Kā (ne)sokas ar darbu darīšanu "Apvienotā saraksta" krīzes menedžeriem valdībā?
Pietiek lasītājs06.04.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām sevi skaļi pieteica vecie vēži jaunajās kulītēs jeb “Apvienotais saraksts” (AS). Tika sludināts, ka no šīs partiju apvienības nākšot īsteni “krīzes menedžeri”, kas visu reformēs un visu savedīs kārtībā. Nu jau ir apritējušas vairāk kā 100 dienas kopš strādā jaunā valdība un ir īstais brīdis izvērtēt “krīzes menedžeru” veikumu.
AS zemkopības ministrs Didzis Šmits – jaunajam ministram radās lieliska iespēja sevi pierādīt, jo viņa atbildības sfērā ir piensaimniecības nozare, kura ir nonākusi dziļā krīzē. Vienīgais dzirdētais priekšlikums no Šmita, kā atrisināt krīzi, ir naudas pārdale no citām sfērām, bezpalīdzīga roku plātīšana un nepārliecinoša sūkstīšanās par to, ka viņš nevarot ietekmēt tirgotājus. Nekādu radošu un ilgtermiņa ideju, kā savest kārtībā šo nozari, Šmitam nav. Sēdies, divi!
Tad vēl turpinās ilggadējie skandāli ap AS “Latvijas valsts meži” padomi, kur jānomaina vecie padomes locekļi pret jauniem ielikteņiem. Nu un, protams, Šmits paspēja izcelties ar runāšanu pretī paša AS konstitūcijai/programmai, kaut ko galīgi garām publiski paziņojot par klimata pārmaiņu reliģiju, paceļot sevi pāri ne tikai zinātniekiem, bet arī mātei dabai, jo Šmits zina visu labāk. Nav gan zināms, vai Šmits ar Tavaru vēl joprojām braukā pēc padoma pie Lemberga, bet gan jau drīz uzzināsim.
AS iekšlietu ministrs Māris Kučinskis – mūžam uzticīgais oligarhu ministrs, kurš spēj būt par ministru pilnīgi jebkurā sfērā. Kučinskis jau 100 dienas no vietas “administrē” vairāku finansiāli ļoti ienesīgu projektu “sakārtošanu” AS un ZZS sponsoru interesēs – ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei trijos gados paredzēts tērēt 166 miljonus eiro, austrumu robežas infrastruktūras izveidē trijos gados budžetā paredzēti 77,6 miljoni eiro, VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizāciju katastrofu pārvaldības centru izveidei trijos gados paredzēti 103,2 miljoni eiro.
Nu, ko lai saka, ņemot vērā NBS “220” miljonu (ne)vērtīgajā pārtikas iepirkumā solītās kapeikas, te var sanākt labi daudz iebāzt kabatās. Kā jums liekas, kuru partiju sponsori “uzvarēs” šajos iepirkumos?! NBS pārtikas iepirkums nav nekas salīdzinājumā ar to, ko šobrīd Kučinskis paklusām “administrē” kopā ar Igoru Rajevu.
Nu tad vēl Kučinskis paspēja pastrādāt Krievijas pilsoņu labā, kuri negrib mācīties runāt latviski, jo tika “sakārtots”, ka līdz 1. septembrim nevajag to latviešu valodu mācīties. Līdz ar to Kučinskis kā vienmēr savā stilā – klusi, mierīgi, bez liekas uzmanības dara, ko saimnieki liek.
AS vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks – jūs vispār esat dzirdējuši, ka viņš kaut ko darītu?! Bet varbūt viņam nemaz nekas nav jādara, un tāds ir arī viņa “darbs” – neko nedarīt. Kādreizējais Andra Šķēles biroja vadītājs, kurš bija ielikts par Ādažu apsaimniekotāju, zina, kā simulēt darbu. Patiesībā Sprindžukam ir uzdots sakārtot atsevišķu pašvaldību teritorijas plānojumus, lai tie būtu “draudzīgāki” atsevišķu “krīzes menedžeru” sponsoru biznesa vajadzībām.
AS veselības ministre Līga Menģelsone – lieliskajā AS “krīzes menedžeru” komandā tā arī nevarēja atrast nevienu “menedžeri”, kurš zināmu un nezināmu iemeslu dēļ būtu gatavs sakārtot vai vismaz vadīt Latvijas līdz kliņķim novesto veselības nozari. Līdz ar to nācās pierunāt kādu no AS satelītorganizācijas LDDK personālijām, kas būtu gatava ziedot savu ādu un reputāciju.
Nezinu, kas tika sasolīts Līgai Menģelsonei, bet viņa piekrita, kaut izcilā “krīzes menedžere” nevienu dienu nebija darbojusies nevienā amatā, kas kaut attāli būtu saistīts ar veselības nozari, un tāpēc tik tiešām nesaprot, kur ir iebāzusi savu degunu, pa ko kuru katru brīdi arī atrausies. Un tas, protams, ir redzams, jo viņai nav ne mazāko ideju, ko darīt ar veselības nozari, kas turpina jukt un brukt pa visām vīlēm. Tas tev Līga, nav katru otro dienu sēdēt Šķēlem/Ēķim piederošajā TV24 un izlikties par ekonomikas “ekspertu”.
AS Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns – šim ir ticis tiešām labs darbs, jo reāla atbildība nav jāuzņemas pilnīgi ne par ko un tikai par valsts naudu jābraukā apkārt un jāpārstāv valsts. Viņš mēģina sevi pozicionēt kā “valstsvīru”, bet sanāk diezgan smieklīgi.
AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars – atkal ar pilnu klapi iejuties vecajā lomā, turpina tikties ar sponsoriem un citu partiju shēmotājiem, lai “sakārtotu” balsojumus un salāgotu dažādu sponsoru vēlmes. Iekšlietu un veselības nozarēs visas darbības ir saskaņotas ar sponsoriem. Vienīgās problēmas esot ar Aizsardzības ministriju, jo vairākiem AS sponsoriem ir liela apetīte uz vairākiem aizsardzības resora iepirkumiem. Laikā, kad aizsardzības nozari vadīja “Tautas partijas” un “ZZS” ministri, lietas bija pareizi “sakārtotas”, bet nu jau kādu laiku viss neiet tik gludi.
AS prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns – tiek “gatavināts” kā nākamais valsts prezidents, noklusējot faktus par Pīlēna komunistisko pagātni, dienestu padomju okupantu karaspēkā un iespējamo sadarbošanos ar VDK. Bet, no otras puses skatoties, liekas, ka Pīlēnam var viss sanākt, jo ar Šleseru un Rosļikovu viss ir sarunāts un šie ir gatavi atbalstīt seno Šķēles sabiedroto un TP “Liepājas filiāles” vadītāju kā jauno valsts prezidentu. Izskatās, ka mums draud kārtējais “zoodārza prezidents”, kura čekas kartīte tāpat kā Levitam vēl joprojām, iespējams, guļ FSB arhīvos Maskavā, gaidot savu slavas stundu.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
