Kā paprasīt kredītņēmējam vairāk kā 10% „soda” procentos?
Matīss Gūtmanis, speciāli Pietiek11.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No šī gada 1. janvāra ir stājies spēkā likums, kas nosaka, ka par laikus neatmaksātu kredītu līgumsods nevar pārsniegt 10% no izsniegtā kredīta summas. Pret šo regulējumu ļoti asi iestājās Latvijas nebanku kredītdevēju asociācija. Tas arī ir loģiski, jo tās biedru izsniegto kredītu soda procentu apjoms var sasniegt 100% no kredīta summas (nereti nākuši klienti, kam līgumsods aprēķināts 300%), - tad bizness sanāk visnotaļ pievilcīgs.
Jau pirms regulējuma pieņemšanas zināju, ka nozare atradīs veidu, kā izspiest visu sulu, nevis tikai 10% soda procentu veidā no kredītņēmēja. Tad nu šobrīd nozarē ir ienācis jauns spēlētājs, kas palīdz samazināt izmaksas un riskus kredītu devējiem, kā arī pats spēs ievērojami nopelnīt uz lētticīgo kredītņēmēju rēķina.
Kas ir ienācis tirgū? Galvojumi.lv Tas ir pakalpojums, ko piedāvā uzņēmums SIA Profdeals.lv. Pakalpojuma būtība ir tāda, ka, reģistrējoties Galvojumi.lv, šis uzņēmums galvos par Jūsu nākotnes saistībām kredītu izsniedzējiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem tiks noslēgti sadarbības līgumi.
Process noris šādi. Klients piereģistrējas Galvojumi.lv mājaslapā. Pēc tam Galvojumi.lv par maksu izvērtē klienta maksātspēju un nosaka limitu, kādu šis uzņēmums varētu garantēt klientam. Kad klients ir saņēmis apstiprinājumu, ka viņam pienākas galvojums konkrētas summas apmērā, var doties uz kredītu devēju mājaslapām pieteikties kredītiem, pieteikumos norādot, ka kredītu galvo Galvojumi.lv. Galvojumi.lv apgalvo, ka tādā veidā varēsiet ietaupīt.
Sākotnēji viss izskatās skaisti un rožaini. Lai arī ir neliela maksa par reģistrāciju, tas tā kā būtu sīkums, ja vien ir iespējams saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Tomēr galvenais punkts galvojuma saņemšanas nosacījumos ir „Saistību pārņemšanas maksa”. Tiek noteikts, ka, veicot klienta saistību izpildi pret pakalpojuma sniedzēju (vienkārši sakot, samaksājot klienta parādu kredīta devējam un pieprasot klientam veikt saistību dzēšanu jau pret Galvojumi.lv) maksa sastāda 105.42LVL (viens simts latu un četrdesmit divi santīmi) vai 150 EUR (viens simts piecdesmit eiro).
Kāpēc šis faktors mani uztrauc? Tāpēc, ka no pieredzes varu teikt, ka kredītņēmējam, kuram ir radušās problēmas ar ātrā kredīta atmaksu, ir izsniegti vairāki salīdzinoši mazu summu kredīti atšķirīgās kredītiestādēs. Nereti kredītņēmējs, neapzinoties situācijas nopietnību, ņem vienu kredītu, lai segtu citu. Tā ir “amorāla” prakse.
Lai atainotu situācijas nopietnību, apskatīsim hipotētisku piemēru par kredītņēmēju vārdā Pēterītis. Pēterītim dažādu iemeslu dēļ trūkst līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai. Tad nu Pēterītis izlemj izmantot „atbildīgo” ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumus un aizņemties naudu.
Pirms tam Pēterītis piereģistrējas Galvojumi.lv, lai rezultātā saņemtu labākus nosacījumus kredītu saņemšanā. Pieņemsim, ka Galvojumi.lv ir gatavi galvot par Pēterīša potenciālajām saistībām 500 EUR apmērā.
Tā nu Pēterītis apmeklē vairāku ātro kredītu izsniedzēju mājaslapas un aizpilda pieteikumus kredīta saņemšanai. Piemēra labad pieņemsim, ka Pēterītis ir aizņēmies pa 100 EUR no pieciem dažādiem kredītdevējiem.
Pēc mēneša, kad kredīts būtu jāatmaksā, Pēterītim rodas problēmas veikt kredītu atmaksu. Un tagad salīdzināsim, kāda situācija veidojas atkarībā no tā, vai Pēterītis ir izmantojis Galvojumi.lv pakalpojums vai ne.
Ja Pēterītis ir izmantojis Galvojumi.lv pakalpojumus:
Kredītdevēji pieprasa no Pēterīša kredītu atmaksu, par to prasot godīgo pakalpojuma maksu 10% mēnesī no summas. Kopā tas sastāda 550 EUR.
Pēterītis to atmaksāt nespēj, tāpēc Galvojumi.lv pārņem saistības no kredītu devējiem. Šajā momentā tiek aprēķināta kredīta pārņemšanas maksa, kas sastāda 150 EUR par katru pārņemto kredītu. 5X150=750 EUR.
Rezultātā Pēterītis ir parādā 550+750=1300 EUR.
Ja Pēterītis ņemtu kredītu bez Galvojumi.lv pakalpojuma izmantošanas:
Kredītdevēji pieprasa no Pēterīša kredītu atmaksu, par to prasot godīgo pakalpojuma maksu 10% mēnesī no summas. Kopā tas sastāda 550 EUR.
Pēterītis to atmaksāt nespēj, tāpēc kredītdevēji uzrēķina maksimāli atļautos 10% soda procentus.
Rezultātā Pēterītis ir parādā 550 EUR + (550X0.1)=605 EUR. Uz šīs summas vairs nevar papildus aprēķināt nekādas komisijas vai soda maksājumus.
Tātad, salīdzinot abus variantus, ir redzams, ka Pēterītim izdevīgāk būtu bijis saņemt kredītus bez galvojuma, jo šajā gadījumā būtu jāatmaksā 605 EUR pret 1300 EUR. Tātad vai tiešām Galvojumi.lv pakalpojumus ir vērsts uz klientu labklājības celšanu vai vismaz ar labiem nodomiem radīts? Manuprāt, nē.
Kāpēc sadarbība ar Galvojumi.lv ir izdevīga kredītu devējiem? Tāpēc, ka, ja atnāk klients ar galvojumu, būtībā kredīta devējs var neveikt viņa maksātspējas izvērtējumu, jo to jau ir veicis Galvojumi.lv. Tāpat, ja klients neatmaksā kredītu, kredīta devējs vēršas Galvojumi.lv, kurš veic kredīta atmaksu. Līdz ar to ir mazākas izmaksas uz risku vērtēšanu, klientu apkalpošanu un mazāks risks nesaņemt izsniegto kredītu. Spēj tik izsniegt jaunus kredītus.
Rezultātā tādi kredītņēmēji kā Pēterītis tiks “izģērbti un apzagti” neatkarīgi no tā, vai ir pieņemts jauns likums vai ne. Turklāt viss ir legāli. Netiek pārkāpts nosacījums par 10% limitu soda naudām un soda procentiem. Tā lūk saucās tiesiska valsts.
Protams, tas lai paliek Jūsu ziņā, vai šāds pakalpojums ir vajadzīgs un vai tāda pakalpojuma sniegšanu vajadzētu pieļaut.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Profdeals.lv īpašnieki ir Ģirts Vilciņš (zināms kā nu jau likvidēto uzņēmumu Profs Latvija un Superlats) un Daiga Vilciņa, 2012. gadu tas beidzis ar 73 tūkstošu latu apgrozījumu.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
