Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši svinēt. Šajā haosā zināmu kārtību bija nolēmis ieviest publicists un interneta personība Jurģis Liepnieks. Sāka viņš ar 16. martu un uzreiz, izlaižot šekspīrisko jautājumu, sniedza viennozīmīgu atbildi: nesvinēt!

Jurģis Liepnieks savā blogā, pamatojot ar sev ērtiem vēstures faktiem, mēģināja pierādīt, ka 16. marts nevar (nedrīkst) būt svinams datums. Svinēšanai vai pieminēšanai neesot nekāda pamata, jo leģionāri neesot paveikuši neko tādu, ko pienāktos atcerēties citādāk kā vien ar kaunu.

Teksts smuki nopakots un vēsturnieku diskusijā ar argumentiem vien nav gāžams, bet, manuprāt, ir viens banāls "bet". Visādu vēsturisku notikumu svinēšanas un pieminēšanas iemeslam ar paša notikuma saturu var būt visai attāls sakars, notikuma nozīme formējas stipri vēlāk, pēc tam, kad noskaidrojas ieguvējs un zaudētājs. It īpaši, ja notikums ir ar varas maiņu, karu un cilvēku slaktēšanu saistīts.

Vispirms būtu interesanti uzzināt, kāpēc Liepnieks ir tik ļoti pārliecināts, ka leģionāri nekā nevarēja domāt, ka cīnās par kaut ko citu kā vien Vācijas uzvaru karā? Tikai tāpēc, ka šodien, 2017. gadā, Liepnieks “pēc kaujas” ir varen gudrs un zina, kurš uzvarēja II Pasaules karā? Liepnieks gudrs, leģionāri stulbi, jo nezināja, ka zaudēs. Un visādiem stulbeņiem svētki nepienākas! Cieti.

Atkāpei - man šķiet, starp leģionāriem pārliecināto, ka viņi aizstāv Latvijā palikušos līdzcilvēkus (ikdienas cilvēka izpratnē savu sētu, pilsētu, valsti) no krievu uzbrukuma, bija daudz vairāk nekā to, kuri karoja par vācu reiha idejām. Kaut gan lielākā daļa droši vien tomēr karoja tāpēc, ka bija iesaukti armijā un vienkārši centās izdzīvot.

Bet interesantākais man šķiet nevis Liepnieka domas par to, ko tie cilvēki toreiz domāja, zināja vai varēja zināt, bet noteikumu rakstīšana sabiedrībai par to, kurus vēstures notikumus drīkst un kurus nedrīkst svinēt. Tad lūk – nedrīkst svinēt nepareizos. Un nepareizais notikums ir 1944. gada 16. martā notikušas kaujas starp Hitlera Vācijas karaspēku un Sarkano armiju. Nepareizs notikums tas ir tāpēc, ka latvieši karoja nepareizajā pusē. Un, ja karoja nepareizajā pusē, tad tur nav ko pat pieminēt, kur nu vēl svinēt.

Un te man jautājums – ko darīt ar visnotaļ ierastā un pašsaprotamā 4. maija svinēšanu? Vai tas ir pareizais un tāpēc svinamais notikums? Vēsturiski fakti liecina: latviešu tautai naidīgas valsts (PSRS sastāvā esošas Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas) “parlaments”, kurš, starp citu, tika vēlēts pēc komunistu noteikumiem, okupācijas armijas klātbūtnē visai divdomīgā veidā, pieņēma savām pilnvarām neatbilstošu paziņojumu par jautājumu, kas uz to nekā neattiecās. Tad ko tagad – iesitīsimies Paulā-Pāvulā un pasludināsim, ka 4. maija republika ir latviešiem naidīgs, okupantu veidots projekts, ko svinēt ir apkaunojoši?

Un ko 4. maijā domāja AP deputāti? Vai visi tie, kuri toreiz balsoja par neatkarības atjaunošanu, bija ar mistiskām pareģošanas spējām apveltīti un skaidri zināja, kādas sekas būs viņu balsojumam laikā, kad Liepnieks par to sadomās uzrakstīt. Drīzāk viņi rīkojās pēc apstākļiem, gluži kā leģionāri Volhovas purvos. Nu un? Tāpēc vien jāsecina, ka būtu labi tās Ziedoņ/Čepāņ/Lemberg-komunistu izdarības aizliegt svinēt?

Ne Liepnieks, ne mēs patiesībā nezinām, ko par savas rīcības vēsturisko nozīmi un sekām domāja leģionāri Volhovā un deputāti LPSR Augstākajā Padomē. Tam, ko viņi domāja, patiesībā maza nozīme. Un bieži vien maza nozīme ir faktiem. Vēsturisku notikumu svinēšana vai pieminēšana ir emocionālas attieksmes paušana. Dažreiz aptrakuša pūļa paveikta tukša cietuma izdemolēšana apaug ar mītiem un kļūst par franču tautas lielākajiem svētkiem – Bastīlijas ieņemšanas dienu. Diez vai francūži lauza galvas par to, ko tas pūlis toreiz domāja, kāda velna pēc tos divus cietumsargus nomušīja? Bet, ja nu Liepnieks uzdotu šādu jautājumu?

Pārpublicēts no Twitter

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...