Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

Gatis Madžiņš, laikraksta
09.01.2025.
Komentāri (37)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.

Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns. Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets.

Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.

Šī iemesla dēļ esam gana pētījuši Konkurences likumu, kā arī ar interesi sekojam tam, kā par KP "vadītāju" kļuva Kārlis Piģēns, jo Konkurences likumā nav noteikts, kurš un kādā kārtībā izvēlas priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ šo amatu ir atstājis.

Tomēr otrdien, kad Ministru kabinets lēma par Jura Gaiķa atbrīvošanu no amata ar aktuālu datumu, tā arī nesaklausīju nedz to, kurš būs priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs, nedz arī to, kurš viņu šajā amatā iecels. Tas ir, nevienu viņa amatā neiecēla tie ministri, kas tik svinīgi viņu atcēla.   

Tikai brīdī, kad KP darba laiks jau bija beidzies (aptuveni plkst. 17), tās mājaslapā parādījās paziņojums, ka priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs būs padomes loceklis Kārlis Piģēns. Bet arī šajā paziņojumā nebija neviena vārda par to, kurš un kādēļ viņu iecēlis šajā statusā.

Un šeit ir skaistākā stāsta daļa. Izrādās, Kārli Piģēnu par iestādes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju īsi pirms amata pamešanas ir iecēlis pats Juris Gaiķis. Tomēr Konkurences likums nosaka, ka padomes priekšsēdētājs pilnvaro citu padomes locekli pildīt priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja “slimības vai prombūtnes laikā”. Gaiķa aiziešana no amata, lai sāktu strādāt citur, neatbilst nevienam no šiem gadījumiem. Ironiski raugoties, konstantais iestādes darbs attālināti varētu tikt uzskatīts par "prombūtni", bet no šādas perspektīvas raugoties Gaiķis ir "prombūtnē" pēdējos trīs gadus.

KP priekšsēdētāja pilnvaras un neatkarība ir patiešām nozīmīgas. Tieši tāpēc, saskaņā ar likumu, KP priekšsēdētāju pēc atklāta konkursa un ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets. Šis process parasti aizņem aptuveni deviņus mēnešus. Tātad Juris Gaiķis ir faktiski iecēlis jaunu KP priekšsēdētāju uz aptuveni deviņiem mēnešiem, šo lēmumu pamatojot ar savu “slimību vai prombūtni” un Gaiķim sevi pašpasludinot par Ministru kabinetu.

Šķiet, ka šajā gadījumā Gaiķis tomēr ir rīkojies pretēji likumam, jo viņam nav tiesību, aizejot no amata, iecelt savā vietā jaunu priekšsēdētāju, pat ja tas tiek darīts tikai līdz laikam, kad konkursa kārtībā tiks atrasts īstais priekšsēdētājs. Ja reiz KP vadītāju amatā pēc atklāta konkursa un ekonomikas ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets, tad arī šajā gadījumā priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju bija jāapstiprina Ministru kabinetam vai vismaz ekonomikas ministram. To saka likums un elementāra loģika par lietu kārtību, ko nevar ignorēt pat Latvijas izkurtusī ierēdniecība.

Nobeigumā piedāvāju pāris secinājumu un retorisku vaicājumu kokteili. Kādu iekšēju vai ārēju stimulu vadīts Gaiķis ņēma uz sevi risku tomēr iecelt iestādes vadītāju? Ministra Valaiņa apspēlēšana šobrīd ir acīmredzama. Taču paliek jautājums, vai par šādu iecelšanu amatā zināja premjere Evika Siliņa?

Ja politiskās aizkulisēs ilgstoši nav nekāds noslēpums, ka KP joprojām klīst Juraša un Bordāna rēgs, tad kā skaidrot to, ka Gaiķa ieceltais vadītājs kuluāros saistīts ar politikas mēslainē esošiem šobrīd partijas "Latvijas Attīstībai" biedriem? Kāds darījums un kur ir noticis, un kurš faktiski pārvaldīs un kontrolēs vienu no ietekmīgākajām iestādēm valstī? Vērosim politiķu refleksijas uz šo farsu un pētīšanās vērta arī jaunieceltā KP "vadītāja" personiskie kontakti, kā arī laiks un politiskā konjuktūra, kad viņš parādījās KP. Bet tas ir atsevišķa stāsta vērts.

Novērtē šo rakstu:

90
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi