Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Piecas dienas ilgušās sarunas bija tik kaismīgas, ka pēc neskaitāmiem strīdiem par budžetu, Nīderlandes un Itālijas līderi nevarēja pat vienoties par to, vai šis bijis visgarākais samits ES vēsturē vai tomēr ne. Tādēļ vispirms pozitīvi jānovērtē premjera K. Kariņa un viņa komandas sarunās panāktais rezultāts, jo sasniegts pamatīgs, teju 40% ES investīciju pieaugums Latvijai, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu.
Un tomēr – divi "bet".
Pirmkārt, jāatzīmē, ka process vēl nav beidzies, kā to daži pasteigušies paziņot. Galavārdu par ES budžetu teiksim mēs, EP deputāti, un bez ierunām to neapzīmogosim, jo plānam ir trūkumi. Kā atzīmēja Vācijas kanclere A. Merkele pēc valstu vadītāju samita: "Mums priekšā vēl ir sarežģītas diskusijas ar Eiropas Parlamentu." Tā būs, jo ir bažas, vai Eiropa spēs pilnvērtīgi realizēt savus digitālos, zaļos, inovāciju un drošības mērķus ar tādu daudzgadu budžetu, kāds piedāvāts šobrīd.
ES Ekonomikas atveseļošanas fonds krīzes pārvarēšanu atbalstīs gan ar grantiem jeb neatmaksājamu palīdzību, gan aizdevumiem vairāku simtu miljardu eiro apmērā. Lai tam panāktu „skopo” dalībvalstu piekrišanu, daudzas vērtīgas programmas pieaugs krietni mazāk, nekā uzskatu par nepieciešamu. Konkrēts piemērs ir jaunā programma "ES Veselība", kas palīdzēs stiprināt veselības aprūpi gan Eiropas līmenī, gan Latvijā.
Vīrusa krīze parādījusi, cik svarīgi par veselību domāt Eiropas mērogā, tādēļ valstu vadītāju piedāvātais fonda samazinājums no 9,4 līdz 1,7 miljardiem eiro rada neizpratni. Vajadzīgs arī skaidrāks plāns jaunu ES līmeņa ieņēmumu izveidei, lai būtu pārliecība, ka krīzes novēršana tiks atmaksāta ar, piemēram, lielo digitālo uzņēmumu "Apple" un "Facebook" peļņu, respektīvi, izveidojot Eiropas līmeņa digitālo nodokli, nevis uz mūsu nodokļu maksātāju rēķina.
Pārliecinošs EP vairākums atbalsta šo nostāju, kuru 23. jūlijā apstiprinājām arī rezolūcijā. Rudenī gaidāms gala balsojums par to, kādā formā budžeta priekšlikumu apstiprināsim, bet līdz tam vedīsim sarunas ar dalībvalstīm un prezidējošo valsti Vāciju, lai panāktu arī citus uzlabojumus.
Otrkārt, bažas rada tas, vai un cik atbildīgi un gudri mēs Latvijā izmantosim šo iespēju saņemt vairāk nekā 10 miljardus eiro. Vai atradīsim valsts nākotnei noderīgākos veidus, kā līdzekļus ieguldīt? Jāatbalsta zinātne, izglītība, uzņēmējdarbība, modernas tehnoloģijas un videi draudzīgi risinājumi, kas ļaus mums kāpināt ražīgumu un palielināt labklājību ilgtermiņā.
Taču ilgtermiņa domāšanai nedraudzīga ir politiskā situācija valstī, kad valdību veido piecas partijas, no kurām dažas sevišķi vēlas skaļi "paspīdēt" un izcīnīt sev tīkamus projektus. Nu jau ne vienu reizi vien esam pieredzējuši ultimatīvas prasības. "Koncertzāli rīt un jebkurā vietā! Cietumu! Tūlīt!" sauc ministri bez nopietnām pārdomām un aprēķiniem, bet valdības vadītājam krietni jānopūlas, lai koalīciju noturētu kopā, līdzekļus neizšķērdējot.
Eiropas naudas būs daudz, un tieši tāpēc jāuzsver, ka Latvijai nav vajadzīga "gāzi grīdā" būvniecības leiputrija, kam seko neizbēgamas galvassāpes. Mums jāparāda, ka spējam ES fondus ieguldīt racionāli un uz nākotni vērsti, sabiedrībai atklātā veidā un stingri kontrolējot tēriņus. Tā ir gan iespēja, gan pārbaudījums – ar lielu naudu nāk liela atbildība.
* Eiropas Parlamenta deputāte
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
