Iesaki rakstu: 
Futbola klubs (FK) Jelgava faktiski prihvatizējis lielākoties par valsts līdzekļiem izbūvēto futbola laukumu Jelgavā, neļaujot tajā rīkot olimpiādi Latvijas Olimpiskajai komitejai. Turklāt klubs paziņojis par investora piesaisti, lai tādējādi atgūtu ne tikai savus ieguldītos līdzekļus, bet piesavinātos arī valsts ieguldījumu.
2017.gadā futbola klubs Jelgava saņēma valsts finansējumu 150 000 eiro apmērā futbola laukuma izbūvei Jelgavā, Kārklu ielā 6. Stadiona segumu finansēja Latvijas Futbola federācija ar 239 801,60 eiro. Vēl Latvijas Futbola federācija stadiona izbūvei atvēlējusi 39 tūkstošus un vēl papildu 20 tūkstošus eiro. 2018.gadā futbola klubs Jelgava saņēma rekordlielu valsts atbalstu treniņbāzes izveidei – 450 000 eiro. Tātad kopā no valsts un Futbola federācijas saņemti 898 801,60 eiro. Zemi nomā piešķīra pašvaldība.
https://www.apollo.lv/6406942/atklata-futbola-kluba-jelgava-treninbaze
Kā varam lasīt kluba preses relīzē, Jelgavas pilsētas domes deputāts no Jaunās Vienotības atklāti melo, sacīdams, ka klubs par saviem līdzekļiem esot uzbūvējis šo stadionu.
Tieši ar Jaunās Vienotības palīdzību šis stadions no valsts ir ieguvis rekordlielu atbalstu. A.Rubļa partijas biedrs K.Šadurskis savā pēdējā darba dienā, esot izglītības un zinātnes ministra amatā, dāsni atbalstīja sava partijas biedra A.Rubļa pārstāvēto FK Jelgava:
Jelgavas pilsētas pašvaldība ik gadu sniedz atbalstu pilsētas sporta klubiem. Tostarp atbalstu saņem arī biedrība Futbola klubs Jelgava. 2020. gadā no janvāra līdz augustam Jelgavas pašvaldība dotācijā un rēķinos, piemēram, par dalību čempionātos biedrībai ir izmaksājusi 62 000 eiro, 2019. gadā – 78 000 eiro, 2018. gadā – 94 000 eiro, 2017. gadā – 92 000 eiro, 2016. gadā – 73 000 eiro.
Pamatojoties uz biedrības Futbola klubs Jelgava iesniegumu, pašvaldība 2020. gada martā un aprīlī samazināja maksu par zemes gabala Kārklu ielā 6 lietošanu. Pateicībā pilsētai par šo atbalstu biedrība Futbola klubs Jelgava savas saistības pret pilsētu nav pildījusi – šogad nav veikts neviens maksājums par zemes nomu. Kopējais parāds sasniedz gandrīz 10 000 eur.
Futbola klubs Jelgava apgalvo, ka stadiona būvniecībā ir ieguldīti 1,2-1,4 miljoni eiro, no valsts un Latvijas Futbola federācijai saņemtais kopējais finansējums veido nepilnus 900 tūkstošus eiro. Futbola klubs Jelgava apgalvo, ka šis ir viņu privātais stadions, kaut arī, sadalot proporcionāli, viņu privātais ieguldījums ir bijis ne vairāk kā 25-30%.
Šādā situācijā, kad valsts un LFF ir ieguldījušas aptuveni 75% no kopējām investīcijām, Futbola klubs Jelgava nevēlējās ļaut izmantot stadionu Latvijas Olimpiskajai komitejai.
Vai Futbola klubs Jelgava investora piesaistē (pārdošanā) ierēķinās arī valsts un LFF ieguldījumus stadionā un par to prasīs jaunajam īpašniekam norēķināties, tādējādi saņemot no jaunā īpašnieka naudu, kuru paši nav ieguldījuši, bet ir ieguldījusi valsts un LFF, vai tomēr šī valsts dotācija ir novirzīta FK Jelgava valdes locekļa A.Rubļa (Jaunā Vienotība) atalgojumam?
Būtu interesanti, cik vēl privāti futbola klubi Latvijā ir saņēmuši tik dāsnu Jaunās Vienotības atbalstu, vai varbūt šis ir vienīgais, jo šim klubam pietuvināts ir partijas biedrs?
Būtu interesanti uzzināt Valsts kontroles un KNAB viedokli par šo netipisko valsts atbalstu privātam klubam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
