Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gadā, atbilstoši LŽA mērķiem un ievērojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbības prioritātēm, Latvijas Žurnālistu asociācija (attēlā - organizācijas pašreizējā vadītāja Rita Ruduša) ir stingri iestājusies par preses brīvību, viedokļu daudzveidību, kvalitatīvu žurnālistiku, medijus regulējošās likumdošanas uzlabošanu un vienlīdzīgām tiesībām visiem medijos strādājošajiem.

Asociācijas biedru skaits 2016.gada laikā, tas ir, laika periodā kopš iepriekšējā darbības pārskata, ir faktiski atgriezies iepriekšējā – 2015.gada sākuma līmenī. Vairāki biedri gada laikā ir iestājušies, bet vairākiem ir apturēta darbība vai viņi no LŽA ir izstājušies. Tas skaidrojams ar LŽA valdes aktīvāku rīcību, aicinot biedrus pildīt savus asociācijas statūtos minētos pienākumus, proti – maksāt biedra naudu, Atsevišķos gadījumos valde arī bija spiesta iedarbināt LŽA statūtos paredzēto mehānismu – ilgāku laiku nemaksājušo biedru darbības apturēšanu. Jāuzsver, ka vairums iepriekš ilgāku periodu nemaksājušo biedru savas saistības 2016.gadā apzinīgi izpildīja.

Lielāko uzmanību LŽA 2016.gadā ir veltījusi diskusijām par profesionālajiem jautājumiem, žurnālistu tiesību aizsardzībai, ņēmusi aktīvu dalību ar medijiem saistītu likumdošanas un tiesību aktu izstrādē un raisījusi diskusijas mediju vidi regulējošu nepilnīgu normu uzlabošanu.

Vadoties no augstāk minētā, LŽA darbojās sekojošos virzienos.

LŽA dažādos formātos turpināja pievērst uzmanību mediju vidi kropļojošajai situācijai reģionu presē, piemēram, apspriežot Mediju politikas pamatnostādnes Ministru kabineta komitejā un valdībā, kā arī Saeimas Cilvēktiesību komisijā apspriežot likuma „”Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” grozījumus. LŽA norādīja, ka joprojām turpinās situācija, kad pašvaldību finansēti un konkrēto amatpersonu viedokli paudoši mediji izspiež no tirgus neatkarīgos, abonentu un reklāmdevēju finansētos medijus, tādējādi kropļojot konkurenci reģionālajā mediju tirgū. 2016.gada decembrī LŽA kopā ar SSE Riga un Zviedrijas un Somijas vēstniecībām rīkoto Preses brīvības dienas svinību ietvarā notika paneļdiskusija par reģionālās preses izaicinājumiem. LŽA pārstāvji piedalās arī Saeimā izveidotajā darba grupā, kas strādā ar Pašvaldību likuma grozījumiem, kas attieksies arī uz pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanas kārtību un to saturu.

Tikmēr visa 2016.gada garumā laikraksts „Bauskas Dzīve”, kuru pateicoties LŽA iesaistei „pro bono” konsultēja advokātu biroja „Sorainen” pārstāvji, tiesājās ar Iecavas novada domi par tās izdoto plašsaziņas līdzekli, kurā tiek publicētas trešo personu reklāmas un sludinājumi.

Valdība 2016.gada nogalē pieņēma Kultūras ministrijas vadībā izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, kuru izstrādē iesaistījās arī LŽA pārstāvji. Jau pērn LŽA valde vēstīja, ka pēc konsultācijām ar asociācijas biedriem iesniedza virkni labojumu un papildinājumu pamatnostādnēs ar mērķi nodrošināt mediju vides sakārtošanu un vienlīdzīgas darbības principus ilgtermiņā. Tiesa, pēc LŽA atzinuma, dokumenta gala variants nespēja sniegt plašu skatījumu uz mediju vides attīstību ilgtermiņā.

