Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevēlos publiski minēt savu vārdu, - jau tāpat aprakstītā lieta man dzīvi ir pietiekami sagandējusi. Būtiskāks, manuprāt, ir tas, ka šādā situācijā mūsu "tiesiskajā valstī" var nonākt jebkurš.

2009.gada 12.martā VP GKrPP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika ierosināts kriminālprocess Nr.11810008209, bet 30.05.2012 VP GKrPP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ar rīkojumu Nr.20/2-3-14291 procesu izbeidza, bet lietā esošos lietiskos pierādījumus nosūtīja iznīcināšanai.

Saņemot informāciju par kriminālprocesā esošajiem pierādījumiem pēc kriminālprocesa izbeigšanas, bija skaidri redzams, ka kriminālprocess atbilda visām pasūtījuma kriminālprocesa pazīmēm. Procesā aizdomās turētajiem bez tam atbilstoša pamatojuma tika pieprasīti un piemēroti tādi drošības līdzekļi, lai viņiem nodarītu maksimāli iespējamo kaitējumu.

Tāpēc prokuratūrai tika lūgts, atsākot kriminālprocesu Nr.11810008209, veikt lietisko pierādījumu atkārtotu ekspertīzi ar mērķi gūt skaidri noformulētu ekspertu atzinumu par iespējām izņemtos priekšmetus izmantot noziedzīgu nodarījumu veikšanai un sodīt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru par to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 389.panta nosacījumiem pēc 22 mēnešu termiņa iztecēšanas aizdomās turamajiem netika atdotas izņemtās mantas, kurām nebija piešķirts lietisko pierādījumu statuss. Bet ne par to ir šis stāsts.

Tālāk būs aprakstīts veids, kādā Latvijas Republikas Prokuratūra izvairās no zaudējumu atlīdzināšanas kriminālprocesos, atjaunojot izbeigtos kriminālprocesus uzreiz pēc zaudējumu atlīdzības pieprasījumu iesniegšanas un neņemot vērā pat to, ka pēc lietas izbeigšanas lietiskie pierādījumi tika nosūtīti iznīcināšanai.

Ģenerālprokurors Kalnmeiers savā pēdējā nepārsūdzamajā atbildē raksta: "Iepazīstoties ar Jūsu sūdzību un iesniegumu pārbaudes lietas materiāliem, pretēji sūdzībā apgalvotajam nekonstatēju, ka Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore jebkad būtu vērtējusi lēmumu par kriminālprocesa Nr.11810008209 izbeigšanas likumību un pamatotību."

Tomēr faktiski apskatot sūdzībā minētos iepriekšējos virsprokuroru lēmumus mēs redzam pavisam kaut ko citu: 2012.gada 9.oktobrī virsprokurors A.Černišovs tika pārbaudījis ar kriminālprocesaNr.11810008209 izmeklēšanu un izbeigšanu pieņemtos lēmumus un netika konstatējis nekādus pārkāpumus un 2012.gada 9.oktobrī lēmumā Nr.4/4261-2012 rakstīja:

„Tādējādi pārbaudot izbeigto kriminālprocesu Nr.11810008209 un tajā pieņemtos lēmumus, nav konstatēta procesa virzītājas vai uzraugošās prokurores darbība vai bezdarbība, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma 291.panta, 319.panta, un pamatojoties uz 373.panta pirmo daļu 2012.gada 9.oktobrī pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu."

2012.gada 10.novembrī lēmumā Nr.4/5118-2012 3/572-2012 tas pats virsprokurors A.Černišovs pēc virsprokurores V.Opincānes rīkojuma atkārtoti pārbaudīja kriminālprocesa Nr.11810008209 materiālus un nolēmumus un atkārtoti nekonstatēja nekādas pretlikumības procesa virzītāja pieņemtajos lēmumos, paziņojot: „Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta 3.daļu šinī atbildē ietvertais nolēmums, kas attiecas uz kriminālprocesa Nr. 11810008209 izmeklēšanu un izbeigšanu nav pārsūdzams."

2012.gada 19.decembrī lēmumā Nr.3/2-71-09/2463 virsprokurore V.Opincāne norāda: „Vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora A.Černišova 2012.gada 10.novembra atbildē ietvertais nolēmums, kas skar kriminālprocesa Nr.11810008209 izmeklēšanu un pabeigšanas veidu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta trešo daļu ir galīgs un Jūsu sūdzība šajā daļā netiek izskatīta.".

Ar to savā lēmumā Nr.3/2-71-09/2463 virsprokurore V.Opincāne paziņoja, ka prasību veikt lietisko pierādījumu atkārtotu ekspertīzi un atsākt kriminālprocesu kategoriski noraida.

2012. gada 20.novembrī, saprotot, ka lietisko pierādījumu atkārtotu ekspertīzi panākt neizdosies, jo tās saskaņā ar procesa virzītājas lēmumu izbeigt kriminālprocesu jau ir nosūtītas iznīcināšanai, saskaņā ar likumu Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu prokuratūrā tika iesniegts zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījums.

