Kā „objektīvie mediji” un „patiesības cīnītāji” laboja publicēto nepatiesību par „vajāšanu”
Jānis Sondars29.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 4. aprīlī saņēmu paziņojumu no Valsts policijas, ka lieta par it kā notikušo organizācijas Re:Baltica „vajāšanu” ir izbeigta sakarā ar to, ka nav nozieguma sastāva. Pēc tā es aicināju gan Re:Baltica, gan la.lv, gan Delfi atsaukt, labot vai papildināt savus pagājušā gada decembra rakstus, jo policijas lēmums nozīmē, ka Re:Baltica žurnālistiem nav nedz draudēts, nedz vajāts un šo mediju pagājušā gada decembra publikācijās minētais nav patiesība tādā formā, kā pasniegts.
Taču Re:Baltica atkal tēlo beigtus, - saņēmu no viņiem interesantu atbildi: „Saskaņā ar LR likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 21.pantu Jūsu pretenzija ir izskatīta un tiek noraidīta, jo Jūs neesat norādījis ziņas, ko apstrīdat, sevi publiskojāt pats, un Re:Baltica visu publikācijā minēto uzskata par patiesu. Turpmāku komunikāciju ar Jums uzskatām par nevēlamu. Lūdzu, pārtrauciet sazināties ar Re.Baltica žurnālistiem jebkādā formā. Pretējā gadījumā uztversim to kā draudus vai vajāšanu.”
Izejot no viņu izpratnes par tiesiskumu, tad, kad parādu piedzinēji zvana, cilvēki varētu teikt - komunikācija nevēlama, lieciet mieru, ja ne, uzskatīsim kā draudus. Tas gan ļoti lieliski izgaismo, cik droši viņi ir par savu taisnību....
Pašlaik esmu iesniedzis policijā iesniegumu par neslavas celšanu. Tāpat esmu uzrakstījis iesniegumu Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijai - no tiem atbildi arī neesmu saņēmis. Zvanīju - viņi tēloja, ka neko nesaprot. Ja paskatās, arī viņi tolaik pieslēdzās un nostājās pret mani, noticot Re:Baltica meliem, tāpēc uz objektivitāti neceru.
Arī Delfi, kad prasīju atsaukt vai labot decembra rakstu, ne īpaši vēlējās nākt pretī, tikai pēc atkārtota e-pasta savā decembra rakstā viņi pielika vienu mazu rindkopu:
"Valsts policija 2020.gada 4.aprīlī pieņēma lēmumu par rakstā minētā kriminālprocesa izbeigšanu, jo, neskatoties uz lietā esošo informāciju, kā arī žurnālistu sniegtajām liecībām par Jāņa Sondara, kas sevī dēvē par profesionālo interneta provokatoru un "trolli", neviennozīmīgi vērtētām darbībām, nespēja saskatīt uzsāktajā kriminālprocesā noziedzīgā nodarījuma sastāvu." Tikmēr pašā rakstā vēl joprojām izlasāms tas, ka es esmu tāds, redz, psihopāts, kurš draudējis utt.
Esmu savos video aicinājis arī Re:Baltica uz publisku dialogu, jo galu galā kļūdīties ir cilvēcīgi un cerēju, ka Re:Baltica ētikas un morāles kompass ir nedaudz lielāks. Velti.
Šeit ir dažas saites, kurās var iepazīties ar manu darbību:
https://www.youtube.com/user/jenssdewalkaLV - mans youtube kanāls
https://www.youtube.com/watch?v=YFQK3qSywVY - pirms nesu pušķi uz Re:Baltica, no rīta ievietoju šo video ar pašu pušķi un ūdeni.
https://youtu.be/ZGDdjp2YHUE - tiešraide, kurā nesu šo pušķi (kurš Re:Baltica teiktajā vēlāk pārvērtās par vainagu) un ūdeni
https://youtu.be/UXba2cyQcI0 - zvans Ralfam Eilandam, kur runāju ar sievieti, kura stādījās priekšā kā menedžere, bet Re:Baltic pēcāk apgalvoja – redz, es esmu tik nekaunīgs ka zvanoties darbinieku mammām
https://youtu.be/w9GGlS3uoU4 - video, kur tādus pat pušķus un bēru svecītes nesām citiem medijiem kādus 3 vai 4 gadus atpakaļ
https://www.youtube.com/watch?v=XYNI7wkLuTk - zārks Nacionālajai apvienībai un atbalsta mītiņš Trampam savulaik
https://www.youtube.com/watch?v=YtakbywqaX0 - saruna ar Ati Lejiņu pie Saeimas mediķu protesta laikā
https://www.youtube.com/watch?v=2f5zTq9aujA - Artuss Glumovs Kaiminš
https://www.youtube.com/watch?v=yrbP6Nz4ZjU – iefiltrējos KPV LV pasākumā Valmierā
https://youtu.be/Gu-kZBQiI-A - Artusam nesu šņabi, dodot viņam mājienu, ka zinu, ka viņš bieži mēdz braukt dzērumā
https://www.youtube.com/watch?v=_jG4ykvzXPM - parunāju ar NATO karavīriem
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
