Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā Jūrmalā sashēmoja

Arvīds Klīdzējs, aktīvs jūrmalnieks
22.01.2015.
Komentāri (27)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ilgāku laiku masu mediji intensīvi ziņoja par Jūrmalas domes nesaskaņām ar atkritumu apsaimniekotāju, varēja lasīt draudus, ka atkritumu apsaimniekotājs pārtrauks izvest atkritumus, ja dome nepiekāpsies, dome to nodēvēja par šantāžu, tika biedēts, ka kūrortpilsēta grims atkritumu jūrā utt. Un tad pēkšņi, kā uz burvju mājienu, viss atrisinājās – pašvaldība mudīgi atrada jaunu atkritumu izvedēju. Varētu teikt – redz, cik labi, ļaunie pareģojumi par neizvesto atkritumu kalniem nepiepildījās.

Tomēr ir virkne faktu, kas vedina domāt, ka patiesībā ar visas sabiedrības piedalīšanos tika inscenēta iepriekš labi saplānota afēra, kurā draudus izsakošais atkritumu apsaimniekotājs Eko Baltia Vide, kuru veiksmīgi pataisīja par grēkāzi un radušās situācijas vaininieku, patiesībā ir kritis par upuri šīs afēras autoriem un, pats nezinādams, cītīgi izpildījis shēmas autoru plānus.

Atcerēsimies notikumu secību. Atkritumu apsaimniekotājs Eko Baltia Vide decembrī paziņoja, ka plāno janvāra vidū pārtraukt savu darbību šajā pilsētā, jo Jūrmalas dome nekādi nav reaģējusi uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, ka tā nav izpildījusi savas saistības samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, kā arī nav panākusi jaunu vienošanos ar atkritumu apsaimniekotāju par tarifu un apmaksas summu, kas atbilstu reālajai situācijai Jūrmalā. Tā vietā, lai pašvaldība sēstos pie galda ar atkritumu apsaimniekotāju un meklētu risinājumu, Jūrmalas dome pēdējā brīdī – nedēļu pirms norādītā atkritumu izvešanas pārtraukuma - pusslepeni izsludināja iepirkumu jaunam atkritumu apsaimniekotājam.

Nu diezgan saprotams, ka sevi cienošs uzņēmums pāris dienu laikā nevar iesniegt tiešām pamatotu piedāvājumu atkritumu izvešanai Jūrmalā. Un tā vien šķiet, ka tieši tas bija nepieciešams. Lai gan tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr bez pūlēm šajā mistiskajā, drudžainā steigā rīkotajā iepirkumā par uzvarētāju varēja pasludināt „vajadzīgo un vēlamo”.

Par laimi neviens pa kājām nemaisījās. Piedāvājumus gan iesniedza divi uzņēmumi, bet tas nekādi neapgrūtināja pasludināt par uzvarētāju to, ko vajadzēja – Jūrmalas namsaimnieku, kuram licence atkritumu apsaimniekošanai parādījās tikai dažas dienas pirms pieteikšanās iepirkumā, kuram nav itin nekādas pieredzes šajā biznesā, toties ir pieredze gūt zaudējumus vairākus gadus pēc kārtas, apsaimniekojot pašvaldības daudzdzīvokļu mājas.

Bet iemesls, kādēļ tieši šim uzņēmuma „vajadzēja” pārņemt atkritumu apsaimniekošanu, kļūst skaidrāks, palūkojoties mazliet senākos notikumos. Proti, kā šis uzņēmums tika privatizēts. Droši vien daudziem tāpat kā man nebija saprotams, kādēļ to par gandrīz trīs miljoniem eiro vispār kāds gribēja pirkt. Nav noslēpums, ka šo uzņēmumu, kura pārziņā ir 385 pašvaldības valdījumā esošo dzīvojamo māju apsaimniekošana, par gandrīz trim miljoniem eiro iegādājās Lietuvas kompānijas UAB Estate Solution Group Baltic meitasuzņēmums Būsto valda, kas apkalpo vairāk nekā 1000 daudzdzīvokļu namu Lietuvas pilsētā Kauņā. Šis bija vienīgais izsoles pretendents, jo ar zaudējumiem (200-300 tūkstošu eiro gadā) strādājošais pašvaldības uzņēmums izsolē tika piedāvāts par neiedomājami augstu sākuma cenu – 2,959 miljoniem eiro, par kuru to arī nopirka vienīgais pretendents.

Ja no sākuma nebija īsti saprotams, kādēļ lietuvieši teju par kosmisku cenu iegādājas namu apsaimniekošanas rūpalu, kas Latvijā nekādus zelta kalnus nesola, tad tagad, kad tieši šis uzņēmums uzaicināts kļūt par pilsētas atkritumu apsaimniekotāju, kļūst saprotams, kādas pašvaldības „zem galda” piedāvātās nākotnes iespējas lika kaimiņvalsts investoriem ieguldīt tik prāvu summu ar zaudējumiem strādājošā uzņēmumā. Pēc aptuvenām aplēsēm, atkritumu apsaimniekošana garantē tā veicējam Jūrmalā aptuveni miljons eiro lielus ienākumus gadā.

Cerams, ka šos visus slēptos nodomus izdosies atšķetināt KNAB un citām tiesībsargājošām institūcijām, jo būtu grūti iedomāties, ka šāds acīmredzami sashēmots darījums varētu palikt nepamanīts un tā organizētāji nesodīti. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...