Kā Latvija apmaksā Lukašenko režīmu, sponsorējot brīvību un cilvēktiesības nīstošo režīmu ar tavu un manu nodokļu naudu
N. Andersons02.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valdība uzlikusi ieceļošanas aizliegumu un citas sankcijas Baltkrievijas amatpersonām, kas stāv klāt pie vēlēšanu viltošanas un protestētāju sišanas, cilvēku nolaupīšanas un ieslodzīšanas, taču pilnīgs klusums no valsts puses par Latvijas naudu, kas aizplūst Baltkrievijas režīma stutēšanai!
Medijos jau mēnešiem ilgi regulāri varam lasīt par VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) sāls iepirkumu ceļu kaisīšanai ziemā. Lūk, kāds “sausais atlikums” redzams no šīm publikācijām:
1) Pēc pagājušās rekordsiltās ziemas LAU krājumā palikuši aptuveni 30 tūkstoši tonnu ceļu kaisāmās sāls. Sniega un apledojuma trūkums vienlaikus nozīmēja, ka arī sāls tirgotājiem palika pāri nerealizētu sāls tonnu tūkstoši, tajā skaitā SIA Lat Salt Trade, kas caur UAB Lit Salt Trade pieder Petram Kravčenko, kura tēvs (attēlā — pie Aleksandra Lukašenko labās rokas) savukārt ir viens no Lukašenko režīma balstiem — bijis Baltkrievijas vēstnieks Japānā, pirms tam ārlietu ministrs, bet pēdējos gadus ieņēmis priekšsēdētāja vietnieka amatu Krievijas un Baltkrievijas “savienotās konfederācijas” izveides padomē. Tātad pietuvināta persona vienlīdz Putinam un Lukašenko.
2) Sāls tirgoņi krietni pārsteigušies, ievedot no Baltkrievijas atradnēm tehnisko sāli, taču ziema izvērtās pavisam silta, un sāli gandrīz nevienam ceļu un ielu kaisīšanas uzņēmumam Latvijā nevajadzēja iepirkt. Kravčenko ir sprukās — par atvesto sāli būs jāmaksā ražotājam (šinī gadījumā tas ir Lukašenko administrācijas kontrolētais Belaruskālijs), bet pircēju nav. Tam pašam LAU stāv neiztērēti krājumi ceļu iecirkņu noliktavās.
3) Pirms 1. — 4. maija valsts svētkiem LAU pēkšņi izsludina sāls iepirkumu, uzaicinot tikai septiņus iepriekš sarunātus pretendentus. Uzvar, protams, Baltkrievijas režīmam pietuvinātā čaulas kompānija. Tā pati, kam vajadzēja atbrīvoties no nekur neliekamajiem sāls krājumiem. Satiksmes ministrija un valdība klusē.
4) Izrādās, ka LAU drīzumā beigsies monopolstāvoklis valsts autoceļu uzturēšanā — tiek plānots darbus konkursa kārtībā atdot privātajiem, kas konkurēs savā starpā ar cenu un kvalitāti. Nebūs vajadzīgi pat krājumā jau esošie 30 tūkstoši tonnu sāls. Tomēr LAU par nodokļu maksātāju naudu grib nopirkt vēl 23 tūkstošus tonnu. (Sagadīšanās pēc — tieši tik, cik grib piegādāt Lat Salt Trade.) Satiksmes ministrija un valdība klusē.
5) Atklājas, ka Lat Salt Trade vēl pirms minētā iepirkuma izsludināšanas pieteikusies iznomāt no LAU specializētu noliktavu Valgundes pagastā pie Kalnciema, kas paredzēta tieši tehniskās sāls uzglabāšanai, tā parādot: visas darbības bijušas saskaņotas līdz sīkām detaļām. Satiksmes ministrija un valdība klusē.
6) Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pieprasa datus no LAU, kas tos vispirms negrib sniegt, bet tad negrib dot publicēt žurnālistiem, jo izrādās, ka dati par sāls shēmām esot... noslepenoti. Kas gan tos noslepenojis? Tos par slepeniem padarījis... pats LAU!
7) Tiek izteiktas publiskas aizdomas par dempinga cenām, kukuļošanu un korupciju; naudas maisa ar 65 000 eiro nodošanas brīdī tiek arestēti kukuļa izspiedēji; TV ziņo: “Lat Salt Trade piedāvā superzemu cenu, un pārējie [tirgus] dalībnieki vai nu spiesti ar viņu sadarboties, vai biznesu atstāt.” Satiksmes ministrija un valdība klusē, izņemot finanšu ministru Jāni Reiru, kurš nosoda Valsts ieņēmumu dienesta direktori Ievu Jaunzemi par nespēju izskaust šādas shēmas.
8) Neraugoties uz arestiem par kukuļa izspiešanu, valsts uzņēmums par nodokļu maksātāju naudu pabeidz iepirkt tam nevajadzīgos sāls tonnu desmittūkstošus. Satiksmes ministrija un valdība klusē.
9) Medijos parādās dati, ka Lat Salt Trade vienu tonnu pārdod LAU par vidēji 51 eiro. Tas nozīmē, ka visas piegādes kopā varētu būt mūsu valsts uzņēmumam, iespējams, izmaksājušas līdz 1 127 100 eiro. Tā kā piegādātājs nodokļus Latvijā maksā minimāli, tad visa šī nauda aizplūst caur Lietuvu uz Baltkrieviju, kur — ar vai bez Kravčenko seniora palīdzības — lauvas tiesa nonāk Belaruskālija kontos kā valūtas ieņēmumi, kas noder Lukašenko režīma finansiālajai uzturēšanai, kamēr tā paša uzņēmuma streikojošos strādniekus arestē, sit vai izdzenā OMON.
Un atkal klusē gan valdība, gan Satiksmes ministrija.
Iepriekšējie raksti:
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
