Kā notrallināt 4 miljonus eiro, jeb vienotas nacionālās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmas koncepcija

„Attiecībā uz vienotas nenosodošas ziņošanas sistēmas un mācību sistēmas par negadījumiem attīstību – vai lietderīgi izstrādāt dokumentu, kas aprakstītu ziņošanas sistēmas darbību vai tomēr būtu jāattīsta informācijas tehnoloģijas risinājums, lai ziņošanas rezultāti būtu centralizēti pieejami?”

Izlasījāt? Jūs sapratāt, kam tieši Veselības ministrija gatavojas tērēt četrus miljonus Eiropas struktūrfondu naudas? Varbūt Jūs vēlaties iegūt atbildi no Veselības ministrijas? Lūdzu:

„Kvalitātes nodrošināšana veselības aprūpē – darbības un programmas, kas vērstas uz esošo vai paredzamo atsevišķu pacientu un iedzīvotāju grupu, ārstniecības iestāžu vajadzību nodrošināšanu, efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, tādējādi sasniedzot noteiktu attīstības līmeni veselības uzlabošanai mērķa grupām veselības jomā, kā rezultātā veselības aprūpes kvalitāti ietekmē ne tikai valsts sociālā, ekonomiskā, izglītības un kultūras attīstība, bet arī to lielā mērā nosaka tiesību akti, finansēšanas modeļi un citi regulējošie mehānismi, ārstniecības rezultāta kvalitāte parasti nav reglamentēta normatīvajos aktos, bet ir iekļauta savstarpējos līgumos starp veselības aprūpes sniedzēju un pacientu.”

Sarežģītāk nepateikt neko nav iespējams. Patiesībā Veselības ministrija atkal ir nolēmusi sarežģīt mediķu dzīvi – izstrādājot lērumu dokumentu, veidlapu, kartiņu, talonu, ko katram ārstam aizpildīt elektroniskā un papīra formātā. Par pacientu šeit ir viena rūpe – ka tik pacients noslēgtu līgumu ar savu aprūpes sniedzēju.

Šobrīd visās Eiropas valstīs, kurās līdzīga kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir ieviesta, meklē veidu – kā no tās tikt vaļā. Šī sistēma nedomā par pacientu – nevienam slimais cilvēks neinteresē. Sistēmai interesē aizpildīti papīri un tabulas. Kontrole tikai pa papīra rindiņām. Ja papīri labi aizpildīti un pacients nomiris – Veselības ministrija laimīga, kvalitāte augstākajā līmenī.

Vācijas Ārstu kamera savos pētījumos pierāda, ka šāda – birokratizēta kvalitātes sistēma panāk tikai divus rezultātus:

- samazinās laiks, ko ārsts vai medicīnas māsa var veltīt pacientam;

- samazinās cilvēciskais faktors veselības aprūpē. Ārstēts tiek simptoms, nevis slimnieks.

Kad Jūs pēdējoreiz no Ingrīdas Circenes mutes esat dzirdējuši vārdu „pacients”? Visbiežāk skan „nauda, celtniecība, jaunas neatliekamās palīdzības mašīnas, zāles, kvalitātes kontrole, pieņemšanas laiks, uzņemšanas nodaļas aprīkojums, apaugļošanas sistēma”, bet nekad – „pacients”.

Pēdējos trijos gados Veselības ministrija, Nacionālais Veselības dienests un Veselības inspekcija daudzkāršojusi aizpildāmo dokumentu, veidlapu, datorizēto formu skaitu. Ģimenes ārstam, ja viņš vēlētos visu godīgi aizpildīt, pacientam laika neatliek nemaz.

Šķiet, ministrija saprot, ka finansējums ir smieklīgi zems, tādēļ prasību pret reālo ārsta darbu nav – visi kontrolētāji stundām pārbauda papīrus, nevis reāli diskutē par pacienta diagnostiku, ārstēšanu vai rehabilitāciju. Un šie kontrolētāji saņem lielu daļu no naudas, ko varētu lietderīgi izmantot medicīnai. Eiropas Sociālā fonda nauda paredzēta vēl lielākai birokratizācijai.

Visiem tiem, kas nav redzējuši dokumentus, kā Veselības ministrija gatavojas iztērēt Eiropas Sociālo fondu līdzekļus, aicinu tos pastudēt.

Šajos dokumentos paredzēta tāda aktivitāte kā „Mobilo diagnostikas/ārstniecības vienību darbība un tehniskā nodrošināšana.” Desmitiem miljonu latu Veselības ministrija gatavojas tērēt, lai iepirktu un nokomplektētu smalki aprīkotus autobusus, kas ar dažiem speciālistiem brauks pa laukiem.

Viena pacienta izmeklēšana šādā gadījumā maksās vairākus tūkstošus latu brīdī, kad šāda pati speciālista konsultācija jau izremontētā lauku slimnīcā maksātu dažus desmitus latu. Tā ir veselības kvalitātes izpratne Veselības ministrijas izpratnē – notērēta nauda un aizpildīti papīri. Ministrija būtu laimīga, ja pacientu nebūtu nemaz.

* kardioloģe ar 20 gadu stāžu rehabilitācijas iestādēs

Novērtē šo rakstu: