Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinām publicēt interesantākos fragmentus no šonedēļ iekšlietu ministra Riharda Kozlovska prezentētās Valsts policijas attīstības koncepcijas. Šodien – par to, ar kādām metodēm un kādā veidā tiek plānots panākt, lai policija turpmāk iedzīvotājiem būtu „redzamāka”.

Policijas redzamības nodrošināšana

- policijas redzamības ietekme uz sabiedrības drošību;

- sabiedriskās kārtības uzraudzības personāla resursu pieejamība;

- specializēto patruļpolicijas uzdevumu izpilde (satiksmes uzraudzība);

- Valsts policijas un pašvaldību policijas resursu koordinācija.

[policijas redzamības ietekme uz sabiedrības drošību]    

2009.gadā veiktajā pētījumā[1] par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un Valsts policijas darba vērtējumu 84% respondentu ne bez pamata apliecināja, ka jūtas drošāk, ja ikdienā redz policiju veicam apgaitu (patrulēšanu) respondenta apdzīvotajā rajonā. Policijas klātesamība un redzamība vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu, jo tā ikdienā pati par sevi novērš lielāko daļu likumpārkāpumu, t.i. gandrīz visus sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kā arī virkni noziedzīgus nodarījumus, piem., zādzības, laupīšanas, huligānismu u.c. Policijas klātesamības un redzamības preventīvais raksturs jo lielāks ir tieši tādā vidē, kurā vismazāk var paļauties uz pašas sabiedrības pašregulācijas spējām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, piemēram, noteikta rakstura objektu tuvumā, (dzelzceļa staciju, autoostu, lielu tirdzniecības objektu, daudzdzīvokļu māju rajonu), kuros koncentrējas liels daudzums savstarpēji nepazīstamu cilvēku, apdzīvotos rajonos ar sociāli nelabvēlīgos apstākļos esošu iedzīvotāju augstu koncentrāciju un lielās pilsētās kopumā. Šādās vidēs sabiedrības un policijas sadarbības intensitāte sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un līdz ar to arī iedzīvotāju drošība kopumā ir tieši proporcionāla policijas redzamības un klātesamības līmenim attiecīgajā apvidū. Tāpēc jau kopš pašiem policijas pirmsākumiem izmantotā, policijas pārbaudītākā kārtības uzraudzības metode - patrulēšana tiek veikta, izstrādājot noteiktus maršrutus, plānojot patrulēšanas intensitāti, patruļas vienību ekipējumu, vienībā iekļaujamo amatpersonu skaitu, utml. Taču, ja ideālā par pamatu šai plānošanai būtu jāņem attiecīgo objektu raksturojums un potenciālo risku analīze, tad pašlaik galvenais patrulēšanas organizācijas faktors Valsts policijā ir reāli pieejamie patruļpolicijas personāla resursi. Šo resursu pieejamību, protams, ietekmē patruļpolicijas personāla atalgojuma problēma, kuras risinājumi, kā minēts ievadā, tiek izstrādāti jaunās amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmas izstrādes ietvaros. Tāpat to ietekmē arī dienestam piemērotu cilvēkresursu pieejamība un vairāki citi ārēji faktori. Taču, ja zemo atalgojumu var lielā mērā vainot pie tā, ka patruļpolicijā šobrīd iztrūkst gandrīz septītā daļa (13,8%) no paredzētā amata vietu skaita, tad vēl vairāk (līdz pat ceturtajai daļai no nepieciešamā personāla skaita) šo faktisko iztrūkumu, t.i. esošā personāla nepieejamību patrulēšanas uzdevumu izpildei, ietekmē patruļpolicijai uzliktie ar patrulēšanu tieši nesaistītie uzdevumi.

[sabiedriskās kārtības uzraudzības personāla resursu pieejamība]

Šobrīd Valsts policijā ir 1707 patruļpolicijas amatpersonu amata vietas. Faktiski dienestā ir 1472 amatpersonas, bet vakanto amatu vietu skaits - 236 (≈13,8%).

Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir izveidota atšķirīga patruļpolicijas struktūra, taču visos reģionos patruļpolicijas sastāvā iekļauti patrulēšanas, satiksmes uzraudzības un arī konvojēšanas funkciju nodrošināšanā iesaistītie darbinieki. Rīgas un Latgales reģiona pārvaldē visu trīs funkciju veicēji ir strukturāli atdalīti viens no otra, bet Kurzemes un Vidzemes reģionā savstarpēji atdalīti ir tikai patruļpolicijas un satiksmes uzraudzības uzdevumu veicēji. Savukārt Zemgales reģionā patruļpolicija vispār nav strukturāli sadalīta pēc pamatfunkcijām. Minēto uzdevumu iekļaušana vienā struktūrā ir daļēji pamatota, jo gan vispārējo patrulēšanas uzdevumu, gan ceļu satiksmes uzraudzības izpildītāji (tā sauktie "ceļu policisti"), izņemot konvoja veicējus, nodrošina nepieciešamo policijas redzamību un likumpārkāpumu vispārējo prevenciju. Turklāt tā ir arī samērā ērta, ja nepieciešams nodrošināt personāla iztrūkuma vienā darbības jomā fizisku aizstāšanu ar personāla resursiem no citas darbības jomas. Taču, kā likums, patrulēšanas funkciju nodrošināšana šādā situācijā tiek īstenota pēc pārpalikuma principa, primāri novirzot resursus ar patrulēšanu nesaistītiem uzdevumiem (piem., aizturēto personu konvoja uzdevumu, aizturēto personu apsargāšanai ārstniecības iestādēs, kā arī caurlaižu režīma nodrošināšanas un tamlīdzīgu uzdevumu izpildei), kuru neizpilde apdraudētu kādas noteiktu un tiesību aktos tieši nostiprinātu uzdevumu (piem., Kriminālprocesa likuma prasību) izpildi.

Apzinot esošo situāciju ar Valsts policijas patrulēšanai paredzētajiem un faktiski pieejamajiem personāla resursiem, Valsts policijā tika pārskatīta to atbilstība pietiekamai policijas redzamības nodrošināšanai. Vērtējot kāds VP reģionālajās struktūrvienībās ir iedzīvotāju skaits, kriminogēnā situācija, stratēģiski svarīgu objektu esamība, pašvaldības policiju esamība un tās kapacitāte, privāto apsardzes komersantu fiziskās apsardzes pakalpojuma saņēmēju skaits un raksturojums, utt., konstatēts, ka ir palielināma vispārējo patrulēšanu veicošo amatpersonu mobilitāte (nodrošināšana ar atbilstošu autotransportu, kā arī amatpersonu sagatavotība autotransporta vadīšanai) un papildus esošā personāla iztrūkuma nokomplektēšanai ir nepieciešams ieviest un nokomplektēt vēl papildus 190 amata vietas patruļpolicijā. Taču pati par sevi amata vietu palielināšana, bez atbilstošu risinājumu ieviešanas atalgojuma sistēmas uzlabošanā, patrulēšanas uzdevumu prioritizēšanā un patruļpolicijas, kā arī Valsts policijas kopumā atslogošanā no tai neraksturīgām konvoja un atsevišķu objektu apsardzības funkcijām, nepanāks nepieciešamo policijas redzamības tūlītēju palielināšanos. 

Iepriekš minētā patruļpolicijas personāla pastāvīga un ilgstoša izmantošana ar patrulēšanu nesaistītu uzdevumu izpildē, ne tikai mazina policijas redzamības faktoru, bet arī būtiski ietekmē amatpersonu specializētās praktiskās kvalifikācijas līmeni un līdz ar to arī attiecīgo uzdevumu izpildes kvalitāti. Jāatzīst, ka, lai gan katram policijas darbiniekam ir jāspēj profesionāli reaģēt uz jebkuru incidentu, kas prasa neatliekamu policijas iejaukšanos, tomēr profesionālās kvalifikācijas un praktisko iemaņu specializācijas faktoram ir liela nozīme gan konvoja uzdevumu izpildes, gan patrulēšanas, gan, jo īpaši satiksmes uzraudzības izpildē.

[specializēto patruļpolicijas uzdevumu izpilde (satiksmes uzraudzība)]

