Kā ministrs Augulis atklāti melo par plānu iegrābties pensiju naudā
Guntars Vītols19.09.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Jā kādam interesē kā lokās ministrs par plānu iegrābties pensiju naudā un vienā brīdī atklāti melo, tad raidījumā 1:1 ar labklājības ministru Uldi Auguli, - tur interesanti.
Piemēram, Rēders atgādina un liek video fragmentus, ka šis pats cilvēks pieņēma nelikumīgu lēmumu - iegrābās pensiju naudā iepriekšējās krīzes laikā, ko tiesa atcēla. Tas es bijis „krīzes” dēļ.
Tagad ministrs apgalvo, ka atkal esot krīze (lai gan nekādas krīzes sociālajā budžetā nav, un tas raidījumā izskan), draud ar pastardienas scenāriju (ja atkal neiegrābsies pensiju naudā, tad valstij samazināšot kredītreitingu) un izmanto populistisko argumentu, ka viss pensiju līmenis ir bezmaz tikai banku interese.
Atgādinu, ka šobrīd viņiem “krīze” ir ne tikai ar dzelzceļu, bet nelietderīgiem valsts tēriņiem, ko principiāli nedrīkst risināt ar pensiju naudu. Tas tā iepriekšējā krīzē nebija - toreiz krīze skāra arī speciālo budžetu, un arī tad lēmumu atzina par nelikumīgu.
Tad viņš nonāk pretrunā pats ar sevi, kad pasaka, ka otrais pensiju līmenis strādā “slikti”, bet trešais pensiju līmenis strādā “labi”. Viņš acīmredzot vispār nezina, kas tie tādi par līmeņiem un kā tas viss strādā, jo pēc būtības gan otrais, gan trešais līmeņi tiek pārvaldīti identiski.
Likumdošanā/regulējumos ir atšķirības, bet pašus fondus pārvalda parasti tie paši cilvēki, ieguldījumu portfeļi mēdz būt pat identiski. Nolikt vienu sistēmu kā “sliktu” un otru kā “labu” nozīmē, ka viņš sistēmu vienkārši nejēdz.
Tagad par meliem - ministrs saka, ka ietekmes uz nākotnes pensionāriem nebūs. Bet Rēders nav muļķis, uzdod jautājumus tālāk - veselu virkni par nākotnes scenārijiem. Un tad ministrs atzīst, ka patiesībā par galvenajām problēmām pirmā pensiju līmeņa ilgtspējā vispār nav pat konkrēti domāts, risinājumu šobrīd nav, tos vispār varbūt skatīšot tad, kad kārtējo reizi pacels pensijas vecumu un tamlīdzīgi.
Respektīvi nevar neko apgalvot par to, ka nekādas ietekmes nebūs, ja šobrīd vienīgais scenārijs ir, ka pirmais pensiju līmenis pamazām iet pa skuju taku (ienākumu aizvietojamība krīt).
Raidījums šeit: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/337402/11-aktuala-intervija.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
