Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informatīvais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai” sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.26 39.§) „Informatīvais ziņojums „Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2017., 2018. un 2019.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta „Par valsts budžetu 2017.gadam” izstrādes procesā”” 6.24.punktā doto uzdevumu Kultūras ministrijai sagatavot un līdz 2017.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai.

1. Situācijas raksturojums

Kultūras ministrija, uzsākot dotā uzdevuma izpildi, ir veikusi tās rīcībā esošās informācijas apkopojumu par līdzšinējo pieredzi valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšanā, identificējot galvenos pasākumus, to ietvaros īstenotās aktivitātes, pasākumu īstenošanā iesaistītās organizācijas, kā arī pasākumu finansējuma avotus.

Lai pārrunātu turpmāko rīcību iepriekšminētā jautājuma sekmīgai risināšanai valsts mērogā, Kultūras ministrija organizēja sanāksmes, kurās piedalījās Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Republikas Saeimas administrācijas, Valsts kancelejas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji. Atbilstoši 2016.gada 28.septembra starpinstitūciju sanāksmēs lemtajam, tika apkopota institūciju sniegtā informācija par institūciju tradicionāli plānotajiem un sava budžeta ietvaros īstenotajiem pasākumiem, kā arī iezīmēti īpaši pasākumi (ar valstiskuma atjaunošanu saistītās gadadienas), kuriem nepieciešams papildu finansējums un pasākumu norises koordinēšana starpinstitucionālā līmenī.

Kā apstiprina institūciju iesūtītā informācija, ik gadu Latvijā tiek atzīmēti valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas, kas noteiktas likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Pasākumus plāno un īsteno gan valsts, gan pašvaldību institūcijas ikgadējā budžeta ietvaros, sadarbojoties arī ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, regulāri tiek nodrošināta šādu ikgadējo pasākumu norise:

- komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi 25.martā un 14.jūnijā (īsteno Aizsardzības ministrija un Rīgas dome);

- Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīti pasākumi: Saeimas svinīgā sēde ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa (Latvijas Republikas Saeima), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), izglītības iestāžu pūtēju orķestru defile pie Brīvības pieminekļa (Valsts izglītības satura centrs (Izglītības un zinātnes ministrija)), pašvaldības rīkotie pasākumi (Rīgas dome), reģionālā militārā parāde (Aizsardzības ministrija), Baltā galdauta svētki (pašreiz – Kultūras ministrija Latvijas valsts simtgades birojs);

- Lāčplēša dienas pasākumi (Nacionālie bruņotie spēki; Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments);

- Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi: svētku koncerti Rīgā un Latvijas reģionos (Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar VSIA „Latvijas Koncerti” (Kultūras ministrija)), valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija un Valsts prezidenta pieņemšana Rīgas pilī (Valsts prezidenta kanceleja), Saeimas svinīgā sēdē (Latvijas Republikas Saeima), publiskās diplomātijas pasākumi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (Ārlietu ministrija), Rīgas domes rīkotie pasākumi, t.sk. svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa, svētku uguņošana 11.novembra krastmalā, Gaismas festivāls „Staro Rīga” (Rīgas dome).

Arī Latvijas reģionos regulāri tiek plānotas un īstenotas ar valsts svētkiem un atceres dienām saistītas aktivitātes, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, muzeji, izstāžu zāles, koncertzāles, kultūras nami, izglītības iestādes, biedrības).

Līdz šim valstī kopumā nav noteikta atbildība par īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu – ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu rīkošanu, tādēļ katra atsevišķa pasākuma rīkošanai atbildīgā institūcija līdz šim ir tikusi noteikta ar Ministru prezidenta vai Ministru kabineta rīkojumu. Piemēram, 2014.gadā Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres pasākumu koordinēšanu un īstenošanas uzraudzību veica Ārlietu ministrija. Savukārt 2015.gadā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25.gadadienas svētku organizēšanu koordinēja Kultūras ministrija.

