Iesaki rakstu: 
Katrs Latvijas uzņēmējs vismaz reizi dzīvē ir sastapies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditiem, tādēļ labi zina, ka praksē tas nozīmē, ka tiks veikts uzrēķins. Lai cik skaistos vārdos VID arī neietērptu savus cēlos mērķus, daudziem radies iespaids, ka auditi tiek veikti tikai tamdēļ, lai VID varētu izdomāt iemeslu un summu, ko uzņēmējs ir parādā valstij. Šai sakarā nesen nosapņoju sapni, kura caurcaurēm realitātei neatbilstošo saturu vēlos pastāstīt.
Pēc nelabvēlīga audita lēmuma saņemšanas uzņēmējam ir tiesības šo audita lēmumu pārsūdzēt VID ģenerāldirektoram. Tā kā līdz šim tas automātiski nozīmēja nelabvēlīgā lēmuma atstāšanu spēkā, Latvijas tiesas tika pārpludinātas ar tūkstošiem iesniegumu tos atcelt. Savukārt, tā kā Latvijas tiesas ir slavenas ar gadiem ilgām tiesvedībām, tikai neatlaidīgākie uzņēmēji turpināja cīnīties visās tiesu instancēs, bieži arī svinot uzvaras.
Daļa uzņēmēju, pēc dabas būdami pragmatiski ļaudis, ir meklējuši izdevīgākus veidus samazināt šos garantētos izdevumus. Tādēļ katru reizi, kad šāds uzņēmējs saņem ziņu, ka viņa uzņēmumā tiks veikts VID audits, sākas ne tikai grāmatvedības dokumentu kārtošana, bet arī visu paziņu apzvanīšana, lai atrastu veidu, kā tikt ārā no šīs situācijas ar vismazākajiem laika un naudas zaudējumiem.
Gadu gaitā ir sakrājies ne mazums stāstu par veidiem un cilvēkiem, kas palīdz "sakārtot lietas" VID. Tomēr visi atzīst, ka pēdējos gados kļuva arvien grūtāk nokārtot labvēlīgus audita lēmumus.
Situācija mainījās pēc tam, kad VID vadībā nokļuva Ieva Jaunzeme. Pateicoties tam, ka viņa neiedziļinās dokumentos un pārstājusi tikties ar uzņēmējiem, pavisam drīz tika atjaunota iespēja auditu jomā izdarīt praktiski jebko.
Visnaskāk šo situāciju izmantoja tobrīdējā Nodokļu kontroles pārvaldes (NKP) vadītāja Sandra Kārkliņa-Ādmine. Viņa ieviesa savdabīgu biznesa modeli, piedāvājot ne tikai nopirkt labvēlīgus audita lēmumus, bet arī tādu pakalpojumu kā VID auditu uzsūtīšana biznesa konkurentiem. Tad naudu varēja saņemt ne tikai no "pasūtītāja", bet arī no "upura", kuram audita laikā tika piedāvāta iespēja par "taisnīgu" samaksu iegūt labvēlīgāku lēmumu. Atbalstu šajās shēmās viņai sniedza un klientus piegādāja viņas "lietu kārtotājs" Juris Jurašs, kurš S.Kārkliņu-Ādmini tur "uz āķa" jau no tiem laikiem, kad pats strādāja KNAB un bija apkopojis informāciju par viņas nedarbiem. (Atkārtoju – viss līdzšinējais un arī turpmākais ir tikai sapņa saturs.)
Kad finanšu ministra padomniekam Kasparam Čerņeckim, kuram riebjas gan J.Juraša nelietīgums, gan S.Kārkliņas-Ādmines pērkamība, izdevās beidzot aizrotēt S.Kārkliņu-Ādmini uz Muitas pārvaldi, viņas vietā stājās K.Čerņecka bijusī mīļākā un bijusī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes (NPPP) vadītāja Santa Garanča, kura kļuva gan par NKP, gan par NPPP vadītāju.
S.Garančai ir daudz trūkumu, bet Latvijas nodokļu maksātājus visvairāk ietekmē viņas izlolotais meistarstiķis - viņa izdomāja, ka uzlikt inkasso uzņēmēju naudas līdzekļiem, kustamajai un nekustamajai mantai var labu laiku, pirms tiek pabeigts audits. Par pamatu var kalpot vienkārši aprēķins, kāds varētu būt uzrēķins. Tas nekas, ka dažreiz tiek pārkāpti likumi un dažreiz šāda rīcība vienkārši paralizē kāda uzņēmuma saimniecisko darbību - uz papīra skaitās, ka S.Garanča veic apbrīnojami produktīvu darbu.
Tā kā VID vadītāju I.Jaunzemi interesē tikai tas, vai viņas padotie nodrošina, ka "uz papīra" tiek izpildīts nodokļu ieņēmumu plāns, viņa piekrita apstiprināt S.Garnaču jaunajā amatā, pie reizes arī notēlojot, ka izdara K.Čerņeckim pakalpojumu.
Bet, atgriežoties pie labvēlīgu audita lēmumu iegādes iespējām, gadījumā, ja kādam uzņēmējam neizdevās nopirkt S.Kārkliņas-Ādmines labvēlību audita veikšanas laikā un S.Garanča, uzmanīga būdama, kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrita atcelt uzņēmēja līdzekļiem uzlikto inkasso, pastāv vēl viena iespēja - VID Juridiskā pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvalde (JPSIP), kuras vadītāja Inga Brutāne atbild par to, kuri pārsūdzētie audita lēmumi nonāks uz VID ģenerāldirektores galda kā atcelti pilnībā, atcelti daļēji vai atstāti spēkā.
Tā kā visi zina, ka VID vadītāja I.Jaunzeme nelasa lielāko daļu parakstīšanai sagatavoto lēmumu, I.Brutānei ir liela vara izlemt, kuri lēmumi ir jāatceļ vai jāatstāj spēkā. VID darbinieku vidū jau sen klīst nostāsti par savādajām oficiālā VID viedokļa maiņām audita veikšanas, parādu piedziņas un lēmumu pārsūdzību laikā. Neviens tikai vēl nav sapratis, vai S.Kārkliņa-Ādmine, S.Garanča un I.Brutāne strādā kopā vai katra izvērš neatkarīgu darbību. Vienīgais kopīgais viņām visām ir spēja savus lēmumus paslēpt zem VID vārda.
Bet mūžam smejošā I.Jaunzeme, kura strādā tikai tad, kad jāpiesedz sava aizmugure vai kad jāpalīdz savam radiniekam vai A/Par vadības cilvēkiem, savā (ne)vainīgumā joprojām nesaprot, ka viņai būs par to visu jāatbild.
Tāds, lūk, man bija sapnis.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
