Kā notiek dzīvokļu īpašnieku aplaupīšana
Talsu pilsētas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieks23.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzrunājam Jūs, jo nepieciešams atbalsts un, klusējot situāciju vairs nav iespējams atrisināt. Esmu Talsu iedzīvotājs, dzīvokļa īpašnieks, un šo vēstuli rakstu daudzdzīvokļu mājas īpašnieku vārdā. Kopumā pat varētu teikt un esmu pārliecināts, ka šim vēstules saturam pievienotos vēl daudzu citu Talsu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji.
Problēma Talsos jau ir vairākus gadus, bet tā nerisinās, tā aug, un realitātē konstatējam, ka Talsu pilsētas iedzīvotāju intereses netiek ievērotas.
Rodas iespaids, ka normatīvie akti, likumi, utt…:
1. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums,
2. Dzīvokļa īpašuma likums,
3. Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām,
4. u.c.
neattiecas uz Talsu pilsētu. Rodas iespaids, ka Talsi ir valsts valstī, kur ir pieņemta sava kārtība, savi „likumi” un savas vadlīnijas labas pārvaldīšanas principiem – kas noteikti neatbilst vispārpieņemtajiem labas pārvaldības principiem.
Ja aktuāls būtu jautājums tikai par mājas pārvaldnieku, tad tas būtu risināms, jo dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības izvēlēties – kurš pārvaldīs viņu māju, bet viss ir daudz sarežģītāk!
PROBLĒMA IR ŠĀDA.
Mēs esam renovējuši māju ("Attīstības finanšu institūcija Altum"), nosiltinājuši, atjaunojuši; renovējuši, uzlabojuši siltummezglu, veikuši visas darbības, lai apkures (siltumenerģijas patēriņš) samazinātos, lai varētu dzīvot ekonomiskāk, ar mazākiem ikmēneša izdevumiem, tajā pašā laikā iegūstot visu nepieciešamo komfortu un labklājības līmeni. Esam paveikuši šo darbu, saņēmuši līdzfinansējumu, un esam lepni par paveikto.
BET šis mūsu paveiktais darbs visiem prieku nedod! Kāpēc? Mums būs mazāks siltumenerģijas patēriņš, mums no piegādātāja nevajadzēs iegādāties siltumenerģiju tādā apjomā, kādā tas bija iepriekš. Tas nozīmē, ka siltumenerģijas piegādātājs nesaņems no mums iedzīvotājiem, dzīvokļa īpašniekiem tik naudas, cik viņš bija plānojis iekasēt.
ŠĀDI esam ieguvuši trīs ienaidniekus, ar kuriem cīnīties kļūst grūtāk un grūtāk. Atsaucoties uz to, ka siltumenerģijas patēriņš būs mazāks, neapmierināti ir:
1. SIA “Talsu Bio-Enerģija”,
2. Talsu novada pašvaldība,
3. SIA „Talsu namsaimnieks”.
Šīs trīs iestādes uzskaitīju tādā kārtībā, kādā notiek Talsu pilsētas pārvaldīšana, apsaimniekošana un vadīšana. Šīs iestādes ir ļoti saistītas savā starpā, un viena otru piesedz, tā lai no iedzīvotājiem „slauktu” naudu un darbotos tikai savās interesēs.
Nedaudz ieskats katras iestādes darbībā, pamatots varbūt ar baumām, bet balstoties uz faktiem.
SIA “Talsu Bio-Enerģija”
SIA „Talsu Bio-Enerģija” dibināta 1994.gada 9.augustā kā centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs Talsu pilsētā un rajonā.
https://talsubioen.lv/veiksmigi-turpinas-darbs-pie-katlumajas-rekonstrukcijas-projekta-talsos/
„Kā jau tika rakstīts iepriekš, lai paaugstinātu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un saņemtu Eiropas Savienības līdzfinansējumu projekta realizācijai, SIA “Talsu Bio-Enerģija” 5.03.2018. ir parakstījusi līgumu ar CFLA (Centrālā finanšu un līgumu aģentūru) par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu “Siltuma avota efektivitātes paaugstināšana Talsu pilsētā”, Nr.4.3.1.0/17/A/046. Projektu realizācija veiksmīgi turpinās un projekta ietvaros ir veiktas sekojošas aktivitātes. SIA “Talsu Bio-Enerģija” pamatojoties uz iepirkuma procedūras “Būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un pārbūve šķeldas katlumājai A. Pumpura ielā 12, Talsos” (identifikācijas Nr. BIO1/2018KF) rezultātiem 10.12.2018. noslēdza līgumu ar UAB “ENERSTENA”, reģ. Nr. 151465326, par kopējo līguma cenu 2 500000,00 EUR (divi miljoni pieci simti tūkstoši euro) bez pievienotās vērtības nodokļa, kas paredz būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību, iekārtu piegādi un būvdarbu realizāciju. Šobrīd noris projektēšanas darbi, iekārtu ražošanas darbi un būvobjekta sagatavošanas darbi iekārtu montāžai.”
