Kā ministrs Augulis atklāti melo par plānu iegrābties pensiju naudā
Guntars Vītols19.09.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Jā kādam interesē kā lokās ministrs par plānu iegrābties pensiju naudā un vienā brīdī atklāti melo, tad raidījumā 1:1 ar labklājības ministru Uldi Auguli, - tur interesanti.
Piemēram, Rēders atgādina un liek video fragmentus, ka šis pats cilvēks pieņēma nelikumīgu lēmumu - iegrābās pensiju naudā iepriekšējās krīzes laikā, ko tiesa atcēla. Tas es bijis „krīzes” dēļ.
Tagad ministrs apgalvo, ka atkal esot krīze (lai gan nekādas krīzes sociālajā budžetā nav, un tas raidījumā izskan), draud ar pastardienas scenāriju (ja atkal neiegrābsies pensiju naudā, tad valstij samazināšot kredītreitingu) un izmanto populistisko argumentu, ka viss pensiju līmenis ir bezmaz tikai banku interese.
Atgādinu, ka šobrīd viņiem “krīze” ir ne tikai ar dzelzceļu, bet nelietderīgiem valsts tēriņiem, ko principiāli nedrīkst risināt ar pensiju naudu. Tas tā iepriekšējā krīzē nebija - toreiz krīze skāra arī speciālo budžetu, un arī tad lēmumu atzina par nelikumīgu.
Tad viņš nonāk pretrunā pats ar sevi, kad pasaka, ka otrais pensiju līmenis strādā “slikti”, bet trešais pensiju līmenis strādā “labi”. Viņš acīmredzot vispār nezina, kas tie tādi par līmeņiem un kā tas viss strādā, jo pēc būtības gan otrais, gan trešais līmeņi tiek pārvaldīti identiski.
Likumdošanā/regulējumos ir atšķirības, bet pašus fondus pārvalda parasti tie paši cilvēki, ieguldījumu portfeļi mēdz būt pat identiski. Nolikt vienu sistēmu kā “sliktu” un otru kā “labu” nozīmē, ka viņš sistēmu vienkārši nejēdz.
Tagad par meliem - ministrs saka, ka ietekmes uz nākotnes pensionāriem nebūs. Bet Rēders nav muļķis, uzdod jautājumus tālāk - veselu virkni par nākotnes scenārijiem. Un tad ministrs atzīst, ka patiesībā par galvenajām problēmām pirmā pensiju līmeņa ilgtspējā vispār nav pat konkrēti domāts, risinājumu šobrīd nav, tos vispār varbūt skatīšot tad, kad kārtējo reizi pacels pensijas vecumu un tamlīdzīgi.
Respektīvi nevar neko apgalvot par to, ka nekādas ietekmes nebūs, ja šobrīd vienīgais scenārijs ir, ka pirmais pensiju līmenis pamazām iet pa skuju taku (ienākumu aizvietojamība krīt).
Raidījums šeit: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/337402/11-aktuala-intervija.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
