Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
neizpratne
08.06.2017. 23:31musu gimenei ir paziistami vairaaki mezhu iipashnieki. Visi kaa viens ruupeejaas par saviem mezhiem, tos regulaari atjauno un domaa kaa atstaat naakoshajaam paaudzeem labu mantojumu. Ticiet man, Latvijaa ar mezhiem ir un buus viss vislabaakajaa kaartiibaa! Un tie, kas ir degeneraati, tiem pat tagad nevajag ne cirshanas biletes, ne caurmeerus - kad grib, tad ceert! :) Padziivojiet laukos! ;)
Artūrs Malta VLT valdes loceklis.
08.06.2017. 08:19Mežu izciršna ir cīņa pret Mežabrāļiem!
Kā apgalvoja LKP CK lairakstā "Lauku Avīze", 1949.gada deportācijas bija likumīgas, jo samazinājās pretvalstiskie elementi!
Tagad tauta izbraukusi, bet mežos varbūt paslēpies kāds Mežabrālis.
Nebūs mežu - nebūs Mežabrāļu!
Nebūs valdībai no kā baidīties.
Priekšlikums
08.06.2017. 00:08»
Zinu
Cik cilvēku tik viedokļu. Padomju laikos aizsargjoslām gar ceļiem bija pavisam cita nozīme. Pirmkārt, tika uzskatīts, ka koki apgrūtina spiegu darbību militāro transportu pārvietošanā. Lai nocirstu kokus gar ceļu vajadzēja speciālas drošības dienestu atļaujas. Mūsdienās, pateicoties satelītiem, tas ...
OK.
Es runāju par aizsargjoslu.
Ja koki ir tuvu pie ceļa, tad sakņu sistēma agri vai vēlu noārdīs ceļa pamatni. Ja ir saprātīga un aprēķināta aizsargjosla bez kokiem - tādu problēmu nebūs.
+ tas komikss ar "aizsargjoslām" gar elektrolīnijām - nu tur vispār nav ko teikt. Tā vien šķiet, ka šo normatīvu 100 pieņēmušie bija ieņēmušie... Laikam ģeometrija bija visu 100 Ahileja papēdis skolā un vēl joprojām.
Un tas pats stāst ar koku kailcirti gar īpašuma robežām - ir jāsalāgo nogabalu sugu augšana ar izciršanu "pa tīro" gar robežām aizsargājamās teritorijās. Kāpēc vienus 5...10 metrus nevar atstāt gar robežām lai aug saglabājot ainavas struktūru, nevis nozāģēt un visu saķēzīt kā plantācijās?
Zinu
07.06.2017. 13:05»
Priekšlikums
Braucot pa Latviju pārpārēm redzamas kailcirtes lielceļu malās...
Cik cilvēku tik viedokļu. Padomju laikos aizsargjoslām gar ceļiem bija pavisam cita nozīme. Pirmkārt, tika uzskatīts, ka koki apgrūtina spiegu darbību militāro transportu pārvietošanā. Lai nocirstu kokus gar ceļu vajadzēja speciālas drošības dienestu atļaujas. Mūsdienās, pateicoties satelītiem, tas ir zaudējis jebkādu jēgu. Otrkārt, koki gar autoceļiem tika uzskatīti kā stratēģiskās rezerves karadarbibas gadījumā. Ar autoceļu aizsardzību tam nebija nekāda sakara. Tieši otrādi, pavērojiet asfalta kvalitāti vietās kur ceļš ieiet meža masīvā. Ja atklātās vietās asfalts ir vēl kaut cik, vietās, kur no abām pusēm ir koki, tas ir pilnīgi sabrucis.
lauķis
07.06.2017. 10:13»
joske
Nez kāpēc Viesturs nerunā par to, ka nocirsto koku vietā obligāti jāstāda tikai augstākās kvalitātes stādi. Jā, ar šādu stāstu naudu no sponsoriem nedabūs
Ne visur stāda , tikai gar lielajiem ceļiem.Un mežs sākas tikai ar 40 gadu vecumu.
putni jau nodokļus nemaksā!
07.06.2017. 09:52Mūsu sabiedrība ir tik tuvredzīga,jo nesajēdz vides aizsardzības nepieciešamību.
PUTNI JAU NODOKĻUS NEMAKSĀ!Diemžēl meža īpašnieku mantkārība ir neierobežota, viņi "nopērk"valsts institūcijas. Ne jau ZM Valsts meža dienests nosaka meža politiku valstī, bet gan VAS Latvijas valsts meži.Mūžigais un neaizstājamais Ozola kungs vienmēr ir izcēlies ar demagoģiju.