Šis uzņēmums nav ieinteresēts, lai dzīvokļu īpašniekiem Talsu pilsētā izmaksas par siltumenerģijas pakalpojuma saņemšanu samazinātos. Kā uzņēmuma vadītājs klātienē bija teicis, citēju: „Nauda ir saņemta, neviens mazāk nemaksās, jo man ir jāpelna.”
Tāpat arī apšaubāms ir fakts, kā katlumājas ir nonākušas šī uzņēmuma īpašumā! Katlumājas piederēja Talsu novada pašvaldībai, bet ar dažu pašvaldības amatpersonu sadarbību (klusu, aizmugurisku) ar šo uzņēmumu, precizēju – pakļaušanos šim uzņēmumam ir visus dokumentus sakārtojuši. Siltumenerģijas piegādātājs, veicot remontus pārvaldībā esošajām katlumājām, visus darbus noformē kā: neatdalāmi ieguldījumi, remontdarbi. Visu šo veicot par saviem līdzekļiem un norādot izmaksas uz neatdalāmajiem ieguldījumiem tādus, lai ātrāk sasniegtu mērķi.
Kopumā šis uzņēmums ar Talsu novada pašvaldības un SIA „Talsu namsaimnieks” palīdzību piestāda dzīvokļu īpašniekiem rēķinu – neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek patērēta siltumenerģija. Ja netiek patērēta siltumenerģija, tad piestāda kompensācijas rēķinus par „neizmantoto pakalpojumu”. Kā tas ir pieļaujams? Šeit viss ir sakārtots SIA „Talsu namsaimnieks” un Talsu novada pašvaldībā.
SIA „Talsu namsaimnieks” ar SIA „Talsu Bio-Enerģija” ir noslēdzis pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu māju vārdā līgumu, kas izdevīgs siltumenerģijas piegādātājam. Tāpēc Talsu pilsētas daudzdzīvokļu māju īpašnieki (pašas daudzdzīvokļu mājas) savā ziņā ir ķīlnieki. Ja patērē siltumenerģiju – māja maksā par to! Ja nepatērē siltumenerģiju – māja maksā par to, jo saņemsi rēķinu par kompensācijas izmaksām saskaņā ar līgumu. Ja tomēr nemaksāsi rēķinu, mājai siltumenerģijas piegāde tiks atslēgta (pašreiz jau ir vienai mājai atslēgts, jo viņi iebilda pret rēķinu pamatotību), un beigu beigās SIA „Talsu namsaimnieks” vienalga paņems šo naudu no mājas bilances un pa tiešo samaksās siltumenerģijas piegādātājam.
Kopumā Talsu pilsētas iedzīvotājiem, dzīvokļu īpašniekiem nav iespējas vērsties pret šo uzņēmumu, jo jebkuras darbības no dzīvokļu īpašnieku puses tiek apspiestas ar Talsu novada pašvaldības un SIA „Talsu namsaimnieks” iejaukšanos.
Kā piemēru var minēt faktu, kad daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, saprotot, ka ir „jāmūk” prom no šāda apsaimniekotāja un siltumenerģijas piegādātāja un jāizvēlas cits siltumenerģijas piegādātājs, tika iegrožoti un apstādināti. Piemērs: daudzdzīvokļu māja, pabeidzot renovācijas darbus, būvvaldē iesniedz dokumentus, bet šeit viss sākas. Būvvalde, atsaucoties uz Talsu novada pašvaldības mutisku rīkojumu, nepieņem dokumentus. Atrunājas, ka kaut kam ar kaut ko ir nesaskaņas un pašreiz nevar pieņemt, bet saka ka dokumentus var atstāt, pēc desmit dienām noskaidrojas, ka viņi nemaz neplāno pieņemt dokumentus ar to datumu, kad tie bijuši iesniegti, bet var parakstīties ar tekošo datumu (labi zinot, ka ar šādu rīcību daudzdzīvokļu māja kavē termiņus pret „Altum”).
Talsu novada pašvaldība
Mūsu skatījuma iestāde, kas būtībā pilnībā pakļauta SIA „Talsu Bio-Enerģija”.
Kopumā par korupciju Talsos daudz var lasīt medijos, piemērs:
Cīņa pret korupciju maksā krēslu Talsu novada domes priekšsēdētājam Edgaram Zelderim.
SIA „Talsu namsaimnieks”
Un nobeigumā par šo iestādi. Dzīvokļu īpašnieki tiek mānīti. Mājas bilancē esošie finanšu līdzekļi ir tikai uz papīra, faktiski izsaimniekoti.
Papildu informācija no Valsts kontroles:
Vai SIA “Talsu namsaimnieks” daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvalda efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?
SIA “Talsu namsaimnieks” darbība daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanā kopumā nav vērtējama kā efektīva un atbilstoša normatīvo aktu prasībām, jo revīzijā ir konstatētas būtiskas neatbilstības apsaimniekošanas maksas plānošanā, aprēķināšanā un izsekojamībā, konstatētas neatbilstības atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanā, kā arī konstatēta nepareiza pievienotās vērtības nodokļa piemērošana par siltumenerģiju.
Varbūt kāds var dot padomu – kā savaldīt šīs trijotnes darbības, kas aizskar Talsu pilsētas daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku intereses?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
