skolotājiem, 10 vidusskolas skolotājiem un 20 augstskolu profesoriem. Pārējiem jāmeklē darbs citās nozarēs. 5. no 9
Pēc 2000.gada dzimušie nav jāiesaista obligātā pensiju sistēmā, jo viņi, visticamāk, neizdzīvos līdz pensijas vecumam. Viņi var veikt brīvprātīgus uzkrājumus, bet valstij samaksātie nodokļi jānovirza tam, lai pēc iespējas vairāk cilvēku pārdzīvotu gaidāmo apokalipsi.
Tā kā gaidāmās apokalipses galvenie vaininieki ir lielākie piesārņotāji - ASV, Kanāda, Krievija, Ķīna, Saūda Arābija, Austrālija un vēl daži citi - Latvijai un Eiropai kopumā ir jākonfiscē šo valstu uzņēmumu aktīvi un nauda jāiegulda pazemes mājokļu būvniecībā.
Austrumeiropa ir ilgstoši cietusi no Krievijas agresijas, un dzīves pēdējos gadus mēs esam pelnījuši pavadīt bez Krievijas postošās ietekmes. Tādēļ šobrīd jāizmanto visas iespējas iznīcināt Krieviju; reālākais variants - no zemes virsmas noslaucīt Maskavu.
Kādēļ par šo nerunā politiķi un žurnālisti? Viņi kalpo īstermiņa interesēm un naudai, nevis patiesībai. Tad, kad sabiedrības vairākums apjēgs neizbēgamās katastrofas tuvošanos, būs par vēlu kaut ko mainīt un sāksies haoss, sāksies cīņa par izdzīvošanu.
Aizmirsu pieminēt kara un migrācijas draudus. Dabas katastrofas izraisīs milzīgu migrāciju; reālais scenārijs ir tāds, ka Latvijā tiks izsludināts ārkārtas/kara stāvoklis, un visi migranti uz robežas tiks nošauti. Līdz ar to mums pašiem vajag ražot ieročus un munīciju.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
