Kā oligarhi pārņēma Jelgavas atkritumu biznesu, kā viņi apmuļķoja Rāviņu un viņa saimniekus, un kā jelgavnieki atgūs nozagtos 7-16 miljonus
Jānis Vinters15.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jelgavai būs jauns atkritumu apsaimniekotājs un zemāki tarifi[1]. Tagad es jums pastāstīšu, kā es to panācu, kā oligarhi pārņēma Jelgavas atkritumus, kā viņi apmuļķoja Andri Rāviņu un viņa saimniekus (izspiedīs no “jaunā” uzņēmuma) un kā atgūšu 7-16 miljonus eiro, kurus Rāviņa komanda mums visiem nozaga Jelgavas atkritumu apsaimniekošanā.
2012. gadā tiesa nosprieda ka Jelgavas atkritumu monopols ir pretlikumīgs, iedzīvotājiem neizdevīgs un tam jābeidz sava eksistence 2013.gada 1.jūlijā (spriedums ir nepārsūdzams, spriedumā ir pieminēta Jelgava)[2], bet Rāviņa komanda šo spriedumu ignorēja un turpināja zagt naudu no katras Jelgavas mājsaimniecības/uzņēmēja un turpina zagt līdz laikam, kad stājās spēkā jaunais līgums. Rāviņs pat to ir atzinis publiskās intervijās [3].
Tātad faktiski katrs iekasētais santīms pēc 2013.gada 1.jūlija (sprieduma stāšanas spēkā datums) ir 100% nelikumīgs, katrs iepirkums, katrs ES fondu finansējums, katrs Jelgavas domes ieguldītais cents (jo Jelgavas dome ieguldīja naudu, bet peļņu izshēmoja Rāviņa komanda vai viņa saimnieki) ir pretlikumīgi un prettiesiski, un jebkurā citā Eiropas Savienības valstī Rāviņam un komandai būtu liegt ieņemt valsts amatus, šī zagšana būtu bijusi izbeigta un nozagtais atdots Jelgavas iedzīvotājiem, bet mums ir savs ceļš ejams…
Ņemot vērā manu pārliecību, ka šī ir pārāk atklāta un nekaunīga zagšana pat Latvijas līmenim, un to, ka sevi uzskatu par Jelgavas patriotu, es pēdējos 3 gadus cīnījos, lai Jelgavas dome izpilda šo tiesas spriedumu un beidz zagt naudu no Jelgavas iedzīvotajiem, un izpilda tiesas spriedumu. Uzsvaru liekot uz nozagtās naudas atgūšanu.
Zinot ka ir tiesas spriedums, kurš ir nepārsūdzams, un ir fakts, ka spriedums netiek pildīts un joprojām darbojas pretlikumīgais monopols, un nauda tiek iekasēta pretlikumīgi, man likās, ka šī būs ātra uzvara.
Taču pēc “tikai” 10+ iesniegumiem VARAM, 10+ iesniegumiem Jelgavas domei, 4 iesniegumiem prokuratūrai (kuri tika ignorēti līdz jaunā ģenerālprokurora ievēlēšanai), iesniegumiem Tieslietu ministrijai (kas tika noignorēti), pa vienam iesniegumam Ministru kabinetam, Konkurences padomei, Valsts kontrolei, PTAC, Satversmes tiesai, Valsts policijai un Tiesībsarga birojam, nesasniedzot gandrīz nekādus rezultātus, es sāku zaudēt cerību, ka bez ES tiesām nebūs nekāda kustība.
Tad notika negaidīts pavērsiens. Attīstībai/Par saimnieki un citi shēmotāji ieraudzīja iespēju nopelnīt (tas nekādi neietilpa manā plānā, jo manuprāt, tas bija jāizdara bez oligarhu un shēmotāju iesaistes, kā Eiropas valstī pieklājas, izmantojot policiju un prokuratūru un tiesu) un man “sniedza palīdzību” cīņā par tiesiskuma ievērošanu.
“Iespējams”, Rāviņa (es saku – iespējams, jo man nav fizisku pierādījumu) komanda un Rāviņa īpašnieki vienojās ar shēmotājiem, kuriem pieder Attīstībai/Par, ka daļu no “jaunās” atkritumu biznesa kompānijas nodos oligarhiem (viņu cilvēkiem!) un apmaiņā mani iesniegumi tiks nobremzēti, līdz iestājas nozieguma noilgums un nozagtais būs jāatdod Latvijas Republikai (jo ļāva nepildīt spriedumu 7 gadus), nevis Rāviņam un domniekiem un viņu saimniekiem (kā tas būtu, ja policija un prokuratūra rīkotos kad iesniedzu savus pirmos iesniegumus).
Balstoties uz šo vienošanos, nebija nekādas īstas konkurences, un uzvarētājs jau bija zināms pirms konkursa beigām, līdz ar to tarifa samazinājums ir mazāks, nekā tam vajadzēja būt. Tarifu samazinājumam vajadzēja būt aptuveni 40%, jo Jelgava ir viena no visizdevīgākajām vietām LV, kur izvest atkritumus, bet Jelgavā ir viens no visaugstākajiem tarifiem Latvijā. Piemēram, Ozolnieku novadā pēc šī tiesas sprieduma izpildes atkritumu tarifs samazinājās par 35%[4].
