Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij
Ivars Zariņš10.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot sava lēmuma tiesiskumu saistībā ar likumā noteiktā finansējuma palielinājuma nenodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.
Šis pieprasījums tika iesniegts vēl pagājušā gada 3.oktobrī pēc tam, kad ne K.Kariņš, ne arī neviens no viņa valdības ministriem tā arī nespēja sniegt tiesisku pamatojumu par valdības lēmumu nepiešķirt mediķu atalgojumam paredzēto finansējuma pieaugumu 2020.gada budžetā.
K.Kariņš ilgstoši centās izvairīties sniegt Saeimai atbildes arī uz šo pieprasījumu, pārkāpjot Saeimas Kārtības rullī un Satversmē noteikto kārtību, pat maldinot Saeimu par savu darba kārtību, lai tikai nevajadzētu ierasties uz Saeimas Pieprasījumu komisiju.
Un tikai pēc tam, kad, reaģējot uz šādu K.Kariņa rīcību, vienas dienas laikā tika savākti nepieciešamie deputātu paraksti Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei, lai izmeklētu šādu K.Kariņa rīcību un viņa valdības lēmuma pamatotību, tika panākta K.Kariņa dalība Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē, uz kuru K.Kariņš ieradās kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministri Jāni Reiru.
Tomēr arī visi kopā viņi nespēja sniegt valdības lēmuma tiesisko pamatojumu saistībā ar likumā noteiktā finansējuma palielinājuma nenodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai.
Tika mēģināts apgalvot, ka valdība ir atsevišķs konstitucionālo tiesību subjekts, kurš Saeimas lēmumus var nepildīt, taču nespēja pamatot, kas dod tiesības šādam subjektam tiesiskā valstī neievērot Saeimas noteikto un likumā nostiprināto. Tāpēc, nespējot sniegt savas rīcības tiesisko pamatojumu, atbildētāji palika pie viedokļa, ka valdība nekādas likuma prasības nav pārkāpusi un nekāds tiesiskais pamatojums tās rīcībai nav vajadzīgs.
Pēc šī pieprasījuma izskatīšanas komisijā sabiedriskajā telpā tika izplatīts viedoklis, ka Saeima esot pieņēmusi nepārdomātu un neizpildāmu lēmumu attiecībā uz mediķu atalgojumu.
Lai noskaidrotu, cik pamatots ir šāds apgalvojums, tika iesniegti deputātu jautājumi K.Kariņam un finanšu ministram Reiram. Finanšu ministrijas sniegtā informācija un aprēķini uzskatāmi apliecina pretējo – šis Saeimas lēmums bija izpildāms, sastādot 2020. gada budžetu, un valdībai nebija nekāda tiesiskā pamatojuma nepildīt šo likumā noteikto Saeimas lēmumu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
