Kā izskatās "astoņkājis" reālajā dzīvē: tiesnese, prokurore un advokāte aizmūk no tiesas zāles, pamanot „nepiederošu” cilvēku
Pietiek lasītājs04.06.2023.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Piedāvāju pietiek.com lasītājiem no pirmā acu uzmetiena ne tik vienkārši izprotamu, taču patiesībā – ļoti zīmīgu, pat skandalozu video, kurā redzamās personas ir Rīgas rajona tiesas tiesnese Ivonna Ādamsone-Struža, prokurore Madara Griķe un bēdīgi slavenā Jura Juraša nu jau bijusī dzīvesbiedre, kādreizējā KNAB un Rīgas brīvostas darbiniece, advokāta Aleksandra Berezina bērna māte, kas tagad saucas advokāte Alla Barbaša.
Video redzams, kā prokurore M. Griķe, ieraugot, ka tiesas zālē atrodas „nevēlami” cilvēki, tāpat kā tiesnese un advokāte A. Barbaša gluži vienkārši aizbēg uz citu zāli. Tas jau tāpat izskatās, maigi izsakoties, dīvaini, bet vēl savdabīgāki ir šīs „aizbēgšanas” apstākļi un ticamie iemesli.
Šaurās aprindās ir labi zināma zvērināta tiesu izpildītāja Elīna Balasanjana, par kuras attiecībām ar to pašu J. Jurašu un „izpalīdzēšanu” viņam ir dzirdēts diezgan bieži, - viņa sava „saimnieka” uzdevumā cenšas tikt pie notiesātā uzņēmēja Mohammada Gulami ģimenes īpašumiem, un tāpat „komandā” ir arī cilvēki, kuri, darbojoties organizētajā grupā, uzpērk izsolāmos īpašumus par niecīgām cenām, lai pēc tam jau tos laistu apritē.
Ir diezgan droši zināms, ka tieši pēc tiesu izpildītājas „lūguma”, protams, iesaistoties A. Barbašai un prokurorei M. Griķei, kurai ir arī sava loma bēdīgi slavenajā M. Gulami Vecrīgas viesnīcas lietā, aizvadītajā nedēļā bija sasaukta tiesas rīcības sēde, lai „savējo” lokā, bez garām runām paveiktu tiesu izpildītājai nepieciešamos priekšdarbus un „sagatavotu augsni”.
Taču kompanjones sagaidīja nepatīkams pārsteigums, - nez no kurienes tiesas zālē bija uzradies cilvēks no malas, un tas nu nevienai no iesaistītajām personām galīgi nebija vajadzīgs. „Neērtā” situācija tika atrisināta vienkārši – gan tiesnese, gan arī kompanjones no tiesas zāles, kurā oficiāli bija nolikta sēde, vienkārši aizbēga, lai savas tumšās lietas jau kārtotu tālāk no nevēlamām acīm.
Domāju, ka šī mazā ainiņa uzskatāmi apliecina – kāds astoņkājis ir izveidojies tiesībsargāšanas un tiesu sistēmā, pēc vajadzības kārtojot „savējo” lietas. Šajā gadījumā nav nekādu īpašu šaubu, ka tiek darīts viss, lai „tiesu ķēķa” gaiteņos „par sviestmaizi” pamēģināt tikt pie vērtīgiem īpašumiem.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
