Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Jānis Urbanovičs, Saeimas deputāts
06.06.2018.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut ko mainīt, pilsoniski neaktīvā - cerībā, ka kaut kas mainīsies bez viņu dalības, politiķi - cerībā, ka viņus ievēlēs vai pārvēlēs. Īsāk sakot - visi cer uz labāku dzīvi. Tā, protams, ir visur un vienmēr bijis.

Pagājušā gadsimta sākumā iedibināt labākas dzīves pamatus cerēja arī Latvijas Satversmes tēvi, kuri Satversmē ierakstīja, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tāda bija “eiropeiskā” mode. Proporcionālo vēlēšanu sistēmu uzskatīja par savā ziņā brīnumrecepti, kuru īstenojot, sabiedrība sāks dzīvot daudz labāk. Bija cerība, ka Latvijā, kur nebija noturīgo demokrātisko tradīciju, tas nodrošinās iedzīvotāju interešu proporcionālo pārstāvniecību Saeimā un mazinās spriedzi starp dažādiem sociāliem slāņiem.

Sākot no 5.Saeimas ievēlēšanas 1993.gadā, Latvijas sabiedrībā parādījās neapmierinātība ar pastāvošo vēlēšanu sistēmu, taču nekas tā arī nemainās. Proporcionālo vēlēšanu sistēmas attīstības un darbības pamatā ir stabilas un noturīgas partijas, taču Latvijas partiju sistēmu kā stabilu un līdz galam izveidojušos nevarēja vērtēt nedz deviņdesmito gadu sākumā, nedz tagad, Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Latvijā nav no paaudzes paaudzē pārmantotās partiju atbalstīšanas tradīcijas. Rezultātā partijas nav ieinteresētas atdot savas “iekšas” atbalstītāju vētīšanai.

Latvijas pieredze rāda, ka ir sarukusi saikne starp vēlētāju un deputātu, bet pastiprinājusies plaisa starp iedzīvotājiem un politiķiem. Saeimā tiek «iebīdīti» partiju saraksti, kurus balsta interešu atbalstītāju un lobētāju klubiņi jeb, kā tagad ir modē teikt, patiesā labuma guvēji. Šādi veidoto bezpersonisko partiju kandidātu sarakstu vēlētāju uzmanības piesaistīšanai «atšķaida» ar dažiem pievilcīgiem “tēliem”, staltākām stājām, un to visu pārklāj iespaidīgie lozungi un labskanīgie saukļi. Tomēr realitātē lielākā daļa sarakstos iekļauto cilvēku faktiski nekontaktē ar potenciālajiem sava apgabala vēlētājiem, vēl jo vairāk - viņi vispār var nebūt no attiecīgā reģiona. Tāpēc netiek nodrošināta vēlētāju interešu pārstāvniecība Saeimā. Tad cilvēki, protams, var būt pamatoti neapmierināti ar ievēlētajiem pārstāvjiem, taču tas īsti neko nedod - atsaukt konkrētu deputātu nevar. Tas veido situāciju, ka katrs no 100 deputātiem ir pārāks par tautu un atsvešinās no tās. Tautai atliek vien vēl četrus gadus čīkstēt un sūdzēties, cik viss ir slikti.

Taču tā tas nav bijis vienmēr. Tieši Latvijai svarīgākais lēmums - Latvijas neatkarības atjaunošana notika citādi. 1990.gada 18.marta Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas norisinājās pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas 201 vienmandātu vēlēšanu apgabalā. Tieši šī Augstākā Padome maijā pieņēma Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Mažoritārajā sistēmā ievēlētie deputāti skaidri zināja, ko grib viņu vēlētājs.