2013.gada  18.janvārī virsprokurores V.Opincāne, izskatot tos pašus 3(!) reizes jau izskatītos procesa virzītājas lēmumus, konstatēja ka lēmums izbeigt kriminālprocesu Nr.11810008209 ir bijis pretlikumīgs, un pieņēma lēmumu atkal atjaunot kriminālprocesu, tādējādi automātiski atceļot kriminālprocesa rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu.

Neskatoties jau uz trīsreizēju (!) lietas materiālu izskatīšanu un lietisko pierādījumu nosūtīšanu iznīcināšanai, pēkšņi tika konstatēts, ka procesa virzītājas lēmums izbeigt krimināllietu ir bijis pretlikumīgs. Par to gan nekas neliecina, jo pret it kā pretlikumīgo lēmumu pieņēmušo amatpersonu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 2.nodaļas 6.pantu netika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 291.panta par pretlikumīgu lēmumu taisīšanu.

Vēl vairāk, par to pat nav uzsākta dienesta izmeklēšana, tomēr tas neliedz ģenerālprokurora kungam savā nepārsūdzamajā lēmumā minēt to, ka tikai un vienīgi pēc iesniedzēja domām tam, ka lēmums ir pretlikumīgs, ir jābūt pamatotam.

Ģenerālprokurors Kalnmeiers uzskata, ka, ja kriminālprocesa izbeigšanas lēmums ir atzīts par pretlikumīgu, tas var būt izteikts tikai deklaratīvā formā bez tam atbilstoša pamatojuma un tas ir normāli.

Tāpat Kalnmeiera kungs pauž uzskatu, ka procesa virzītāji var pieņemt pretlikumīgus lēmumus, izbeigt kriminālprocesus, un viņiem par to nekas nebūs - pat ne dienesta izmeklēšanai vai visos citos gadījumos obligātais kriminālprocess par pretlikumīgu lēmumu taisīšanu.

Acīmredzot cienījamais ģenerālprokurora kungs, pieņemot savu nepārsūdzamo lēmumu Nr.3/2-71-09 /264, ir izskatījis pavisam citus virsprokuroru nolēmumus, nevis tos, kurus virsprokurori A.Černišovs un virsprokurore V.Opincāne tika izdevuši pirms zaudējumu atlīdzības pieprasījumu iesniegšanas.

Pretējā gadījumā iznāk, ka ģenerālprokurors savu lēmumu ir apzināti pamatojis ar meliem un ir saucams pie Krimināllikumā paredzētās atbildības par valsts amatpersonas bezdarbību (KL 319.p.).

Par šo situāciju, kad samelojas Latvijas galvenais prokurors, tika rakstīts iesniegums gan iekšlietu ministram Kozlovskim, gan toreizējam tieslietu ministram Bordānam, tomēr vienmēr šie iesniegumi tika nosūtīti uz to pašu Ģenerālprokuratūru, kura aprobežojās ar atbildi, ka atbildēts netiks, jo atbilde jau ir sniegta.

Nobeigumā Tiesībsargam tika nosūtīts iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu un sniegt vērtējumu Ģenerālprokurora meliem, tomēr tiesībsargājošas iestādes kategoriski atteicās sniegt Tiesībsargam manu iesniegumu un Ģenerālprokuratūras atbildes, līdz ar ko Tiesībsarga birojs lietu izbeidza nedodot nekādu atzinumu.

Tiesībsarga birojs lietas izbeigšanu pamatoja ar to, ka neesot iespējams veikt pārbaudi, jo... iestādes atsakās sniegt informāciju Tiesībsargam par saraksti ar Ģenerālprokuratūru.

Jāpiezīmē, ka arī Tiesībsargs uzsvēra, ka viņu neinteresē krimināllietas saturs, bet gan sarakste ar Ģenerālprokuratūru un Ģenerālprokuratūras atbildes, tomēr arī uzraugošā prokurore S.Pendere uzskatīja procesa virzītājas lēmumu nesniegt šo informāciju Tiesībsargam par tiesisku.

Šī pati uzraugošā prokurore šajā krimināllietā tāpat iepriekš tika atzinusi, ka izņemto mantu, kurām nav noteikts lietisko pierādījumu statuss, aizturēšana ilgāk par 22 mēnešiem atbilst Kriminālprocesa likumu 389. panta nosacījumiem (tiesa gan, šo lēmumu virsprokurors A.Ulmis vēlāk atcēla un pretlikumīgi aizturētās mantas atgrieza).

Tā tas notiek mūsu "tiesiskajā valstī". Atvainojos, ja kādam notikušā būtība nav kļuvusi pilnīgi skaidra, - diemžēl tāda ir mūsu "tiesībsargāšanas iestāžu" pārstāvju "sakārtotā" murgainā realitāte.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...