Satiksmes uzraudzības struktūrvienības, ko sabiedrībā dēvē par "ceļu policiju", ir specifiskākā un arī redzamākā patruļpolicijas daļa. Iepriekš norādītajā tabulā ir atspoguļots, ka visās, izņemot vienu, Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir izveidotas un darbojas satiksmes uzraudzības struktūrvienības. Šo struktūrvienību uzdevumos, vienlaikus ar vispārējo sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un ceļu satiksmes uzraudzību ietilpst arī autopārvadājumu kontrole un ūdens satiksmes uzraudzība (izņemot Rīgas reģionu, kur ūdens satiksmes uzraudzību veic Speciālo uzdevumu bataljonā īpaši izveidota rota, kas kuģošanas sezonas laikā kontrolē kuģošanas noteikumus, bet rudens un ziemas laikā veic ikdienas sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pienākumus). Plašsaziņas līdzekļos vairāk kārt izskanējušais viedoklis par "ceļu policijas" kā vienotas valsts mēroga struktūrvienības atjaunošanu būtībā ir jautājums tikai par Valsts policijas resursu pārvaldīšanas strukturālo uzbūvi un tāpēc tas, atrauti no citu jau iepriekš minēto problēmu risinājumiem, nerisina satiksmes uzdevumu izpildes kvalitātes un intensitātes jautājumus pēc būtības. Pastāvot nepieciešamībai nodrošināt vienmērīgu un pārdomātu policijas redzamību (patrulēšanu) un operatīvi pārvaldīt visus esošos patruļpolicijas, t.sk. satiksmes uzraudzības resursus, Valsts policijā ir iedibināts, ka satiksmes uzraudzības struktūrvienības ir pakļautas attiecīgās teritoriālās (reģionālās) struktūrvienības vadībai, tādējādi izvairoties no šo resursu dubultas operatīvās padotības un piemērojot to attiecīgajā teritorijā esošajai situācijai, savukārt Valsts policijas centrālajam aparātam atstājot šo struktūrvienību metodiskās vadības un virsuzraudzības kompetenci. Papildus tam, ievērojot satiksmes un autopārvadājumu pārnacionālo raksturu, ES ietvaros  notiek pakāpeniska pāreja no vispārējās ceļu satiksmes uzraudzības uz policijas darbības jomu, kas ietver visu to likumpārkāpumu apkarošanu, kas konstatējami, veicot satiksmes uzraudzību (Road policing).

Likumsakarīgi, ka līdz ar satiksmes uzraudzības piederību patruļpolicijai tās struktūrvienībās ir tādas pašas problēmas kā ar vispārējo patrulēšanu un arī risinājumi, lai nodrošinātu šo struktūrvienību redzamību un pietiekamu kapacitāti, ir vienoti. Savukārt konvoja uzdevumu izpildi, lai gan lielākajā daļā Valsts policijas reģionālo struktūrvienību tā ir piederīga patruļpolicijai, par līdzīgu ar patruļpoliciju padara tikai nepieciešamība pēc policijas amatpersonu nepārtrauktas fiziskas klātbūtnes pie aizturētās vai apcietinātās personas un ar citām policijas funkcijām (piem., izmeklēšanas, operatīvās darbības, ekspertīzes, utml.) sarežģītības ziņā vienkāršāks uzdevumu izpildes raksturs. Turklāt konvoja uzdevumu izpilde nekādi nav saistīta ar patruļpolicijas virsuzdevumu īstenot likumpārkāpumu vispārējo prevenciju un nodrošināt policijas redzamību[2].

[Valsts policijas un pašvaldību policijas resursu koordinācija]

Absolūtais vairākums sabiedrības policijas redzamības un sabiedriskās (publiskās) kārtības nodrošināšanas kontekstā pamatoti nenošķir Valsts policiju un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas institūcijas (turpmāk - pašvaldības policija). Savu pamatfunkciju izpildē būdama pakļauta tam pašam likumam "Par policiju", pašvaldības policija policijas redzamības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā ir nozīmīgākais Valsts policijas partneris un vērā ņemams resurss likumpārkāpumu novēršanā. Saskaņā ar likuma “Par policiju” 19.pantu pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt likumā „Par policiju” minēto pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai.

Pašvaldības policijas darbinieku pienākumi ir noteikti likumā „Par policiju”, kā arī citos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Pašvaldības policijas darbinieku pienākumos ietilpst (uzskaitījums nav pilnīgs):

likumpārkāpumu profilakse;

par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

pašvaldību saistošo noteikumu izpildes kontrole;

atbalsta sniegšana Valsts policijai sabiedriskās kārtības uzturēšanā un noziedzības apkarošanā;

smēķēšanas aizliegumu un ierobežojumu kontrole;

kuģošanas līdzekļu satiksmes iekšējos ūdeņos kontrole;

sabiedriskā transporta un taksometru lietošanas noteikumu kontrole;

transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontrole;

tirdzniecības noteikumu kontrole;

prostitūcijas ierobežošanas noteikumu kontrole;

pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegumu un ierobežojumu kontrole.

Gandrīz visi minētie pašvaldības policijas darbinieku pienākumi ietilpst arī Valsts policijas darbinieku kompetencē. Tikai gadījumos, kad attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir izveidota pašvaldības policija, pašvaldību saistošo noteikumu izpildes kontroli Valsts policija neveic.