Ideja par pāreju uz mažoritāru vēlēšanu sistēmu izskan diezgan regulāri kopš 5.Saeimas laikiem. Arī es pats esmu nācis klajā ar izstrādātu attiecīgu likumprojektu, kura diemžēl neguva parlamentāriešu atbalstu. Kā ierasts, oponentu galvenais arguments ir traumas baiļu sindroms: mažoritārā sistēma varot labi darboties tikai viendabīgās sabiedrībās, bet tādā sociāli un etniski neviendabīgā sabiedrībā, kāda ir Latvijā, tas nedarbosies un var novest pie bīstamas sociālo un etnisko konfliktu padziļināšanas. Jāatzīmē, ka šobrīd senākā un vienkāršākā mažoritārā vēlēšanu sistēma pastāv vairāk nekā 80 pasaules valstīs, kuras nebūt nav pašas viendabīgākās.

Pasaulē pastāv trīs vēlēšanu sistēmas - mažoritārā, proporcionālā un jauktā. Katrai ir nianses un īpatnības, un nevar apgalvot, ka kāda no tām ir absolūti vislabākā. Tomēr laika gaitā, attīstoties valsts iekārtai, drīkst notikt izmaiņas arī vēlēšanu sistēmā - no tā nav jābaidās, izvērtējot visus plusus un mīnusus.

Pastāvot mažoritārai vēlēšanu sistēmai, valsts teritoriju iedala vēlēšanu apgabalos atbilstoši deputātu skaitam. Latvijā attiecīgi tie būtu 100 apgabali, no katra ievēlētu vienu cilvēku. Deputātu kandidātus joprojām izvirza politikās partijas.

Būtisks pluss ir tāds, ka katrs ievēlētais kandidāts profesionālajā un politiskajā darbībā ir saistīts ar savu apgabalu, pārstāv to, pārzina reģiona situāciju, izprot problēmas. Līdz ar to reģioni netiek atstāti novārtā, bet kandidāti «neceļo» no viena vēlēšanu apgabala uz citu. Kaut arī kandidātu izvirza partija, deputāts ir atbildīgs tieši vēlētāju priekšā, jo vēlētājiem ir tiesības šo deputātu atsaukt. Tādējādi tauta var «savus kalpus» kontrolēt. Skaidrs arī tas, ka izglītotā sabiedrībā par deputātu kandidātu izvirza personu ar vislabāko politisko piedāvājumu, nevis labākajiem sakariem.

Mažoritārās sistēmas pievilcība ir faktā, ka tā laika gaitā sakārto politisko partiju sistēmu. Ar laiku samazinās partiju skaits, mazinās gadījuma partiju veidošanās iespējas. Vēlētāji sadalās pēc noteiktiem principiem, apvienojas partijas ar līdzīgām vērtībām un ideoloģijām, un, kas svarīgi, ekstrēmistu partijas, par kurām parasti balso mazs vēlētāju skaits, zaudē iespēju iekļūt parlamentā.

Proporcionālo vēlēšanu vēl viens, taču pavisam nopietns, negatīvs “blakusefekts” ir fakts, ka ikvienam sarakstam ir līderis – lokomotīve, kas ievelk Saeimā arī citus. Laikam ejot, tiem, kuri ievēlēti līdzās lokomotīvēm, objektīvi ir vai nu jāpakļaujas līderim, vai arī, ja pašos pamostas līderība – jāiet prom, kas arī notiek katrā sasaukumā. Tikmēr mažoritārā sistēmā tā nav, jo ikviens ir personība un pakļaujas tikai vēlētājam.

Vēlēšanu sistēmas maiņa nav pašmērķis. Manuprāt, tas ir veids, kā Latvijā kopīgiem spēkiem var veicināt cilvēku aktivitāti, tautas uzticēšanos Saeimai un valdībai, valsts kopīgo attīstību.

Šobrīd, kaut arī sabiedrība nav apmierināta ar esošo vēlēšanu sistēmu un apzinās tās būtiskos trūkumus, vēlētāji turpina balsot par bezpersoniskiem partiju sastādītiem kandidātu sarakstiem, neprasot atbildību, bet pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas šausminās un vaimanā. Kāpēc tas tā notiek - jājautā tautai. Tas mans, individuālais viedoklis.

Novērtē šo rakstu:

32
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...