Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir lietas, ko AS „Olainfarm” „mazais akcionārs” Mārcis Judzis pieprot visai labi. Visai labs „Dzelzs vilka” bundzinieks, visai labi pieprot nopelnīt naudu sapņu mājai, visai izdevīgi, kaut tikai uz neilgu brīdi, apbur miljonu mantinieci, visai manīgi spēj atgtiezties ģimenes klēpī. Taču ielīdis lielajā biznesā bez saprāta, iepinies shēmās un nu nezina, kā no šī sakara atpestīties, - tas nav tik viegli kā atgriezties pie sievas.

Jau labu laiku publiskajā telpā izskan biedrības IMAB neapmierinātība ap „Olainfarm” un tās akciju atpirkumu, un „Dzelzs vilka” bundzinieks ir izrādījies aktīvs šīs biedrības rupors, it kā aizstāvot daudzus mazos akcionārus. Piemēram, sevi un vēl kādus divus.

Man kā Pietiek lasītājam un „Olainfarm” mazajam akcionāram (savu balsi gan neuzticu M. Judzim un neesmu viņu arī pilnvarojis darboties pašizdomāta „mazo akcionāru pūļa vārdā”) nejauši Siguldas kaimiņiene pastāstīja šo to par viņa kabatas naudas darījumiem.

Tā nu sanācis, ka tante dzīvo arī netālu no zemes gabala, kurā top M. Judža villa. Un te jautājums – par kādiem līdzekļiem? Vai pēkšņajai bagātībai kājas neaug futbola kluba „AUDA” darījumā ar „Olainfarm”, kura būtība bija „Olainfarm” sponsorēšanas līgums par 20 000 EUR? Kā smejies, multifunkcionālais M. Judzis ir bijis arī „Olainfarm” PR speciālists, IMAB rupors un līguma iniciators.

Savu parakstu uz šī līguma licis aizmukušais „Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess, kuram to esot uzdevis darīt Kārlis Krastiņš, kura vārds uzpeld saistībā ar dažu aktīvu čehu iegribām Latvijā un arī bēdīgi slavenā „Liepājas metalurga” lietā. Runā, ka tieši K. Krastiņš esot noziedzīgo shēmu autors un „čehu investoru” koordinators Latvijā, kurš cenšoties jumtot viņu intereses FKTK caur nule kratīto Ilmāru Rimšēviču un Gvido Romeiko. Vai tas tā ir, Dievs viņu zina.

Kas vieno K. Krastiņu, M. Judzi, vēl vienu „mazo akcionāru” Agri Auci, advokāti Milanu Beļēviču un maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru? Tā noteikti ir patiesa cīņa par mazā akcionāra interesēm. Piemēram, čehu akcionāra…

Turklāt nācies arī dzirdēt, ka starp Mārci Judzi un biedrības „Futbola klubs AUDA” valdes loceklis Rihardu Gorkšu jau iepriekš bijusi vienošanās, ka daļa no „Olainfarm” naudas līdzekļiem, kas ieskaitīti biedrības „Futbola klubs AUDA” norēķinu kontā, atgriezīsies skaidrā naudā pie M.Judža.

M.Judzi un Gorkšu ģimeni saistot arī radniecība, un M.Judzim atpakaļatdotie naudas līdzekļi bijuši nepieciešami mājas pamatu izbūvei Siguldā, kur šobrīd notiek aktīva būvniecība. Pamati ielikti, un tiek gatavoti turpmākie darbi.
Joka pēc ieskatījos SS.com, cik maksā mājas Siguldā. Nu, tāda normāla, kas būtu tādas raudzes speciālista kā Judzis cienīga, izmaksās savus 300 000 eiro.

Ja pareizi esmu saklausījis man teikto, vai tikai nevarētu būt, ka ir notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un M.Judzis un R.Gorkšs, iespējams, veikuši darbības ar mērķi no „Olainfarm” pārskaitītos naudas līdzekļus pievākt sev caur „Futbola klubu AUDA”?

Neesmu eksperts jurisprudencē un naudas atmazgāšanā, taču šādas darbības varētu tikt tulkotas kā naudas izkrāpšana un naudas atmazgāšana. Bet patiesais mērķis varētu būt – samaksāt ruporam no uzņēmuma naudas, lai tas maisa prātus mazajiem akcionāriem. Bet var jau būt, ka īstenībā viss ziedojums ir bijis kādai jaunai dziesmai ar nosaukumu “Vienas nakts mazais akcionārs”.

Tāpat ir dzirdēts arī par otru šīs biedrības bļāvēju Agri Auci, kurš 2021. gada maijā par savu darbošanos un aktivitātēm divus saņēmis maksājumus 24 000 euro apmērā uz savu uzņēmumu SIA “Noieta veicināšanas centrs” no čehu „investoru” uzņēmuma „Black Duck Invest” un tie it kā brālīgi esot sadalīti starp Agri un Mārci, bet vēl viena biedrības pārstāve Guna Stahovska gan palikusi bez honorāra.

Iespējams, tieši šis puskukulis A. Aucem ir vienīgā čehu veiktā investīcija Latvijā, kuras aizsardzībai piektdien čehi tik dedzīgi centās salīgt aizsardzību Tieslietu ministrijas telpās pie Jāņa Bordāna un Jura Juraša. Par uzņēmumu nosaukumiem šeit lai spriež humoristi, bet, ja runājam nopietni, esot dzirdēts, ka Agris Auce sarunās ar kolēģiem minējis, ka viņa sieva Zanda, kura strādā Pārtikas un veterinārajā dienestā, esot labi pazīstama ar vajadzīgiem cilvēkiem un sliktākajā gadījumā varētu palīdzēt risināt jautājumus valsts iestādēs, jo atsevišķas amatpersonas viņai esot parādā un arī gatavas sniegt atbalstu.

„Ietaupīšana” uz Gunas rēķina varētu būt skaidrojama ar to, ka viņas uzdevums esot tikai parakstīt iepriekš minēto “Bundzinieku” sagatavotos iesniegumus. Interesanti ir tas, ka Guna pati lielās, ka ilgstoši spējusi neuzrādīt savus ienākumus, taču spējusi segt savus ikdienas izdevumus.

Man gribas pārliecināties, vai dzirdētais ir taisnība, tāpēc esmu sagatavojis iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam par iepriekš minēto personu līdzekļu ieguvi, deklarēšanu un nodokļu nomaksu.

Novērtē šo rakstu:

97
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi