Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka uzdot šādu jautājumu ir lieki. Lielākoties ir zināms, ka Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) nodarbojas ar Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un naudas izlietojuma uzraudzību, lai viss notiktu godīgi, taisnīgi, caurspīdīgi, bez mazākās korupcijas aizdomu ēnas un bez interešu konfliktiem. Tomēr – vai tā ir?
Minēšu dažus faktus, kas ļaus katram izdarīt secinājumus pašam.
Tālajā 2017.gadā Sējas novada pašvaldība piesaistīja ES finansējumu Lojas kultūras centra rekonstrukcijai, paredzot, ka tieši uz Latvijas simtgadi ēka būs gatava un tajā svētkus varēs svinēt pagasta iedzīvotāji un viesi.
Tā kā projektu rakstīšana ES finansētajiem projektiem nav no vienkāršajiem un katra sīkākā neprecīzā detaļa var kalpot par iemeslu tam, lai projektu noraidītu, tika piesaistīti profesionāli ES projektu konsultanti, kas cita starpā izstrādāja arī iepirkuma procedūras dokumentāciju. Par projekta izstrādātāju kļuva ar uzņēmēju Mārtiņu Daukštu saistīta firma “Enter Baltic”, bet nolikums beigu beigās izrādījās īpaši piemērots un pielāgots vienai konkrētai firmai – ar šo pašu Daukštu saistītajai “DGS”.
Kas liecina par to, ka Daukštam, lai arī viņš nav nedz oficiāls “DGS” īpašnieks, ne deklarējies kā patiesais labuma guvējs, ir saistība ar “DGS”? Pirmām kārtām jau tas, ka viņa kabinets atrodas nekur citur kā tieši “DGS” birojā. Turklāt no grāmatvedības dokumentiem redzams, ka Daukštam piederošās firmas regulāri veikušas aizdevumus gan pašai “DGS”, gan “DGS” īpašniecei SIA “Zenon Kapitāls”. Turklāt naudas aizdošana un atdošana starp šīm firmām (Daukštam pieder arī SIA “EB fondi”) notikusi ar neizskaidrojamu regularitāti.
Kultūras centra remontdarbi nav beigušies vēl šobaltdien, lai gan “DGS” ne tikai līgumā apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada 18.novembrim, bet arī, kad bija skaidrs, ka laikā darbi nebeigsies, solīja to paveikt līdz 2019.gada 1.jūlijam. Taču nekā.
Lai gan parasti šāda darbu kavēšanās būtu automātiski novedusi pie tā, ka CFLA lauž līgumu par projekta finansēšanu vai samazina finansējuma apmēru, tomēr šoreiz tā nenotika. Un tikai tad, kad “DGS” ar kaunu tika padzīts no projekta, CFLA kaut kā reaģēja, līdz tam bez ierunām saskaņojot visu, ko vien būvnieks un konsultants lika priekšā.
Tiem, kas saskārušies ar principiālo ES naudas izlietojuma uzraudzītāju CFLA, droši vien šāda institūcijas rīcība šķiet aizdomīga.
Tomēr te derēs neliela atkāpe.
Līdz apmēram 2017.gada beigām, 2018.gada sākumam SIA “Enter Baltic” birojs atradās Ausekļa ielā 14-10, Rīgā. Šajā adresē strādāja Daukšts un citi biroja darbinieki. Uz šo biroju tika aicināti klienti, sadarbības partneri, ārpakalpojuma darbinieki u.c.
07.03.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.135 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietēji AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 18.04.2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.
22.08.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.495 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietēji AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 01.11. 2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.
Daukšts visiem klāstīja, ka esot piedalījies šo MK noteikumu izstrādāšanā.
Vienlaikus ar MK noteikumu Nr.135 parādīšanos vai, iespējams, vēl pirms tam “Enter Baltic” birojā sāka parādīties cilvēki, ar kuriem Daukšts veica pārrunas un kuriem tika piedāvāts darbs CFLA. Daukšts biroja darbiniekiem lūdz ieteikt “labus” kadrus darbam CFLA. Daukštam esot precīzi zināmi CFLA darbinieku atlases testu jautājumi un viņš palīdzēšot sagatavoties testam un atlasei, lai saņemt darbu CFLA.
Visi kadri pirms pārrunu sākšanas ar Daukštu iesūtīja viņam CV, lai varētu izpētīt iepriekšējo pieredzi, stiprās un vājās puses.
Tādā veidā vēlāk izskanēja arī Valtera Šteinberga vārds, kurš tagad ir CFLA energoefektivitātes projektu nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs. Kas interesanti, aptuveni reizi nedēļā Šteinbergs apciemo “Enter Baltic” biroju un sarunājas ar Daukštu katru reizi vismaz stundu. Tieši Šteinbergs veica Sējas novada projekta saskaņošanu.
Līdzīgu ceļu uz CFLA mēroja uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Diāna Škļara, kura vēlāk panāca Daukštam pozitīvu lēmumu saistībā ar uzņēmuma jaunas ražotnes būvniecību. Projekta vadību veica “Enter Baltic”, bet netika izpildītas visas CFLA prasības attiecībā uz šo projektu, lai saņemtu ESF līdzfinansējumu. Pēc tikšanās ar Škļaru Daukšts paziņoja, ka viņš panācis pozitīvu lēmumu, un pēc tam vairs problēmsituācijas neatkārtojās.
CFLA Valsts atbalsta nodaļas vadītāja ir Agnese Rūsiņa, kura savulaik rakstījusi projektus pēc Daukšta pasūtījuma. Tieši viņa kādā CFLA sapulcē pieprasīja, lai jautājuma izskatīšanā piedalās arī būvnieks, konkrēti “DGS”, lai gan ierastā prakse ir, ka sapulcēs piedalās projekta pasūtītājs un CFLA, bet būvnieku nepieaicina, jo tas ir tikai darbu izpildītājs. Agneses Rūsiņas māsīca Anete Ābelniece cītīgi raksta projektus kā ārštata konsultants Daukštam, un visi viņas uzrakstītie projekti CFLA aiziet uz urrā.
Nākamais interesantais projekts bija Ogres siltumtrases rekonstrukcija, kurā projektu izstrādāja “Enter Baltic”, bet darbu veikšana tika uzticēta “DGS” un sadarbības kompānijai. Interesanti, ka “Enter Baltic” ir Ogres basketbola kluba sponsors.
Tagad aktuāli ir divi projekti par siltumtrases izbūvi. Viens ir Jūrmalā, bet otrs – Iecavā. Abos darbojās līdzīga shēma – projektu un nolikumu raksta kāda no Daukšta kompānijām, iepirkums tiek sludināts vai nu domes, vai pašvaldības uzņēmuma mājas lapā (ko likums pieļauj, ja iepirkums ir līdz pieciem miljoniem eiro), līdz ar to “liekie” konkursā nepiedalās, un, piemēram, Jūrmalā “DGS” uzvarēja kā vienīgais pretendents. Lieki piebilst, ka Jūrmalā darbi netika pabeigti laikā un to pabeigšanu, pabīdot malā pašu “DGS”, uzņēmās kopdarbības partneris “Filtri Latvija”.
Interesanti, ka šādi siltumtrases izbūves projekti tiek realizēti ļoti daudzās pašvaldībās, bet tajās, kur darbus veic “DGS”, to cena ir pat piecas reizes augstāka nekā citur. Piemēram, Jelgavā viena kilometra izbūve maksāja 224 084 eiro, bet Jūrmalā – 884 307 eiro. Līderi izmaksu ziņā gan ir Daugavpils un Ventspils attiecīgi ar 1,48 miljonu eiro un 1,60 eiro par vienu kilometru.
Tieši visi šie fakti man liek uzdot jautājumu, kā interesēs strādā CFLA un kas nosaka toni CFLA?
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
