
Kā mēs varētu parastu klepu padarīt par globāla mēroga katastrofu
Linards Hartmanis21.02.2021.
Komentāri (0)
Sāksim ar to, ka līdzības šim rakstam ar reāliem notikumiem ir tikai nejauša sakritība un šis ir tikai fantāzijas lidojums par to, kā varētu parasto klepu padarīt par kaut ko ārkārtēju un bīstamu ar pareizajiem cilvēkiem pareizajās vietās, lai panāktu noteiktus mērķus.
Viss ģeniālais ir vienkāršs. Simtiem un tūkstošu gadu cilvēki slimo ar parasto klepu. Kā padarīt parasto klepu par „globālu katastrofu” – nosaucam to draudīgā un visiem nesaprotamā vārdā un ar lieliem burtiem par „ULTRA DISEASE-
Neviens nekristu panikā, ja būtu „klepus sezona”. Pat vienkārši tā simptomi kā paaugstināta temperatūra, iesnas utt. nav jāizgudro, un tie būs daudziem, rezultātā pavisam vienkārši ir „saslimdināt” lielus pūļus.
Iedosim arī tam parastā klepus vīrusam kādu draudīgu nosaukumu, nosaucot to par „THROAT-RHINOVIRUS_X1”. Neskatoties uz to, ka katru gadu cilvēki slimo ar klepu no dažādiem „kroņa vīrusiem” – ja šajā gadījumā uzliekam uzsvaru uz vienu konkrētu rinovīrusu, tad tas viss izklausās vēl draudīgāk.
Protams, kas gan būtu kārtīga masu histērija bez nepārtrauktas cilvēku bombardēšanas medijos ar „aktuālo informāciju” – katru gadu un sevišķi ziemās, parastais klepus ir allaž bijis pavadonis, bet tagad vienkārši pievērsīsim tam pilnīgi simtprocentīgi visu uzmanību. Lai gan katru gadu no parastā klepus mirst vesels lērums pārsvarā gados vecāku cilvēku un arī jaunu, jo iedzīvojas pneimonijā, šoreiz to nosauksim par „katastrofu”.
Ilgi nav jādomā, kā šo parasto klepus sezonu padarīt VĒL draudīgāku – ja agrāk bija ierasts nedoties ciemos pie večukiem un draugiem, lai tiem nepielipinātu klepu, tad šoreiz sakām, ka, ja aizbrauks ciemos savam tantukam vai onkulim, tad „TU ESI SLEPKAVA”, jo viņš var saslimt ar parasto klepu… tfū, „ULTRA DISEASE-
Un tad nonākam pie visjautrākās daļas – sākam, kā tautā saka, „skalot smadzenes”. Šo procesu parasti iedala piecos posmos; 1) Izolācija; 2) Pašvērtējuma sagraušana; 3) „Mēs pret tiem”; 4) Absurdas komandas; 5) Tests.
Sākam ar izolāciju un pasakām saviem pakalpiņiem (vai sauksim tos par politiķiem), lai tie visus cilvēkus iesloga mājās, liedz tiem satikties ar draugiem, radiem un paziņām. Pēc tam sagraujam to pašcieņu – liekam nēsāt kaut ko nejēdzīgu uz sejas vai uzsiet varavīksnes lakatiņus.
Pēc tam nostādām ķīlniekus fakta priekšā, ka ir TIE, no kuriem jāuzmanās, jo TIE izplata „viltotas šprotes”, piemēram, vai šajā gadījumā, mēģinot ietekmēt upuri, stāstot, ka to varmāka baida ar parastu klepu. TIE stāstot, ka „ULTRA DISEASE-
Tālāk seko absurdas komandas – aizliedzam tirgot tikai 3 slāņu tualetes papīru un aizklājam to ar brīdinājuma zīmēm, kamēr turpat blakus ir viena un divu slāņu – kāpēc tā ir, to neviens nezina, kaut kas ārkārtīgi nejēdzīgs, bet vērojam, cik rūpīgi ķīlnieki to ievēro.
Un tad seko testa daļa, kur dodam pavēli saviem ķīlniekiem kaut ko apēst, iedzert vai citādā veidā ķermenī uzņemt. Virkne cilvēku paliek paklausīgi un savu gribu un analītisko domāšanu pilnībā pazaudējuši, gatavi darīt kaut ko, lai tik nebūtu ilgāk jāsadzīvo ar apstākļiem, kurus radījis parasts klepus.
Tādā veidā mēs būsim panākuši, ka, cilvēkiem nemanot, varam ieviest brutālu cenzūru pa visiem medijiem, nolikvidēt ekonomiku, iegūt faktiski pilnīgu kontroli pār cilvēkiem, pat veikt ģeopolitiskas izmaiņas, tikai un vienīgi nosaucot parasto klepu draudīgā vārdā.
Nezinu gan, kā tas praksē strādātu, jo nav uzskatāmu piemēru vēsturē, un nezinu, vai kāds tiešām būtu tik slims, lai ko tādu īstenotu, bet nekad nevar zināt.





2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.