Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem
Ilze Jurča29.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār finansējumu vajadzēja apturēt pilnībā, jo NEKAS, pilnīgi NEKAS nav paveikts. Ir tikai bāla, ar milzu izbīli ģīmī, neprofesionāla muldēšana medijos.
Vakcīnu nav, un nav skaidrs, kad un vai būs. Muldēšana par vīrusa izplatību turpinās, un katrs no iesaistītajiem muld savu muldamo. Muldēšanā nav ne konsekvences, ne saskaņotības, kur nu vēl kāda atsauce uz zinātniskiem, tātad pārbaudāmiem avotiem un pārbaudāmu statistiku.
Viens stāsta, ka mazinās ierobežojumus, cits, ka pastiprinās, vēl cits - ka tūlīt sāksies vēl lielākas ziepes, vēl citi muld par arvien jauniem šausmu paveidiem - britu, Dienvidāfrikas, Ugandas un diez vēl kādiem domīniju vīrusu mutantiem.
Štata muldētāji no rīta paziņo, ka lielu īpatsvaru saslimstībā ievazā tieši no ārzemēm, pēc dažām stundām tas pats kantoris paziņo, ka atver lidojumus uz trešajām valstīm. Tikko Kariņam MK sēdē stāstīja, ka pēc 2. potes saslimuši mediķi (reakcija – protams, NULLE), tai pat laikā ZVA turpina ziņģēt, ka vakcīna pasargās no saslimšanas.
KAS NOTIEK? Nu kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem. Starp citu, nesen ar baudu YouTube noskatījos Viļa Krištopana interviju ar Kiviču. Viņam bija ļoti loģisks, skaidrs un konkrēts redzējums par to, kā vajadzēja risināt šo psihodēlijas krīzi - vienkārši lielāko finanšu plūsmu virzīt medicīnas aprūpes sistēmas stiprināšanai.
Un tas ir tik pašsaprotami - bija jāstiprina slimnīcu kapacitāte, un darbā par labu atlīdzību jāpiesaista mediķi, kuri varētu braukt strādāt uz izveidotajiem centriem. Šos mediķus varētu izmitināt, piemēram, tajās viesnīcās, kurās šobrīd ar varu mēģina sadzīt karantīnētos, bet kuras stāv tukšas.
Bet mums tā vietā par milzu naudu kā debiliķiem, kuri nespēj analizēt ar faktiem pamatotu informāciju, pasūta uzzīmēt dažādas infografikas - luksoforus, izdod sirdsmājiņas vērtas avīzes un tērē naudu citādām "lētām" komunikācijas aktivitātēm.
Miljoni un, pieļauju, nu jau arī miljardi ir vienkārši izķiņķelēti, izplakarēti un citādi izšķiesti. Vienīgā cerība, ka tautas atmiņa ar "nanovakcīnām" nebūs tik tālu aizmiglota, ka nākamajās vēlēšanās mums pietiks prāta NEVIENU no šiem viesmāksliniekiem pat tuvumā nelaist varai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