Kā saka mani avoti VARAM un Attīstībai/Par, oligarhu solījums bija meli, un viņi vienkārši gaidīs brīdi, kad tiesa liks “Jelgavas” uzņēmējiem (Rāviņa saimniekiem) un Rāviņa komandai atmaksāt nozagto, kas nozīmē bankrotu, varas zaudēšanu un uzņēmumu 100% pārņems oligarhi un viņu cilvēki. Tas pats avots man ziņoja, ka viņi (oligarhi un citi shēmotāji) plāno atņemt Rāviņa saimniekiem atkritumu poligonu, kā tautā saka, vienkārši apčakarēs, līdz ar to drīzumā maniem iesniegumiem gaidāma virzība.
“Jaunais” apsaimniekotājs sastāv no trim daļām. 1. Eko vide Baltija (oligarhi + Attīstībai/Par) 2. Personu apvienība JKP, kuri sastāv no a) SIA «Reģionālie vides pakalpojumi» b) SIA «Kulk» (vecā apsaimniekotāja līdzīpašnieki) c) «Jelgavas komunālie pakalpojumi» (vecais apsaimniekotājs) 3. SIA "Pilsētvides serviss" (oligarhi + Attīstībai/Parš. Kā redzam, Jelgavas atkritumus pārņēmuši oligarhi, kuri nav tik alkatīgi kā Rāviņš un viņa saimnieki, bet tāpat neko labu mums nesola.
Nākamais solis ir atgūt Rāviņa komandas nozagtos 7-16 miljonus. Es nemaz nezinu, precīzi cik daudz Rāviņa komanda ir nozagusi, jo Jelgavas dome šo informāciju ir noslepenojusi, - viņi ir noslepenojuši visus dokumentus par ES finansējumu, tarifiem un pat noslepenoja lietas kuras viņiem ir pretlikumīgi noslepenot.
Šīnī brīdī notiek izmeklēšanas Ekonomikas policijā, Konkurences padomē, bet nākotnē es vēl vērsīšos tiesās un tiesībsargājošajās iestādēs. Mēs to naudu atgūsim 100%, jo tiesu sprieduma izpildi garantē gan Latvijas likumi, gan Eiropas savienības likumi, gan OECD, vienīgais veids, kā jelgavnieki neatgūs nozagto ir, ka mēs izstāsimies no ES. Galvenā problēma ir, ka katra tiesvedība prasīs daudz naudas un +/- 3 gadus, tādēļ es eju citus ceļus, jo vienam cīnīties pret viņiem visiem ir grūti.
Būs vēl pāris raksti, kā Rāviņa komanda un viņu īpašnieki izzaga atkritumu apsaimniekotāju, kā izzaga pārstrādātos atkritumus, kā shēmoja naudu atkritumu poligonā un kā, pateicoties šīm atkritumu shēmām, divi Jelgavas domnieki pelnīja naudu caur OIK uzņēmumu, kurš atrodas poligonā, kā arī papētīsim “jauno” apsaimniekotāju! Visi iepriekšminētie raksti ir tikai par atkritumiem, - Rāviņa komanda un viņa īpašnieki shēmoja visur Jelgavā, sākot no ielu apsaimniekošanas un beidzot ar luksoforu uzturēšanu.
Ja zināt kādus korupcijas gadījumus Jelgavā(visās valsts/pašvaldības iestādēs, tai skaitā LLU) vai novadā, jums ir pat netieši pierādijumi, lūdzu, rakstiet man (ievērojot piesardzību lūdzu, nesūtiet no saviem privātajiem epastiem) uz e-pastu [email protected] Vēlaties palīdzēt ar juridiskiem padomiem, teksta labošanu, vai jebkādā citādā veidā, lūdzu, rakstiet man, zagļi paši sevi cietumā neieliks un mums nozagto neatdos!
P.S. Katru reizi, kad tekstā izmantoju “zagt/nozaga”, es domāju – „pretlikumīgi, prettiesiski, antikonstitucionāli (pārkāpjot Satversmi) iekasēja, bez izvēles iespējām”. Man šis jāpiemin, jo mēs dzīvojam mūsu mīļajā Latvijā un daļa no šīs zādzības organizētājiem pat ir saņēmuši ordeņus (vienam par kukuļošanas mēģinājumu atņēma) un Jelgavas goda pilsoņa titulu par “atkritumu saimniecības organizēšanu”, un, iespējams Latvija ir vienīgā valsts ES, kur “iekasēt naudu pretlikumīgi, prettiesiski, antikonstitucionāli (pārkāpjot Satversmi)” neskaitās zādzība.
3. https://www.tvnet.lv/4585831/10-pasvaldibu-nepilda-st-spriedumu-nemaina-atkritumu-apsaimniekotaju
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