Valstī nav arī normālas zaļās partijas, kas politiski iestātos pret mežu nesamērīgu izciršanu.
man ir kauns
07.06.2017. 09:41Latvijas Valsts mežos darbinieki saņem pasakainas algas, bet uz kā rēķina?
joske
07.06.2017. 09:02Nez kāpēc Viesturs nerunā par to, ka nocirsto koku vietā obligāti jāstāda tikai augstākās kvalitātes stādi. Jā, ar šādu stāstu naudu no sponsoriem nedabūs.
kaktuss
07.06.2017. 08:32Paliek cerība ka sabiedrība šos ZM labojumus noraidīs.Jau tagad esam apzaguši mūsu mazbērnus,tagad gribam līst vēl dziļāk.Uz kārtas kārdinoši piejūras meži un visas esošas šausmas
būs redzamas vēl pilnīgāk.
kukurznis
07.06.2017. 08:16»
laucinieks
Cilvēkam, kas pelna naudu no putnu skaitīšanām, svarīgi, lai iespējami vairāk koki sapūst. Nelien manā mežā, āpsi, es zinu, kā saimniekot, un arī mani bērni tur varēs saimniekot. Pūdē kokus savā mežā
Tu nocirtīsi visus kokus, un tavi bērni tai vietā visu mūsū varēs spēlēt tikai futbolu!
TB
07.06.2017. 07:57Latvietis darbīgais. Smadzenēs divas puslodes. Labā-kalkulātors, kreisā- naudas maks. Un viss.
jr
07.06.2017. 07:57Visu nocirtīs un būs miers:).
Ne ar ko Latvija neatšķiras no Saūda Arābijas - abas resursu eksportētājas.
Vo
07.06.2017. 06:19»
laucinieks
Cilvēkam, kas pelna naudu no putnu skaitīšanām, svarīgi, lai iespējami vairāk koki sapūst. Nelien manā mežā, āpsi, es zinu, kā saimniekot, un arī mani bērni tur varēs saimniekot. Pūdē kokus savā mežā
Pilnīgi pareizi!
Priekšlikums
07.06.2017. 00:01Braucot pa Latviju pārpārēm redzamas kailcirtes lielceļu malās.
Domāju, ka būtu tikai saprātīgi, ja pie kailciršu taisīšanas ainavas saglabāšanai tiktu paredzēta "aizsargjosla" gar ceļiem.
Viena lieta ir vizuālais, bet cita - arī praktiskais. Gar grants/zemes ceļiem lielie koki veic zināmu aizsargfunkciju gan pret ceļu ietekmējošiem nokrišņiem, gan temperatūras izmaiņām (saule/ēna/mitruma līmenis/sasalšana/atsalšana utt). Kas dzīvo šādās vietās tie zina.
zaza
06.06.2017. 22:39Kur tie meži vispār ir? Visur, kur padomju laikos vēl bija meži, tagad ir krūmi, kurus neviens nekopj
Mežinženieris
06.06.2017. 22:38Ļoti pamatots raksts par mežu problēmām. Var jau apgalvot ko grib, bet tas, ka mežu ciršanas tāme jau sen kā tiek pārcirsta nav nekāds noslēpums. Kokvedēji jau kursē arī pa šosejām. Pavērojiet ko viņi ved un secināsiet paši kas notiek mežā. Pavērojiet to, kas notiek Ventspils šosejas ceļmalā, tiek ierīkotas retaines, ko tagad sauc par kopšanu. Pret to, kam padomju laika meža darbinieki izrādīja cieņu - tagadējie izrāda klaju necieņu. Arī pret gadu simtos pārbaudītām zinātnes atziņām - tagad par visu to kungiem nospļauties. un tā visās nozarēs. Par ko brīnāmies, ka ļaudis brauc prom? Kam gan patīk dzīvot Krištopāna nosauktajā valstī un tēlot cērpamus aunus?
zaza
06.06.2017. 22:38Ar visām investīciju aizsardzībām un citām koloniālām verdzības sistēmām vienīgais šīs valsts agonijas rezultāts būs Latvija = kailcirte
123
06.06.2017. 22:10krieviem ir veca dziesmiņa, kuru tagad vajadzētu visiem (kam tas rūp) skaļi bļaut - Не губите, мужики
Neiedziļinoties detaļās
06.06.2017. 21:08Agri vai vēlu nāksies izcirst visu. Kādam vēl ir šaubas?
Zilite
06.06.2017. 16:39Ornitologijas biedriba putnus aizsarga tikai tajas vietas kur var no uznemejiem izspiest naudinu.
laucinieks
06.06.2017. 16:20Cilvēkam, kas pelna naudu no putnu skaitīšanām, svarīgi, lai iespējami vairāk koki sapūst. Nelien manā mežā, āpsi, es zinu, kā saimniekot, un arī mani bērni tur varēs saimniekot. Pūdē kokus savā mežā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