LŽA arī iesniedza izvērstus komentārus par Kultūras ministrijas konceptuālo piedāvājumu jaunam Sabiedrisko mediju likumprojektam, kam vajadzēja būt pieņemtam līdz 2017.gada februārim, kad beidzās četru NEPLP locekļu pilnvaras. Bija paredzēts, ka tobrīd jāsāk darboties divām institūcijām: 1) līdzšinējais NEPLP kā elektronisko mediju regulators un 2) jauna Sabiedrisko mediju padome. Politiskas vienošanas rezultātā Saeima nolēma Sabiedrisko mediju padomes izveidošanu atlikt uz vēlāku laiku un diskusijas par Sabiedrisko mediju likumprojektu faktiski iesaldēja.

2016.gada 1.decembrī LŽA kopā ar SSE Riga un Zviedrijas un Somijas vēstniecībām iesaistījās Preses brīvības dienas svinību rīkošanā. To ietvarā prezentāciju sniedza žurnālists Pēteris Greste – Austrālijas un Latvijas pilsonis, kurš savulaik profesionālās darbības dēļ tika apcietināts Ēģiptē.

Stiprinot Latvijas mediju kvalitāti un veicinot izcilību žurnālistu vidū, 2016.gada martā tika pasniegtas LŽA ikgadējas Izcilības balvas par nozīmīgāko veikumu 2015.gadā. Pasākumu ievadīja sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru rīkotā LŽA konference, kas ilga divas dienas.

LŽA turpināja sadarbību ar valsts institūcijām un nevalstiskām organizācijām, tai skaitā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, par mediju darbību regulējošo likumdošanu atbildīgo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Valsts kanceleju, Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centru, Zviedrijas un Somijas vēstniecībām. Asociācijas izvirzītā LŽA biedre Baiba Strautmane strādāja NEPLP sabiedriski konsultatīvajā padomē.

LŽA valde tās priekšsēdētāju Sanitas Jembergas un Ivo Leitāna, kā arī vairāku citu valdes locekļu personā turpināja regulāri paust viedokli saistībā ar žurnālistu profesionālajai videi svarīgiem jautājumiem, pārstāvēt asociāciju dažādos publiskos pasākumos un sniegt komentārus medijiem. LŽA valde aktīvi strādāja, aizstāvot žurnālistu tiesības iegūt informāciju, izvēlēties informācijas avotus un iebilda pret mēģinājumiem traucēt žurnālistu darbu.

Piemēram, LŽA nosodīja  Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcību, ierosinot kriminālprocesu un izvēršot plašas procesuālās darbības pret Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti Sanitu Miķelsoni.

Tāpat LŽA vērsa uzmanību, ka tiesvedībā, kurā Latvijas Nacionālās operas un baleta valde vērsās pret portālu TVNET, piespriestā kompensācijas summa (120 tūkstoši eiro) par LNO amatpersonu godam un cieņai nodarīto kaitējumu bija neatbilstoša nodarījuma smagumam un mediju finanšu situācijai Latvijā.

Vēl pirms tam LŽA nosodīja “Spice of Pakistan” piederošās sabiedriskās ēdināšanas iestādes vadītāja un atbalstītāju uzbrukumu TV3 raidījuma “Nekā personīga” filmēšanas grupai un aicināja tiesībsargājošās iestādes atcerēties, ka tām ir arī administratīvās iespējas sodīt par žurnālistu darba traucēšanu.

Reaģējot uz biedru un citu personu iesniegumiem, konkrētus iespējamos biedru ētikas pārkāpumus izskatīja LŽA ētikas komisija, nevienā no gadījumiem biedru ētikas pārkāpums netika atzīts. Tomēr Ētikas komisija izplatīja paziņojumu, kurā nosodīja iejaukšanos personu privātajā dzīvē, atsevišķām interneta vietnēm publiskojot orgānu donora personas datus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...