Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepriekšējā rakstā viens no „uzņēmēja” Armanda Guļāna partneriem izstāstīja, kā un Augstākās tiesas senatora dēls izmānīja miljonus eiro no uzticīgu investoru kabatām. Bet ar to viss nebeidzās. Lielais kombinators gāja tālāk un nolēma “atspiest” no apmānītajiem partneriem to, kas viņiem palika – 10 hektārusrūpniecības zemes pie Jelgavas. Vladislavs Lopačs turpina savu stāstu par to, kā tas notika.

- Jūs minējāt vēl kādu aktīvu Latvijā. Pastāstiet par to.

- Jā, 2014.gada vidū Armands Guļāns piedāvāja mums nopirkt biodīzeļa ražošanas rūpnīcu – SIA Mežrozīte (Iecavas iela 1, Brankas, Cenu pagasts, Ozolnieku novads), pārliecinot mūs, ka tas ir ļoti perspektīvs bizness. Mēs to iegādājāmies par investīciju naudu 635 tūkstošiem eiro. Kā pēc tam izrādījās, šis aktīvs nemaksāja pat pusi no summas. Iekārtu iegādei un papildu izdevumiem (pieņemšana darbā un darba apmaksa darbiniekiem, grāmatvedības vešana) tika iztērēti vēl aptuveni 300 tūkstoši eiro. Tādā veidā summārā cena rūpnīcai pietuvojās miljonam eiro. Guļāns tika izvēlēts par valdes priekšsēdētāju, es – par valdes locekli. Vēl par vienu valdes locekli kļuva mans garants un galvotājs Dmitrijs Boikovs. Tiesības visiem bija vienādas.

- Vai es pareizi saprotu, ka bez jūsu piedalīšanās Armands Guļāns varēja pilnībā rīkoties ar rūpnīcu – pārdot, nodot nomā?

- Jā, tieši tā. Tajā brīdī Armands jau bija ieguvis uzticēšanos: visas procentu izmaksas par investīcijām viņa “eļļu biznesā” viņš veica laikā, un mēs nopietni apspriedām vesela tirdzniecības-ražošanas holdinga izveidi un rūpnīcas bāzes. Plus uzņēmuma īpašnieks bija mūsu ar Boikovu kompānija Wideframe Investments, Armandam Guļānam nebija daļas. Mēs vienojāmies, ka Guļāns izvedīs daļu investīciju naudas no apgrozījuma “industriālajās eļļās” un mēs palaidīsim uz izejvielu iegādi ražošanas sākšanai, taču viņš to neizdarīja. Rezultātā mēs tā arī nevarējām palaist ražošanu un bijām spiesti atlaist visus darbiniekus (tajā brīdī rūpnīcā strādāja 8 cilvēki), un iekonservējām uzņēmumu.

- Kas notika ar rūpnīcu? Jūs varējāt to pārdot un atgūt kaut daļu no naudas.

- Tik tiešām, rūpnīcas pārdošana varēja kompensēt daļu no mūsu investīciju zaudējumiem, kaut arī nelielu. Kā izrādījās, mēs bijām nopirkuši to par ļoti paaugstinātu cenu. Domāju, ka daļu no šīs naudas pārdevēji atdeva Guļānam kā honorāru par ārkārtīgi veiksmīgu un izdevīgu pārdošanu. Bet 2018.gadā Armands Guļāns rūpnīcas vārdā noslēdza fiktīvu aizdevumu līgumu ar Latvijas pilsoni Jerlanu Savmenovu, kuram par ķīlu kalpoja 10 hektāri uzņēmumam piederošās zemes. Protams, neviens negrasījās aizvērt šo aizņēmumu, jā, un nekādas naudas kustības nebija, bet meistarīgi izplānoto Armanda krāpniecisko darbību rezultātā zeme pārgāja viņa kontrolētās kompānijas SIA Granari īpašumā, pēc kā viņš sāka aktīvi nodarboties ar tās pārdošanu.

- Bet kāpēc jūs kā īpašnieki uzreiz nenovācāt Armandu Guļānu no valdes priekšsēdētāja amata?

- Es baidījos braukt uz Latviju, bet Boikovs nezin kāpēc negribēja to darīt. Nu, tagad es iedomājos, kāpēc negribēja. Beigās Boikovs tomēr aizbrauca uz Rīgu un iesniedza iesniegumu par Guļāna izslēgšanu no SIA Mežrozīte valdes, bet izdarīja to pēc tam, kad zeme bija nozagta. Es nolēmu pamēģināt apstrīdēt fiktīvo darījumu, bet tāpat kā gadījumā ar garantijas vēstuli par miljoniem eiro, par ko mēs runājām iepriekšējo reizi, neviens no Latvijas juristiem neņēmās pie šīs lietas, kā tikko uzzināja, ka Armanda tēvs ir Andris Guļāns. Es sapratu, ka vēršanās tiesā nedos rezultātu – tēvam ir labi sakari, lēmums tiks pieņemts dēla labā, neskatoties uz acīmredzamo likuma pārkāpumu. Visticamāk, nebūs nekādas lietas – pieteikumu nodos tēvam. Iespējams, tas pat ieņems savu vietu uz goda dēļa pie citiem pieteikumiem, kuri bija iesniegti pret Armandu, bet tā arī netika pieņemti izskatīšanā.

- Stāsts ar rūpnīcu tā arī beidzās?

- Nē. 2019. gada janvārī Armands Guļāns paņēma visus rūpnīcas grāmatvedības dokumentus. Kompānija, kura mums veda grāmatvedību, izsniedza viņam un pat parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktu.

- Bet tajā laikā Armands Guļāns jau vairs nebija valdes priekšsēdētājs, pareizi?

- Jā. Grāmatvedības kompānijas īpašnieks – viņa sievas draudzene. Draudzība ar labiem ļaudīm – augstāk par visu, jā, un nekad nezini, kad tev var ievajadzēties sakari tiesā. Viņa arī izdeva visus dokumentus, saprotot, ka Armands nav īpašnieks un viņam nav tiesību uz to saņemšanu. Precīzāk, viņas padotā, kura parakstīja aktu pēc viņas norādījuma. Es domāju, ka visi dokumenti ir iznīcināti un Armands Guļāns ir pārliecināts, ka ir noracis visas savu mahināciju pēdas. Kad es uzzināju par dokumentu nodošanu viņam, es nolēmu vērsties ar iesniegumu policijā, bet noskaidrojās, ka manas pilnvaras rīkoties rūpnīcas vārdā ir anulētas.

- Kurš anulēja jūsu pilnvaras?

- Latvijas reģistrs. Lieta tāda, ka SIA Mežrozīte pieder mūsu ar Boikovu ofšoru kompānijai Wideframe Investments. 2019. gadā ekonomikas deofšorizācijas ietvaros visiem kompāniju īpašniekiem bija jāiesniedz Latvijas Uzņēmumu reģistram patieso labuma guvēju izziņa savu tiesību reģistrēšanai. Armands Guļāns neiesniedza nekādas ziņas par SIA Mežrozīte – viņam bija izdevīgāk, ka mums atņem tiesības un ka viņš var izrīkoties ar rūpnīcu patstāvīgi – viņš taču par nozagtās zemes pārdošanu varēs saņemt 200 tūkstošus eiro. Un mums viņš par nepieciešamību iesniegt izziņu nepaziņoja. Iespējams, šeit arī pieslēdza savus sakarus tēvs, lai paātrinātu anulēšanas procesu. Tagad es cenšos atjaunot savas tiesības, bet lietas pagaidām nekustas...

Novērtē šo rakstu:

77
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi