Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Jurģis Liepnieks
21.03.2017.
Komentāri (40)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem. Pat nav jābūt īpaši reflektējošam un ar dzīves filozofiskajiem jautājumiem aizņemtam cilvēkam, lai apzinātos sevi kā konkrētas tautas pārstāvi un kultūras nesēju.

Tās ir svarīgas lietas katram no mums. Pietiekami svarīgas un tuvas, lai būtu viegli sasaistāmas ar bailēm no tā, ka kaut kas varbūt apdraud kaut ko tik personiski svarīgu. Un vienmēr jau arī kaut kas apdraud.

Šeit tad arī sāk darboties politika. Tas nav nekas jauns un nekas tāds, kas būtu raksturīgs tikai Latvijai. Nacionālisms ir intelektuāli visvieglākā, vismazāko piepūli prasošā politiskā platforma. Tā uzrunā mums katram svarīgas lietas, tad rada bailes un pēc tam piedāvā sevi kā risinājumu. Svarīgi, lai visu laiku būtu, no kā baidīties, lai būtu ienaidnieks un apdraudējums. Ja ne īsts, tad iedomāts vai pārspīlēts. Ar to pietiek – glābēji jau nāk.

Kā jau teicu, šī shēma ir veca un izplatīta. Angļu rakstnieks Semjuels Džeksons jau 1775. gadā formulēja, ka nacionālisms ir neliešu pēdējais patvērums.

Tā ir. Ja tu nespēj neko citu, neesi kompetents nevienā jomā – kļūsti par nacionālistu, un vieta politikā tev garantēta. Mūsu Nacionālās apvienības politiķi tam ir labs piemērs – pat ministrus nespēj atrast. Ja tomēr atrod, tad nožēlojamus. Viņiem nekad nekas nav sakāms ne par vienu būtisku valsts pārvaldes jautājumu – ne nodokļi, ne izglītības, ne veselības reforma. Pilnīgi nevienā jomā nekādu viedokļu, nekādas kompetences.

Viņiem pat nav premjera kandidāta. Roberts Zīle – vienīgais, kurš aptuveni kvalificētos, - tā sargā savu eirodeputāta aldziņu un privilēģijas, ka Latvijā lieki degunu nebāž un nekad neizteiksies vispār par neko, kas varētu būt kaut nedaudz riskants, debates raisošs vai attiecīgi svarīgs valstij.

Nacionālās apvienības Rīgas mēra kandidāte ir tuva Ušakovu ģimenes draudzene Baiba Broka, kam Satversmes aizsardzības birojs atņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumiem un tāpēc viņai nācies pamest visus amatus valsts pārvaldē. Izcila kompānija.

Nemaz nerunājot par valdes locekli Iesalnieku, kurš nenosoda Breiviku un tamlīdzīgi. Vai arī Raivis Dzintars, kurš gadiem bēg no jebkuras atbildības, proti, jebkura amata, kurā, nedod, Dies’, vajadzētu par kaut ko tiešām atbildēt, pieņemt lēmumus, darīt. Nē, nekad. Tik daudz jau prāta pietiek, lai saprastu, ka tad burbulis pārsprāgs. Tāds, lūk, partijas līderis.

Bet šoreiz ne gluži par to. Nacionālā pašapziņa ir ļoti svarīgas dabiskas jūtas daudziem. Tāpat arī latviešu tautas izdzīvošanas, latviešu kultūras attīstības, valodas un daudzi citi nacionāli jautājumi ir svarīgi daudziem, ja ne katram latvietim. Un ļoti daudzi nevis vienkārši vēlas, bet pat alkst pēc politiķiem, kuri saprastu latviešu nacionālās jūtas un veidotu savu politiku atbilstoši tām.

Un te patiešām rodas problēma, jo, lai cik ļoti kāds mīlētu savu valodu, zemi, tautu un kultūru, ja tev ir nedaudz izglītības, ja tev ir tuvas Eiropas vērtības un tu vēlies dzīvot eiropeiskā modernā valstī, tu nekādā veidā nevari balsot vai atbalstīt partiju, kas iestājas par tradicionālajām vērtībām šī vārda homofobiskajā nozīmē.

