Kā Meroni kļuva par bijušās Lemberga un ventspilnieku impērijas vienīgo īpašnieku
Jurģis Liepnieks19.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākkārt ir rakstīts par to, kā ar Ģenerālprokuratūras un SAB aktīvu organizatorisko atbalstu un “jumtu” Rūdolfs Meroni organizēja “Ventspils naftas” akciju koruptīvo pārdošanu par acīmredzami samazinātu cenu. Taču tas nav vienīgais Meroni “varoņdarbs” pēdējo gadu laikā. Par to arī nav jābrīnās – ja Satversmes aizsardzības birojs un Ģenerālprokuratūra rūpējas, lai nekādas izmeklēšanas un tiesisku seku tavām darbībām nav un ir uzticējusi tev glabāt daudzmiljonu vērtus īpašumus, tad kāpēc gan šādu brīnišķīgu izdevību neizmantot?
Aiz “Ventspils naftas” pārdošanas, kur iesaistīto pušu nelikumīgā peļņa sadalīšanai tuvojās 200 miljoniem eiro, otra lielākā Meroni blēdība saistīta ar to, ko iesākt ar 79 987 049 EUR, kas ienāk AS „Latvijas Naftas tranzīts” (LNT) kontā par “Ventspils naftas” (VN) akcijām.
Ko ar šo naudu vislabāk iesākt? Pareizi, jūs uzminējāt – vajag pārskaitīt sev.
Tomēr tas nav triviāls uzdevums, jo LNT ir akciju sabiedrība, tajā ir citi akcionāri, tajā skaitā arī Ģenerālprokuratūras arestētās un, visticamāk, valstij drīz jau pienākošās daļas. Citi akcionāri un Latvijas valsts (teorētiski) taču varētu iebilst pret to, ka Meroni visu uzņēmuma naudu, izmantojot prokuratūras sagādāto stāvokli, pārskaita nezināmā virzienā.
Meroni ir šādās lietās pieredzējis profesionālis, tāpēc risinājums tiek atrasts. Tas ir šāds.
Saskaņā ar līgumu starp LNT un VN akciju pircēju pirkuma summa tiek ieskaitīta nevis kādā Latvijas bankā, bet gan LNT kontā AS „Valartis Bank” (tagad „Bendura bank” Lihtenšteinā). Pēc R. Meroni pieprasījuma „Valartis Bank” piedāvā LNT izveidot fondu naudas līdzekļu investīcijām biržā nekotētos vērtspapīros.
„Valartis Bank” un Meroni vienojas, ka naudas līdzekļi – vairāk nekā 100 000 000 EUR – tiks izmantoti, lai izpirktu no AS “Ventbunkers” šādus tās akcionārus: Olafu Berķi, Jāni Berķi, Nauri Berķi, kuriem caur SIA „Kement” piederēja 1/7 AS “Ventbunkers”, Genādiju Ševcovu, kuram no AS “Ventbunkers” piederēja 1/7, un Igoru Skoku, samaksājot šiem akcionāriem kopā vairāk nekā 100 miljonu eiro.
Bet kurš tad kļūst par šo 100 miljonus vērto daļu jauno īpašnieku? Varat trīs reizes minēt!
„Valartis Bank” speciāli šim mērķim izveidotais investīciju fonds pats šīs akcijas neiegādājas, bet no LNT saņemtos naudas līdzekļus pārskaita Meroni piederošam ofšoram ar nosaukumu “London Industry”, kurš tad arī iegādājas visas minētās akcijas vairāk nekā 100 miljonu vērtībā.
Tātad par uzņēmuma LNT naudas līdzekļiem iegādātās Berķu ģimenes, Ševcova un Skoka īpašumtiesības nonāk Rūdolfa Meroni valdījumā, padarot viņu par vienīgo faktiski visa Ventspils tranzītbiznesa īpašnieku. Aizmirstiet par Lembergu, “ventspilniekiem”! Visa bijusī Lemberga un “ventspilnieku” saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās.
Šīs 2016.gadā veiktās darbības acīmredzot ir pamats, kādēļ „Ernst & Young” Baltics atsakās sniegt atzinumu par LNT 2016. gada pārskatu. Turklāt 2016. gada pārskats vēl pat šobrīd, 2018. gada jūlijā nav iesniegts Uzņēmumu reģistrā.
Pievērsiet uzmanību, ka nedz prokuratūrai, nedz kādai citai tiesībsargājošai iestādei, nedz jaunajiem politiskajiem spēkiem, kas vārdos tik ļoti iestājas par tiesiskumu, nedz arī dažiem par tiesiskumu un korupciju parasti tik jestri nomodā esošiem medijiem par visiem šiem vairākus simtus miljonu vērtajiem darījumiem, kas tieši skar arī valsts arestētās un valstij, visticamāk, drīz piekritīgās daļas, nevienam nav nekādu jautājumu.
Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
