Kā jau prognozēts, "Vienotība" un "Reformu partija" paziņo par konsolidāciju - faktisku "Reformu partijas" galu
PIETIEK27.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau Pietiek prognozēja pirms nedēļas, Reformu partija (RP) un Vienotība piektdien paziņoja par konsolidāciju, kas izpaudīsies kā rīcības koordinēšana vēl šīs Saeimas darbības laikā un kopīga sadarbība, startējot 12.Saeimas vēlēšanās. Faktiski tas nozīmēs Reformu partijas galu, jo nākamajās Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no Vienotības saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no tā startēt, vajadzēs iestāties Vienotībā.
Pietiek pirms nedēļas jau informēja, ka saprašanās memorands, pie kura pēdējā laikā slepenībā strādājušas abu partiju spices, pēc būtības nozīmē RP ieplūšanu Vienotībā, kaut gan oficiālais skaidrojums, ko piektdien pauda Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa, ir - tā esot nevis partiju apvienošanās, bet gan labējo politiķu tuvināšanās.
Savukārt abu partiju bloks šajā Saeimā ļaus tām spēlēt noteicošo lomu nākamā premjera izraudzīšanā un jaunās valdības portfeļu sadalē. Vienotība, kurai ir 20 balsis Saeimā, un RP, kurai pēc šķelšanās un citādi domājošu biedru izslēgšanas pagaidām vēl ir 14 balsis, konsolidējoties veido 34 deputātu bloku, bez kura atbalsta grūti iedomāties jaunas valdības apstiprināšanu.
Saprašanās memorands par labēji centrisko spēku konsolidāciju un sadarbību, pie kura līdz šim slepenībā strādājušas Vienotības un RP spices, paredz, ka abas partijas izvirzīs kopīgu premjera kandidātu. Tāpat abas partijas kopīgi uzņemsies atbildību par premjera aicinātu un partiju deleģētu ministru darbu.
Apstākļos, kad bezpartejiskā, bet Vienotības virzītā zemkopības ministre Laimdota Straujuma kavējas piekrist aicinājumam uzņemties jaunās valdības sastādīšanu, par otro reālāko kandidātu no partiju vidus tiek uzskatīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), un politikas kuluāros izskan, ka šāda abu partiju saplūšana viņa izredzes vairo.
Ja partijas tiešām pie Valsts prezidenta dosies ar kopīgu premjera kandidātu, tas arī mazina Andra Bērziņa iespējas nominēt savu kandidātu no malas, ja viņam klusībā būtu plāns nosaukt Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa vārdu.
Kā jau tika prognozēts, abas partijas arī vienojušās, ka līdz 2014. gada 18. janvārim, kad notiks Vienotības kongress, kopīgi izstrādās un abu partiju statūtos noteiktā veidā apstiprinās izvērstu kopdarbības plānu un tā īstenošanas “ceļa karti”.
Arī šis izskatās pēc Vienotības un RP kopīga taktiska soļa, lai diktētu noteikumus jaunās valdības izveidē un premjera izraudzīšanā, ņemot vērā, ka saplūšana, par ko neformālas sarunas bez rezultātiem notika ik pa laikam, tiek forsēta tieši šobrīd.
Vienotība un RP plāno arī vienoties, ka abas partijas deleģēs ministrus proporcionāli partiju Saeimas deputātu skaitam, kas nozīmē, ka šis bloks ar 34 deputātu vietām sev plāno nokost lielumu no varas pīrāga.
Vienlaikus abu partiju plānotā vienošanās paredz, ka tās atbalsta iespējami plašākas labēji centriskas koalīcijas valdības izveidi un RP piekrīt jaunajā valdībā iekļaut ne tikai neatkarīgos deputātus, bet arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Dominējoša divu partiju bloka izveide varētu mazināt ZZS interesi dalībai valdībā, jo tā sevi tajā neredz bez vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un zemkopības ministra portfeļa, kā arī grūtības varētu būt vienoties par satiksmes ministra portfeli. Savukārt Nacionālajai apvienībai, kas jau ir pārstāvēta demisionējušajā valdībā, šāda Vienotības un RP vienošanās iedala mazākā brāļa lomu.
Tāpat Vienotība un RP plāno izveidot koordinācijas padomi piecu deputātu sastāvā, ievērojot proporcionālās pārstāvniecības principu, atbilstoši frakciju skaitliskajam lielumam, kas nozīmē, ka Vienotībai tajā būtu pārsvars.
Šai koordinācijas padomei tiktu deleģētas pilnvaras lemt par abām frakcijām saistošiem lēmumiem jautājumos, kas skar valsts budžetu, valsts starptautiskās saistības un Eiropas Savienības politiku.
Ir gan arī virkne pagaidām neskaidru jautājumu - pirmām kārtām jau tas, cik lielā mērā Reformu partijas spice savus piektdien paziņotos plānus ir saskaņojusi ar partijas nodaļām un ierindas biedriem un cik daudziem no tiem kaut teorētiski varētu atrasties vieta nākamo vēlēšanu sarakstos.
Pietiek rīcībā esošā informācija no partijas nodaļām liek domāt, ka izsludinātais plāns varētu atbaidīt tos biedrus, kas vienmēr uzskatījuši Reformu partiju kā alternatīvu un pretnostatījumu Vienotības politikai.
Līdz ar to iespējams, ka reāli Vienotībā varētu "iekļauties" tikai Reformu partijas "kodols", taču nav skaidrs, vai no tā Vienotības vadība saņēmusi garantijas atturēties no dažādu "nepārdomātu" un "nevajadzīgu" reformu piedāvājumiem, kas faktiski grautu Vienotību no iekšienes.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
