Kā nozog Latvijas valsti: „Meronigeitas” datubāze tagad arī lejuplādējama vietnē www.meronigeita.info
Meronigeita.info04.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Meronigeitas” afēras ietvaros ar Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņu, prokuratūras un SAB darbiniekiem tajā piedaloties un to organizējot kopīgi ar advokātiem no Latvijas un odiozo prokuratūras favorītu un lutekli Rudolfu Meroni, ir notikusi prokuratūras arestētās mantas pārrakstīšana uz šim Šveices advokātam pietuvinātām firmām, radot valstij zaudējumus vairāk nekā divsimt miljonu eiro vērtībā. Tas ir fakts, kas redzams un zināms visiem, izņemot šajā afērā iesaistītajiem un tās piesedzējiem varas elitē.
Jau vairākas nedēļas tiesiskuma un sabiedrības interešu vārdā atklātībai ir ticis nodots unikāls materiāls – internetā jau iepriekš publiskota Rudolfa Meroni, prokurora Jura Jurisa (attēlā - viņš tagad visā nopietnībā vēlas kļūt par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru) un viņa mahināciju līdzzinātāju e-pasta sarakste pilnā apjomā.
Tas, ko sabiedrība šajās nedēļās pēc šīs datu bāzes publiskošanas varējusi vērot, ir – Latvijas „tiesībsargāšanas iestāžu” pārstāvju kategoriska nevēlēšanās beidzot ķerties pie šo materiālu izmeklēšanas, lai atbildīgie par grandiozo Latvijas valsts apzagšanu beidzot tiktu saukti pie atbildības. Tas arī skaidrs – kāpēc lai mafija vēlētos izmeklēt pati savus noziegumus un saukt pati sevi pie atbildības?
Tā vietā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra savu enerģiju un resursus šajā laikā ir tērējusi, lai liegtu sabiedrībai iepazīties iespēju ar šo datu bāzi un tajā atrodamo informāciju. Pēc mēnesi ilgiem pūliņiem tā beidzot ir panākusi vispirms vietnes prokuratura.info, tad arī vietņu prokuratura.xyz un prokuraturahub.com (nesajauciet ar pornhub.com) nobloķēšanu, kā argumentu minot to, ka tās „izliekoties par valsts iestādi”.
Šajā situācijā neatliek nekas cits kā sabiedrības un tiesiskuma interešu vārdā spert nākamo soli – nodrošināt, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja iegūt un izmantot šo informāciju neatkarīgi no tā, vai to vēlas vai nevēlas korumpēti prokurori, izmeklētāji, specdienestu aģenti un viņu pakalpojumu apmaksātāji.
Jaunajā vietnē www.meronigeita.info visa „Meronigeitas” datubāze ir ne tikai pieejama līdzšinējā formā, bet arī tās oriģinālajā formā ir lejuplādējama jebkuram interesentam. Divu arhīvu lejuplādes saites ir https://gofile.io/d/ASmqOS un https://gofile.io/d/mm5Fgc.
Jāņem gan vērā, ka abi arhīvi satur Mac Outlook datubāzes failu un e-pastus .olk14Message un .olk14MsgSource formātos. Lejuplādējiet tos tikai tad, ja esat pārliecināti par savām spējām arhīva saturu importēt Outlook vai jums ir zināmas citas metodes šo failu satura apskatīšanai. Tāpat ņemiet vērā, ka katra arhīva izmērs ir lielāks par 15 Gb.
Tā kā šis uzdevums tehniski var nebūt visiem pa spēkam, vēl joprojām mahinatoru un valsts nozadzēju sarakste ir pieejama arī līdzšinējā, vietnē www.meronigeita.info lasāmajā formā – divos dažādos arhīvos un sakārtota hronoloģiski. Katrā lapā ir pieejami 100 e-pasti, kuri ir iespēju robežās attīrīti no pielikumiem, attēliem un nevajadzīgiem izskaistinājumiem, lai padarītu tos viegli lasāmus.
Taču, tā kā e-pastu ir pārāk daudz, lai izlasītu visus, un liela daļa no tiem ir neinteresanti, iesakām izmantot meklēšanas iespēju, kas ir vislabākais veids, kā atrast šajos e-pastos sabiedrībai nozīmīgus faktus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