Partiju, kas katru gadu organizē pasākumus un ziedu nolikšanu pie Ulmaņa pieminekļa dienā, kad viņš iznīcināja demokrātiju Latvijā un pēc tam bez cīņas atdeva to okupantiem. Tas ir viens viņu varonis, bet tagad NA pasludinājusi par tautas varoņiem vēl arī visus latviešu leģionārus, ieskaitot arājus, brīvprātīgos un ebreju šāvējus, kādu tur cita starpā arī netrūka.

Viņi pat neslēpjoties pārvērš kādreizējo piemiņas dienu – 16.martu par svinamu dienu, lai gan vienīgais, ar ko šī diena ievērojama, ir sīka latviešu “Waffen SS” divīzijas uzvara pār Sarkano armiju. (Jāatzīst, ka nozīme varētu būt bijusi arī tam, ka 1939. gadā Hitlers noteica šo datumu vai tam tuvāko svētdienu par varoņu piemiņas dienu un atsevišķi latviešu leģionāri šajā datumā saņēma savus nacistu apbalvojumus. Atmiņas par šiem “lieliskajiem mirkļiem” varētu būt iemesls “Waffen SS” varoņu atceres noteikšanai tieši šajā dienā.) Lai vai kā, visas konotācijas, kas saistās ar šo datumu, ir viennozīmīgi nacistiskas, un NA to ne tikai labi apzinās, bet arī ar katru gadu arvien vairāk un atklātāk pauž tām simpātijas.

Tātad šī partija, kurai nav nekādas kompetences nevienā valsts pārvaldes jautājumā un pat ne ambīcijas ieņemt kādus amatus (izņemto tieslietu ministra, kam arī iemesli nav tie glaimojošākie), partija, kas aktīvi pauž homofobiskus, eiroskeptiskus uzskatus un koķetē ar simpātijām pret nacistiem un Trešo reihu, ir kā vienīgā izvēle latvietim, kuram nacionālie jautājumi ir ļoti svarīgi.

Šādam vēlētājam ir divas iespējas. Viena – debilizēties līdz Nacionālās apvienības līmenim. Un trakākais ir tas, ka īpaši sociālajos tīklos labi redzams – šo ceļu labprāt izvēlas daudzi, kuru intelekts it kā atļautu iet arī citu ceļu. Vai arī otra iespēja – balsot par kādu tā dēvēto “mazāko ļaunumu” un būt hroniski neapmierinātiem ar visu Latvijas politikā notiekošo.

Tā nu grozies, kā gribi – nacionālisms ir nozagts. Vienas sīkpartijas privatizēts. Protams, viņiem šajā sakarā nav, ko pārmest. No politiskās tehnikas viedokļa viņi visu dara pareizi. Bet tomēr jocīgi, ka visā valstī nevar atrasties neviena kopa, kas parādītu, ka ir iespējams arī moderns, ar Eiropas vērtībām savienojams nacionālisms. Nacionālisms, kas nekurina naidu. Nacionālisms, kas padara latvietību un Latviju pievilcīgu un iekārojamu arī šeit dzīvojošiem cittautiešiem. Nacionālisms, kas iedvesmo, kas rada iemeslus lepoties ar Latviju, mīlēt to vēl vairāk un varbūt pat sākt maksāt tai nodokļus.

Modernam, pozitīvam nacionālismam, kuru nebaro tikai naids un kuram, lai pastāvētu nevajag koķetēt ar nacismu, autoritārismu un būt homofobiem, noteikti ir vieta Latvijas politiskajā spektrā.

Nacionālās apvienības reitings februārī bija 7,4%. Tas ir maz. 93% pilsoņu viņus neatbalsta, un tas ir saprotams. Taču nacionāli noskaņotu cilvēku Latvijā ir neskaitāmas reizes vairāk nekā septiņi procenti. Tas ir milzīgs neizmantots potenciāls gan vienai otrai esošai partijai, kurai būtu tikai jāiztīra rindas un tiešām nopietni jāpārstrādā vēstījumi, gan arī pilnīgi jauniem moderniem politiķiem.

Līdz vēlēšanām vairāk nekā gads. Varbūt šoreiz vēl nesanāks, bet cik ilgi var turpināties šī situācija, kurā vienīgie it kā īstie nacionālisti ir sīkpartija, kuras teju katrs iznāciens ir medusmaize visiem mūsu valsts ienaidniekiem?

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...