Jāatzīmē, ka pašvaldības policija šobrīd ir izveidota 8 no 9 republikas pilsētām un 57 no 110 novadiem. Trīs novados pašvaldības policijas pienākumus veic cita novada pašvaldības policija uz deleģējuma līguma pamata.

Viena no nozīmīgākajām Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju sadarbības jomām ir sadarbība informācijas aprites jomā. Tā veicina Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju koordinētu rīcību un resursu ekonomiju un tiek nodrošināta vairākos, taču pamatā tieši ar sabiedriskās kārtības un policijas redzamības nodrošināšanu saistītos virzienos, piemēram, reaģēšanas uz policijā saņemtajiem izsaukumiem koordinēšana, informācijas par Valsts policijas meklējamām personām un transportlīdzekļiem nodošana pašvaldības policijai, patrulēšanas maršrutu un posteņu (dislokācijas) kopīga plānošana un uzdevumu savstarpēja sadalīšana, publisku svētku un izklaides pasākumu drošības kopīga plānošana un saskaņošana.

Apzinoties, ka pašvaldību policijas spēki arī turpmāk ieņems būtisku atbalsta lomu Valsts policijai, nepieciešams veicināt uz vienotiem mērķiem orientētu sadarbību, kas ilgtermiņā būtu panākama ar ciešāku kopējo spēku plānošanu un darbības virzienu prioritāšu izstrādi un saskaņošanu, tai skaitā kopīgu apmācības programmu īstenošanu, lai veidotu vienotu izpratni par drošas vides veidošanā nepieciešamajām aktivitātēm un dienestu iespējamajiem ieguldījumiem.

Ņemot vērā, ka pašvaldības policijas izveide ir attiecīgās pašvaldības brīvprātīga izvēle, ne visos novados ir līdzvērtīgi pašvaldības policijas spēki un līdzšinējā sadarbības pieredze uzrāda kā negatīvus, tā arī pozitīvus piemērus. Tāpēc Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju sadarbības problēmjautājumu risināšanai saskaņā ar Valdības rīcības plānā „Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” doto uzdevumu Iekšlietu ministrijā izstrādāts informatīvais ziņojums, kas identificē šīs sadarbības problēmjautājumus tostarp sadarbības starp Valsts policiju un pašvaldības policiju atšķirības dažādās pašvaldībās, atšķirīgos pašvaldības policijas darba režīmus, vienotas apmācību sistēmas trūkumu, u.c. Ziņojumā iniciēto risinājumu ieviešana ir vēl viens šai koncepcijai paralēli notiekošs process, kas, ņemot vērā pašvaldības policijas lomu policijas redzamības un likumpārkāpumu novēršanas nodrošināšanā, ir neatraujami saistīts ar Valsts policijas attīstību šajā rīcības virzienā.

Identificētās problēmas:

Valsts policijas reģionālajās struktūrvienībās iedibinātā atšķirīgā patruļpolicijas personāla resursu pārvaldības strukturālā uzbūve un savstarpēji konceptuāli atšķirīgu konvoja un patruļpolicijas funkciju apvienošana veicina nevienmērīgu patrulēšanas intensitāti un vāju policijas redzamību valsts reģionos;

patruļpolicijas amatpersonas tiek iesaistītas ar patrulēšanu tieši nesaistītu uzdevumu izpildē, policijas redzamības mērķu sasniegšanu nodrošinot pēc pieejamo resursu pārpalikuma principa;

pārmērīga patruļpolicijas amatpersonu kompetences universalizēšana mazina nepieciešamo specializētās kvalifikācijas un praktisko iemaņu, jo īpaši satiksmes uzraudzības jomā, līmeni;

policijas profesionālās sagatavošanas sistēma nav piemērota pietiekamai patruļpolicijas mobilitātes nodrošināšanai;