Abos minētajos piemēros sākotnējo iniciatīvu par gadadienu atzīmēšanu pauda nevalstiskās organizācijas, vēršoties ar iesniegumiem Latvijas Republikas Saeimā, kā arī uzrunājot Ministru prezidentu un Valsts prezidentu. Savukārt Ministru prezidents ar rezolūciju tika uzdevis kādai no ministrijām (minētajos piemēros – Kultūras ministrijai vai Ārlietu ministrijai) izveidot darba grupu, iesaistot tajā gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu saskaņotu svētku organizēšanu, kā arī finansējuma pieprasīšanu pasākumu īstenošanai. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas kancelejas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas domes, Latvijas institūta, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, biedrības „4.maija Deklarācijas klubs”, biedrības „Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome”, biedrības „Latvijas Lielo pilsētu asociācija” un biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība”. Paralēli, lai nodrošinātu pasākumu programmas izstrādi, vienlaikus ar darba grupas veidošanu jau tika apzināti un apkopoti iespējamie pasākumi. Darba grupa tika izskatījusi dažādu organizāciju iesniegtos priekšlikumus svētku norisēm visā Latvijā un identificējusi pasākumu klāstu, no kuriem daļa bija plānota valsts institūcijām pieejamā budžeta ietvaros, bet daļai centrālo pasākumu bija nepieciešams papildu finansējums. Iepriekš minētajos gadījumos finansējuma pieprasījums nevarēja tikt izskatīts vienlaikus ar valsts budžeta kārtējam gada izstrādi, jo jautājums par šo gadadienu atzīmēšanu tika aktualizēts tikai dažus mēnešus pirms pasākumu norises, līdz ar to finansējums tika pieprasīts no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Lai nodrošinātu 1991.gada barikāžu 25.gadadienas atceres pasākumu īstenošanu 2016.gada janvārī, 2015.gadā Kultūras ministrija apkopoja dažādu organizāciju sniegtos priekšlikumus pasākumu kalendāram un iesniedza finansējuma pieprasījumu 198 050 euro apmērā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ministru kabinets pieņēma lēmumu nepiešķirt papildu līdzekļus, vienlaikus uzdodot nodrošināt pasākumu īstenošanu institūcijām pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros. Līdz ar to tika realizēts minimālais pasākumu klāsts par kopējo summu 82 715 euro (Valsts kanceleja – 35 000 euro, Rīgas dome – 19 898 euro, Kultūras ministrija – 27 817 euro).

Savukārt Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā koordinēja un pasākumu plānu veidoja Latvijas Republikas Saeima, iesaistot darba grupā pārstāvjus no citām valsts institūcijām un sadarbojoties ar Rīgas domi. Lielākā daļa aktivitāšu tika īstenotas Latvijas Republikas Saeimas budžeta ietvaros, svētku koncerta rīkošanā kā sadarbības partneri pieaicinot VSIA „Latvijas Koncerti”, bet svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa tika nodrošināts ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta organizatorisku un finansiālu atbalstu (20 000 euro).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka līdz šim valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšana nav notikusi pēc viena modeļa, tostarp ir meklēti nestandarta risinājumi pasākumu finansiālai nodrošināšanai (Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem). Kā pozitīvu izņēmumu var minēt Latvijas Republikas Saeimas rīkotās Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25.gadadienas svinības 2016.gadā.

Kultūras ministrija ir iniciējusi un uzsākusi gatavošanos Latvijas valsts simtgadei, izveidojot organizatorisko struktūru un uzsākot programmas īstenošanu. Latvijas simtgades programma ir daudzgadu projekts 2017. – 2021.gadam, tādēļ tai ir izveidota atsevišķa budžeta programma. Kultūras ministrija uzskata, ka Latvijas Republikas proklamēšanas nozīmīgāko gadadienu svinēšana arī turpmāk ir īpaši izceļama un tā nav skatāma kontekstā ar atsevišķu vēsturiski nozīmīgu datumu atzīmēšanu.

2. Priekšlikumi sistemātiskam ilgtermiņa risinājumam īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai

Lai izstrādātu priekšlikumus par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai, Kultūras ministrija atkārtoti aicināja iepriekš minēto institūciju pārstāvjus uz sanāksmi 2017.gada 7.februārī, kuras laikā tika identificēti tie svētki un atceres dienas, kuru gadadienas ik pa pieciem gadiem ir atzīmējamas ar īpašiem liela mēroga pasākumiem ar mērķi iesaistīt svētku norisēs pēc iespējas lielāku Latvijas iedzīvotāju skaitu, tādā veidā stiprinot sabiedrības vienotības izjūtu, vēsturisko atmiņu un patriotismu:

1)   Baltijas ceļa gadadienas (staļinisma un nacisma upuru atceres diena);

2)   Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas;

3)   1991.gada barikāžu aizstāvju atceres gadadienas;

4)   Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas gadadienas (Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena).

Attiecībā uz īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu saturu tika identificēti galvenie pasākumu veidi un rīcības virzieni, kas nepieciešami, lai pasākumu kopums būtu daudzveidīgs, pamanāms, ar ieguldījumu sabiedriskās domas attīstībā un valsts nākotnē:

1)   galvenā vēstījuma jeb moto noformulēšana;

2)   valsts iekšējā komunikācija par pasākumu;

3)   publicitātes materiāli starptautiskai auditorijai;

4)   zinātniskā konference;

5)   izglītojošās aktivitātes;

6)   kultūras pasākumu kopums: izstādes, kinoseansi, svētku koncerts;

7)   sabiedrisko mediju iesaiste.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas rīkotajā 2017.gada 7.februāra starpinstitucionālajā sanāksmē izdarītos secinājumus, īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu īstenošanā ir nepieciešama daudzu dažāda līmeņa institūciju iesaiste (Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, ministrijas un to pakļautības iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas), turklāt pasākumiem ir jābūt vērstiem uz visplašāko auditoriju neatkarīgi no vecuma, nacionalitātes vai politiskās pārliecības. Līdz ar to īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas vissekmīgāk varētu veikt Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, katrā konkrētā gadījumā izvēloties sadarbības partnerus svētku pasākumu programmas izveidei un īstenošanai un iesaistot tos darba grupā.

