Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No šī gada 1. janvāra ir stājies spēkā likums, kas nosaka, ka par laikus neatmaksātu kredītu līgumsods nevar pārsniegt 10% no izsniegtā kredīta summas. Pret šo regulējumu ļoti asi iestājās Latvijas nebanku kredītdevēju asociācija. Tas arī ir loģiski, jo tās biedru izsniegto kredītu soda procentu apjoms var sasniegt 100% no kredīta summas (nereti nākuši klienti, kam līgumsods aprēķināts 300%), - tad bizness sanāk visnotaļ pievilcīgs.

Jau pirms regulējuma pieņemšanas zināju, ka nozare atradīs veidu, kā izspiest visu sulu, nevis tikai 10% soda procentu veidā no kredītņēmēja. Tad nu šobrīd nozarē ir ienācis jauns spēlētājs, kas palīdz samazināt izmaksas un riskus kredītu devējiem, kā arī pats spēs ievērojami nopelnīt uz lētticīgo kredītņēmēju rēķina.

Kas ir ienācis tirgū? Galvojumi.lv Tas ir pakalpojums, ko piedāvā uzņēmums SIA Profdeals.lv. Pakalpojuma būtība ir tāda, ka, reģistrējoties Galvojumi.lv, šis uzņēmums galvos par Jūsu nākotnes saistībām kredītu izsniedzējiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem tiks noslēgti sadarbības līgumi.

Process noris šādi. Klients piereģistrējas Galvojumi.lv mājaslapā. Pēc tam Galvojumi.lv par maksu izvērtē klienta maksātspēju un nosaka limitu, kādu šis uzņēmums varētu garantēt klientam. Kad klients ir saņēmis apstiprinājumu, ka viņam pienākas galvojums konkrētas summas apmērā, var doties uz kredītu devēju mājaslapām pieteikties kredītiem, pieteikumos norādot, ka kredītu galvo Galvojumi.lv. Galvojumi.lv apgalvo, ka tādā veidā varēsiet ietaupīt.

Sākotnēji viss izskatās skaisti un rožaini. Lai arī ir neliela maksa par reģistrāciju, tas tā kā būtu sīkums, ja vien ir iespējams saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Tomēr galvenais punkts galvojuma saņemšanas nosacījumos ir „Saistību pārņemšanas maksa”. Tiek noteikts, ka, veicot klienta saistību izpildi pret pakalpojuma sniedzēju (vienkārši sakot, samaksājot klienta parādu kredīta devējam un pieprasot klientam veikt saistību dzēšanu jau pret Galvojumi.lv) maksa sastāda 105.42LVL (viens simts latu un četrdesmit divi santīmi) vai 150 EUR (viens simts piecdesmit eiro).

Kāpēc šis faktors mani uztrauc? Tāpēc, ka no pieredzes varu teikt, ka kredītņēmējam, kuram ir radušās problēmas ar ātrā kredīta atmaksu, ir izsniegti vairāki salīdzinoši mazu summu kredīti atšķirīgās kredītiestādēs. Nereti kredītņēmējs, neapzinoties situācijas nopietnību, ņem vienu kredītu, lai segtu citu. Tā ir “amorāla” prakse.

Lai atainotu situācijas nopietnību, apskatīsim hipotētisku piemēru par kredītņēmēju vārdā Pēterītis. Pēterītim dažādu iemeslu dēļ trūkst līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai. Tad nu Pēterītis izlemj izmantot „atbildīgo” ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumus un aizņemties naudu.

Pirms tam Pēterītis piereģistrējas Galvojumi.lv, lai rezultātā saņemtu labākus nosacījumus kredītu saņemšanā. Pieņemsim, ka Galvojumi.lv ir gatavi galvot par Pēterīša potenciālajām saistībām 500 EUR apmērā.

Tā nu Pēterītis apmeklē vairāku ātro kredītu izsniedzēju mājaslapas un aizpilda pieteikumus kredīta saņemšanai. Piemēra labad pieņemsim, ka Pēterītis ir aizņēmies pa 100 EUR no pieciem dažādiem kredītdevējiem.

Pēc mēneša, kad kredīts būtu jāatmaksā, Pēterītim rodas problēmas veikt kredītu atmaksu. Un tagad salīdzināsim, kāda situācija veidojas atkarībā no tā, vai Pēterītis ir izmantojis Galvojumi.lv pakalpojums vai ne.

Ja Pēterītis ir izmantojis Galvojumi.lv pakalpojumus:

Kredītdevēji pieprasa no Pēterīša kredītu atmaksu, par to prasot godīgo pakalpojuma maksu 10% mēnesī no summas. Kopā tas sastāda 550 EUR.

Pēterītis to atmaksāt nespēj, tāpēc Galvojumi.lv pārņem saistības no kredītu devējiem. Šajā momentā tiek aprēķināta kredīta pārņemšanas maksa, kas sastāda 150 EUR par katru pārņemto kredītu. 5X150=750 EUR.

Rezultātā Pēterītis ir parādā 550+750=1300 EUR.

Ja Pēterītis ņemtu kredītu bez Galvojumi.lv pakalpojuma izmantošanas:

Kredītdevēji pieprasa no Pēterīša kredītu atmaksu, par to prasot godīgo pakalpojuma maksu 10% mēnesī no summas. Kopā tas sastāda 550 EUR.

Pēterītis to atmaksāt nespēj, tāpēc kredītdevēji uzrēķina maksimāli atļautos 10% soda procentus.

Rezultātā Pēterītis ir parādā 550 EUR + (550X0.1)=605 EUR. Uz šīs summas vairs nevar papildus aprēķināt nekādas komisijas vai soda maksājumus.

Tātad, salīdzinot abus variantus, ir redzams, ka Pēterītim izdevīgāk būtu bijis saņemt kredītus bez galvojuma, jo šajā gadījumā būtu jāatmaksā 605 EUR pret 1300 EUR. Tātad vai tiešām Galvojumi.lv pakalpojumus ir vērsts uz klientu labklājības celšanu vai vismaz ar labiem nodomiem radīts? Manuprāt, nē.

Kāpēc sadarbība ar Galvojumi.lv ir izdevīga kredītu devējiem? Tāpēc, ka, ja atnāk klients ar galvojumu, būtībā kredīta devējs var neveikt viņa maksātspējas izvērtējumu, jo to jau ir veicis Galvojumi.lv. Tāpat, ja klients neatmaksā kredītu, kredīta devējs vēršas Galvojumi.lv, kurš veic kredīta atmaksu. Līdz ar to ir mazākas izmaksas uz risku vērtēšanu, klientu apkalpošanu un mazāks risks nesaņemt izsniegto kredītu. Spēj tik izsniegt jaunus kredītus.

Rezultātā tādi kredītņēmēji kā Pēterītis tiks “izģērbti un apzagti” neatkarīgi no tā, vai ir pieņemts jauns likums vai ne. Turklāt viss ir legāli. Netiek pārkāpts nosacījums par 10% limitu soda naudām un soda procentiem. Tā lūk saucās tiesiska valsts.

Protams, tas lai paliek Jūsu ziņā, vai šāds pakalpojums ir vajadzīgs un vai tāda pakalpojuma sniegšanu vajadzētu pieļaut.

Kā rāda Lursoft dati, SIA Profdeals.lv īpašnieki ir Ģirts Vilciņš (zināms kā nu jau likvidēto uzņēmumu Profs Latvija un Superlats) un Daiga Vilciņa, 2012. gadu tas beidzis ar 73 tūkstošu latu apgrozījumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...