ārējo apstākļu (atalgojumam paredzētā finansējuma trūkuma un atalgojuma sistēmas trūkumi, pietiekama dienestam piemērotu cilvēkresursu trūkuma, u.c) ietekmētais personāla nekomplekts, kopsakarībā ar iepriekš norādītajām problēmām padara par neiespējamu pietiekamas policijas redzamības nodrošināšanu;

policijas redzamības nodrošināšanai paredzētais (patruļpolicijas, t.sk. satiksmes uzraudzības) amata vietu skaits neatbilst faktiskajām nepieciešamībām[3];

sadarbības starp Valsts policiju un pašvaldības policiju prakse dažādās pašvaldībās ir atšķirīga;

tikai neliels skaits no izveidotajām pašvaldības policijas institūcijām, galvenokārt ierobežoto resursu dēļ, strādā diennakts režīmā un var nodrošināt to funkciju izpildi pilnā apmērā;

pašvaldības policijas darbiniekiem nav izveidota vienota apmācību sistēma. Pašvaldības policijas darbinieku mācības organizē katra pašvaldība individuāli un līdz ar to dažādu pašvaldības policijas institūciju darbinieku prasmēs ir iespējamas būtiskas atšķirības.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

- iedzīvotājiem saprotams un visā valstī vienots sabiedriskās kārtības nodrošināšanas mehānisms;

- pamatota paļāvība uz Valsts un pašvaldības policijas personāla līdzvērtīgu un vienotu profesionālo kvalifikāciju;

- policijas fiziskas klātesamības un redzamības, līdz ar to arī sabiedrības drošības sajūtas palielināšanās;

- iedzīvotājus vistiešāk aizskarošo likumpārkāpumu (sabiedriskās kārtības pārkāpumu, kā arī virknes noziedzīgo nodarījumu (zādzību, huligānisma, laupīšanu, u.c.)) skaita mazināšanās;

- drošas vides apvidu paplašināšanās veicināta iedzīvotāju ekonomisko un sociāli kulturālo aktivitāšu attīstība;

- sabiedriskās kārtības nodrošināšanā ieguldīto valsts un pašvaldību resursu efektīvāks un sabalansētāks izlietojums.

Uzdevumi problēmu risināšanai

Izpildes termiņš / atbildīgās institūcijas

Nepieciešamais finansējums un tā avoti

1. vienotas un salīdzināmas patruļdienesta strukturālās uzbūves ieviešana Valsts policijas reģionos, vienlaikus atdalot konvoja izpildei paredzētās struktūrvienības no patrulēšanas un satiksmes uzraudzību veicošajām struktūrvienībām (izpildāms 1.1.nodaļas 3.uzdevuma ietvaros);

2015.gada 1.janvāris / VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

2. prioritizēt patrulēšanas pienākumu izpildi, pārskatot iekšējo darba organizāciju regulējošos VP noteikumus, lai:

- radītu pietiekamas iekšēji - administratīvas barjeras patruļdienesta personāla izmantošanai ar patrulēšanu nesaistītu uzdevumu izpildē;

- nostiprinātu satiksmes uzraudzības struktūrvienības pamata specializācijas ievērošanu personāla resursu operatīvajā vadībā;

2015.gada 1.janvāris /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

3. nodrošināt visu patruļpolicijas amatpersonu apmācību autotransporta vadīšanas B kategorijas tiesību iegūšanai; 

Pastāvīgi sākot ar 2014.gadu /

VP, VPK

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

4. īstenot kopēju Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju dislokācijas plānošanu;

pastāvīgi /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

5. kopēju drošas vides attīstības plāna izstrādi (kopā ar pašvaldības domi);

2014 /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

6. izstrādāt un īstenot kopējas Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieku apmācības programmas lokālā līmenī par sadarbības lomu un tās iespējām drošas vides veidošanā;

2014 /

VP

VPK

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

7. veikt labākās sadarbības prakses starp Valsts policiju un pašvaldības policiju apkopošanu un izplatīšanu pēc projekta principiem;

2014 /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

8. sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu gadījumus, kad VP darbinieku dotie norādījumi ir saistoši un obligāti izpildāmi pašvaldības policijai un veicinātu ekonomisku un racionālu pieejamo valsts un pašvaldību policiju personāla resursu izmantošanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un likumpārkāpumu vispārējā prevencijā (t.sk. patrulēšanā).

2014 /

VP

IeM

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros


[1] Projekta „Uz sabiedrību vērsts policijas darbs” ietvaros veiktā pētījuma par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un Valsts policijas darba vērtējumu 2009.gada gala ziņojums, 17., 22., 23., 57., 58., 62., 63, 90., lpp., http://www.vp.gov.lv/faili/sadalas/VP_Iedzivotaju_aptauja_Fieldex_12.2009.pdf

[2] konvoja uzdevumu izpildes problēmu izklāsts un to risinājuma varianti detalizētāk paredzēti koncepcijas IV. un V.nodaļās.

[3] problēma, tās risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība attiecīgo risinājumu variantu īstenošanai, norādīti koncepcijas V. nodaļā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...