Kā ministrs ar savu biroja vadītāju Valentīna dienā devās komandējumā romantisko Parīzi lūkoties
Pietiek lasītājs31.12.2024.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Nav jau tā, ka tepat Latvijā būtu maz nostāstu par amatpersonām, kas dodas komandējumos kādu citu mērķu vadīti. Nu, vai arī apvieno lietderīgo ar patīkamo, turklāt par komandējumu maksājot ne jau no savas kabatas, bet gan valsts budžeta. Jo kāpēc gan tērēt savu, ja var svešu un neviens par to nekad neko neuzzinās, vai ne?
Kā gan sagadījās, kā ne - reiz kāds klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis devās uz kādu varen svarīgu pasākumu Francijā. Tur lieli kungi sprieda par to, vai Latvijas valsti uzņems savā pulciņā jeb Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (IEA).
Viss jau tā kā būtu kārtībā - televīzijā ziņoja, cik svarīgs notikums tas būs visai Latvijai. Bet garām paslīdēja tāda neliela detaļa par ministra pavadošo svītu. Ministrijas čaklie putniņi arvien aktīvāk sāk čivināt (laikam sāk palikt īpaši uzkrītoši vai apnicīgi), ka dīvaini gan, ka arī šajā svarīgajā braucienā ministram līdzi devās arī biroja vadītāja.
Kādu tieši funkciju pilda biroja vadītāja starptautiskā pasākumā, kur darba valoda nu noteikti nav latviešu? Turklāt, kā šie putniņi zina čivināt, tā arī ir vienīgā valoda, ko šī biroja vadītāja Krista Garkalne zina. Ar angļu valodu ir nu ļoti smagi uz Jūs, un tas pat esot dāsni sacīts.
Kāda ir pievienotā vērtība šādas amatpersonas līdzi braukšanai ministram? Morālais atbalsts? Grūti pateikt. Un cik šīs vērtīgās dāmas klātbūtnes “darbs” izmaksāja nodokļu maksātājiem? Derētu pajautāt ministrijai - cik bieži dāma dodas līdzi savam priekšniekam. Putniņi saka, ka, redz, itin visur gan, jā. Sākot no reģionālajiem braucieniem, visbeidzot ar brīnumaino, tautā par mīlnieku galamērķi saukto Parīzi.
Taču jāsaka gan, ka kārtējais komandējums esot ticis izvēlēts patiešām jauki. Esot pat baumots, ka biroja vadītāja gluži vienkārši sevi pievienojot komandējumiem, kur labprāt dotos līdzi. Un kā gan var laist garām tādu iespēju - Francija, Parīze, 14.februāris, Svētā Valentīna diena? Laikam nenoturējās vai arī nesaprata, ka pamatot savu klātbūtni tur baigi neizdosies. Bet kam gan pamatot - ja neviens nejautā? Putniņi sēž savos būros mierīgi.
Protams, domājams, ka daudzas sievietes palektos aiz prieka par tādu iespēju - kāpēc gan neaizbraukt uz Parīzi romantiskākajā gada dienā? Turklāt, ja nav ne graša par to jāmaksā, vai ne? Par braucienu ne tikai maksā no valsts budžeta, bet arī par šo braucienu tiek saņemta alga un visticamāk arī papildus maksājumi, nu labi… vismaz dienas nauda jau nu noteikti. Vizinies bez maksas, pavadi vakaru bez maksas Parīzē - ēd, dzer, uzdzīvo un vēl saņem par to naudu? Nu super! Kurš gan tā negribētu. Bet te jau jautājums, kurš gan tā varētu - un tādu cilvēku nav daudz. Nu tādu.. Mazliet bezkaunīgu ar tieksmi iedzīvoties uz nodokļu maksātāju rēķina.
Un ko par to saka pats ministrs? Laikam jau neko. Acīmredzot nemaz neiebilda, jo dāma kaut kā tomēr paņēmās līdzi uz kārtējo komandējumu. Bet, ja tā kaut mazliet pavēro, ko dara citi ministri? Kāpēc viņiem pie katra soļa mēli izkāruši, līdz ausīm sajūsmā smaidot, neskrien līdzi biroja vadītāji, kas it kā būtu iekrampējušies kājā, lai nonāktu teātra prožektoru zilgmē?
Domājams, ka nav grūti izdarīt secinājumus, ja jau šīs izdarības ir tiktāl nokaitinājušas putniņus, ka šie vairs neiztur, noraugoties notiekošajā, un jau sāk aktīvi čivināt, ka nu... nav jau smuki tā, pavisam nav smuki. Kur nu vēl par valsts naudu doties uz Parīzi visu mīlētāju dienā - par nodokļu maksātāju naudu, piesedzot to ar komandējumu?
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
