Kā „olšteinietis” Galvanovskis „noēda” Baika dāsni izsniegto pašvaldības naudu un noveda basketbola klubu „Valmiera” līdz maksātnespējai
Pietiek lasītājs15.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valmieras mērs Jānis Baiks ir „persona, pret kuru sākts kriminālprocess” tā sauktajā būvnieku karteļa lietā. Domāju, Pietiek lasītājiem būtu pamācoši uzzināt, kā „olšteinietis” Guntars Galvanovskis (attēlā pa labi) „noēda” Baika dāsni izsniegto pašvaldības naudu un noveda basketbola klubu „Valmiera” līdz maksātnespējai.
Guntars Galvanovskis basketbola kluba “Valmiera” vadību no Valmieras pilsētas domes iegūst 2009. gada jūlijā, kad to pārņem no iepriekšējā kluba prezidenta Jāņa Baika. Līdz ar to noslēdzas Guntara Galvanovska veltītā kritika Valmieras domei.
2009. gada 6. augustā tiek izveidota biedrība “Basketbola klubs Valmiera”, reģistrācijas Nr.40008144470, kas tiek reģistrēta Guntara Galvanovska paziņas/biznesa partnera Ivara Tanomeca īpašumā Valmierā, Beātes ielā 5.
Par kluba prezidentu tiek iecelts Guntars Galvanovskis, par menedžeri viens no viņa skolas laika draugiem no Rūjienas – Mārtiņš Bērziņš, par komandas galveno treneri tiek celts vēl viens Rūjienas laika basketbola draugs Gatis Melderis, un komandā sāk spēlēt arī Guntara māsas draugs Juris Andžejevskis. Bet par kluba preses sekretāri tiek iecelta Guntara Galvanovska draudzene Kate Glika.
2018./2019. gada sezonā Guntara Galvanovska vadītā basketbola kluba biedrība nepieteica komandu dalībai Latvijas basketbola čempionātā, un ar to pilnībā noslēdzās 9 gadu periods kopš brīža, kad Guntars Galvanovskis pārņēma Valmieras basketbola klubu un 9 sezonu laikā to noveda līdz nesamaksājamiem parādiem.
Tā rezultāts ir biedrības “Basketbola klubs Valmiera” maksātnespējas pieteikums 2019. gada 18. aprīlī Vidzemes rajona tiesā Valmierā, lietas Nr.C71213719, tiesnese Anita Grīnberga. 2019. gada 23. aprīlī ir iecelts maksātnespējas administrators Kristaps Andersons.
Pēc publiskajiem ierakstiem ir redzams, ka uz 2019. gada 7. aprīli nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam ir 60737.06 EUR – tas ir bez spēlētāju algu parādiem un citiem parādiem piegādātājiem.
Gandrīz 10 gadu laikā Valmieras dome šajā basketbola klubā ir ieguldījusi vairāk kā 800 000 EUR pašvaldības līdzekļus, bet tagad Valmieras dome un Jānis Baiks neuztraucas par basketbola kluba maksātnespēju un parādiem un klusi cer, ka sabiedrība par šo maksātnespēju iespējami ilgi neuzzinās.
|
|
Lietas numurs |
C71213719 |
|
Tiesa, kas izskata lietu |
Vidzemes rajona tiesa Vidzemes rajona tiesa Limbažos (Cēsu iela 18) |
|
Lietas veids |
Civillietas |
|
Tiesu instance |
Pirmā instance |
|
Tiesnesis |
Anita Grīnberga |
|
Lietas saņemšanas datums |
12.04.2019 |
|
Lietas izskatīšanas rezultāts |
neizskatīta |
NOLĒMUMI
|
Pasludināšanas datums |
Nolēmums |
Tiesa, kurā taisīts nolēmums |
Tiesnesis |
Spēkā esamība |
|
15.04.2019 |
Lēmums par lietas turpmāku skatīšanu rakstveida procesā |
Vidzemes rajona tiesa Vidzemes rajona tiesa Limbažos (Cēsu iela 18) |
Anita Grīnberga |
stājies spēkā 15.04.2019 |
|
18.04.2019 |
Spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu |
Vidzemes rajona tiesa Vidzemes rajona tiesa Limbažos (Cēsu iela 18) |
Anita Grīnberga |
|
|
30.08.2019 |
Lēmums par lietas izskatīšanas datuma noteikšanu rakstveida procesā |
Vidzemes rajona tiesa Vidzemes rajona tiesa Limbažos (Cēsu iela 18) |
Anita Grīnberga |
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