- Valsts kanceleju – pasākumu komunikācijas kampaņu nodrošināšanai;

- Ārlietu ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – starptautiskai auditorijai domātu publicitātes materiālu izveidei un izplatīšanai;

- Izglītības un zinātnes ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītu pasākumu īstenošanai;

- Aizsardzības ministriju – Nacionālo bruņoto spēku iesaistei svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministriju vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu īstenošanai.

Taču, kā ir norādījusi Latvijas Republikas Saeimas Administrācija, Saeima jau tradicionāli daudzu gadu garumā ir nodrošinājusi vairāku ikgadējo valstiski nozīmīgu pasākumu norisi (Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītā Saeimas svinīgā sēde un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumi – Saeimas svinīgā sēde u.c.), un šo pasākumu īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi tradicionāli tiek plānoti Saeimas budžetā. Uzņemoties īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu centrālo pasākumu koordinatora funkcijas, būtiski tiktu mainīta ierastā prakse, Saeimas loma valstiski nozīmīgu pasākumu plānošanā un īstenošanā, kā arī attiecīgo pasākumu finansēšanas kārtība, citstarp uzliekot Saeimas Administrācijai tai neraksturīgas funkcijas – starpinstitucionālā līmenī koordinēt pasākumu plānošanu un īstenošanu. Vienlaikus Saeimas Administrācija norāda, ka neredz iespēju paredzēt Saeimas budžetā līdzekļus tādiem pasākumiem, kuru īstenošanu nodrošinās nevis Saeima, bet citas institūcijas.

Kultūras ministrija uzskata, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšana nav iespējama institūciju esošā budžeta ietvaros, līdz ar to Ministru kabinetam būtu jāplāno šim mērķim papildu valsts budžeta finansējums atbilstoši gadadienu kalendārajam grafikam.

Gads          Svētki un atceres dienas          Pasākumu

plāna izstrāde        Precizētais budžeta

pieprasījums          Valsts budžets

2019.         Baltijas ceļa 30.gadadiena

(23.augusts)           2018.g.

31.maijs    2018.g.

30.jūnijs    2019.g.

2020.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadiena

(4.maijs)    2019.g.

31.maijs    2019.g.

30.jūnijs    2020.g.

2021.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 30.gadadiena

(20.janvāris)         2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2020.g./

2021.g.

2021.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

30.gadadiena

(21.augusts)           2020.g.

31.maijs    2020.g.

30.jūnijs    2021.g.

2024.         Baltijas ceļa 35.gadadiena

(23.augusts)           2023.g.

31.maijs    2023.g.

30.jūnijs    2024.g.

2025.         Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadiena

(4.maijs)    2024.g.

31.maijs    2024.g.

30.jūnijs    2025.g.

2026.         1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 35.gadadiena

(20.janvāris)         2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs    2025.g./

2026.g.

2026.         Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas

35.gadadiena(21.augusts)  2025.g.

31.maijs    2025.g.

30.jūnijs   

 ievērojot piecu gadu ciklu.

Savukārt Finanšu ministrija, atsaucoties uz Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums”, ir norādījusi, ka Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kuras funkcijās ietilpst organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu, vienlaikus norādot uz to, ka īpaši atzīmējamo svētku un atceres gadadienu pasākumu plānošana un īstenošana jānodrošina esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Kopsavilkums

Lai ilgtermiņā nodrošinātu sistemātisku un vienotu pieeju īpaši atzīmējamo svētku un atceres dienu (ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu) pasākumu īstenošanai valstī, Kultūras ministrija izsaka šādus priekšlikumus:

1.   Valsts un pašvaldību institūcijas saskaņā ar gadadienu kalendāro grafiku (ievērojot piecu gadu ciklu) atbilstoši savai kompetencei sistemātiski izvērtē to pārraudzībā esošo organizāciju, kā arī sadarbības partneru priekšlikumus par iecerētajiem īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumiem un nodrošina tādu pasākumu kopumu īstenošanu, kāds ir samērojams ar institūciju rīcībā esošo valsts budžeta apjomu.

2. Sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un Saeimas Administrāciju, institūcijas savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros nodrošina šādu pasākumu kopumu:

- visas nozaru ministrijas un /vai to pārraudzībā esošās institūcijas, kā arī Valsts kanceleja – pasākumu publicitāti (gan nacionāla mēroga, gan starptautiski);

- Izglītības un zinātnes ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītus pasākumus;

- Aizsardzības ministrija – Nacionālo bruņoto spēku iesaisti svinīgajās ceremonijās;

- Kultūras ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu norisi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...