Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katrs, kurš saskāries ar latviešu folkloru, zina virsrakstā minēto pasaku vai vismaz tās nosaukumu. Savukārt amerikāņu bojeviku cienītāji zina, kas ir neiespējamā misija. Vienkārši sakot, runa ir par grūti izpildāmu vai pat neizpildāmu uzdevumu, ar kuru tomēr jātiek galā. Tieši tādu uzdevumu man sagādāja dzīvojamo māju pārvaldnieks SIA CS Komercserviss, un, to risinot, nonācu ne pie visai glaimojošām atziņām par konkrēto uzņēmumu un dzīvojamo māju pārvaldīšanas problēmām.

Pirms nieka divarpus gadiem, četrām piecām divu instanču tiesas sēdēm un Senāta Civillietu departamenta rīcības komitejas sēdes uzņēmumam SIA CS Komercserviss, kas sevi raksturo tikai superlatīvā izteiksmē – labākais, progresīvākais, kompetentākais, likumpaklausīgākais, sociāli atbildīgākais un visādi citādi progresīvākais – vajadzēja paziņot nākamā gada pārvaldīšanas darba plānu, tostarp pārvaldīšanas maksu, visiem kāda Ikšķiles daudzstāvu nama dzīvokļu īpašniekiem. Pārvaldnieka pienākums paziņot šo informāciju – turklāt visiem dzīvokļu īpašniekiem pieejamā formā un saprotamā veidā – izriet no likuma.

SIA CS Komercserviss darbinieki bija sapratuši likumu šādi: labi zinot, ka ne visi dzīvokļu īpašnieki izmanto e-pastu, viņi dažiem dzīvokļu īpašniekiem izsūtīja e-pasta vēstules ar paziņojumu, ka ar nākamā gada pārvaldīšanas darba plānu (tāmi) un pārvaldīšanas maksu dzīvokļa īpašnieks var iepazīties kaut kādā SIA CS Komercserviss izveidotā portālā. Tā nu daļa dzīvokļu īpašnieku – vispirmām kārtām jau tie, kas neizmato e-pastu (jā, jā ir arī tādi neprogresīvi cilvēki), neuzzināja ne par nākamā gada plānu, ne par portāla esamību. Savukārt ar e-pastiem aplaimotie dzīvokļu īpašnieki vien uzzināja, kurā virzienā doties, bet arī tikai čaklākie no čaklākajiem, jo liela īpašnieku daļa šo portālu neizmantoja. Šādai SIA CS Komercserviss rīcībai nebija nekāda tiesiska pamata – nebija neviena dzīvokļu īpašnieku lēmuma par šāda portāla izveidi, finansēšanu un izmantošanu.

Bet ar to SIA CS Komercserviss darbinieku juridiskā kreativitāte neaprobežojās. Šajā e-pasta paziņojumā tika pavēstīts, ka SIA CS Komercserviss intelektuālais vingrinājums tapis atbilstoši nu jau spēku zaudējušajiem MK noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Šie MK noteikumi izdoti saskaņā ar valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas likumu, kam nav un nekad nav bijis nekāda sakara ar konkrēto dzīvojamo māju Ikšķilē. Tikpat labi pārvaldnieks varētu paziņot par džungļu biezoknī apslēptu norādi par apslēpto mantu, rībinot bungas atbilstoši Amazones mūžamežu indiāņu cilšu likumiem.

Nebiju mierā ar šādu praksi, jo ir tikai loģiski, ka katram dzīvokļa īpašnieki un visiem dzīvokļu īpašniekiem kopā tiek paziņots, cik turpmāk maksās kopīpašuma pārvaldīšana, kādi remonti un citi izdevumi plānoti utt. Tad šo informāciju var izvērtēt kopsapulcē, apsvērt plānoto darbu izmaksas un lietderīgumu, attiecīgi apstiprināt vai veikt izmaiņas tāmē. Tā kā arī pēc atsevišķa lūguma SIA CS Komercserviss cieti pastāvēja uz to, ka viss ir paziņots un viss visiem ir zināms, tad nācās vērsties tiesā, lai neatkārtotos iepriekšējo gadu scenārijs, kad SIA CS Komercserviss, velkot laiku līdz nākamā gada februārim vai martam, paziņoja, ka visi viņu paziņojumi jau ir stājušies spēkā un dzīvokļu īpašnieki paši vien esot vainīgi – kopsapulci nesaucāt, darba plānu neizvērtējāt. Še jums rēķini – maksājiet ragā, ko te esam sarakstījuši.

Viss nostājās savās vietās jau pirmās instances tiesā, kuras spriedums bija nelabvēlīgs SIA CS Komercserviss. Tiesa nosprieda, ka superlatīvais pārvaldnieks nav paziņojis dzīvokļa īpašniekam nākamā gada pārvaldīšanas darba plānu un pārvaldīšanas maksu un tādējādi ir aizskāris dzīvokļa īpašnieka tiesības piedalīties mājas pārvaldīšanā. Faktiski pārvaldnieks nav pildījis savu likumisko pienākumu.

Apelācijas tiesas spriedums bija identisks, bet izcēla vēl kādu svarīgu aspektu – dzīvokļu īpašnieku kopība nekad nebija apspriedusi un noslēgusi ar SIA CS Komercserviss pārvaldīšanas līgumu vienotā redakcijā. SIA CS Komercserviss pārstāves Inas Saulītes atsaukšanās uz pārvaldīšanas līgumā it kā noteikto informācijas paziņošanu mistiskajā portālā bija kārtējais intelektuāli kreatīvais vingrinājums bez jebkāda seguma – vienkārši sakot, meli. Pat pēc tiesas uzaicinājuma un tiesas sēdes pārcelšanas SIA CS Komercserviss nespēja iesniegt nekādus pierādījumus par pretējo. Pats par sevi saprotams, ka kaut kur vārtrūmē individuāli slēgti pārvaldīšanas līgumi nav saistoši visiem dzīvokļu īpašniekiem. Bet tieši šādi aizmuguriski līgumi bija ļāvuši SIA CS Komercserviss juridiskajam priekštecim SIA RBSSKALS Serviss cita starpā dāļāt pārvaldīšanas maksas atlaides, pārkāpjot proporcionalitātes principu un citas likuma prasības.

Varētu šķist, ka šādā situācijā rūpīgs saimnieks, kādam vajadzētu būt apsaimniekotājam – pilnvarniekam, pat ja tas ir viltvārdis, kas bez attiecīga pilnvarojuma tikai izliekas rūpējamies par svešu mantu gluži kā par savējo, vajadzētu apslāpēt savu darbinieku kreatīvi melīgās izpausmes tiesu zālēs. Bet kas tev deva! Šis apsaimniekotājs lietuviešu vadītāja Remigija Valentinaviča personā un vietējās izpildītājas Ineses Volodinas personā laužas uz Augstāko tiesu (Senātu), taču aplaužas. Senatoru kolēģija rīcības sēdē nospriež, ka SIA CS Komercserviss kasācijas sūdzība nav izskatīšanas vērta, un atstāj spēkā apelācijas tiesas spriedumu.

Tas nepārsteidz, jo judikatūra un tiesu prakse ir pietiekami piesātināta ar līdzīgām lietām. Pārsteidz SIA CS Komercserviss vadītāja Remigijs Valentinavičs, prokūristes Ineses Volodinas un juristes Inas Saulītes apmātība un nekaunība – šķiet, citādi to grūti nesaukt. Nezinu, kurš kuram šajā trijotnē piespēlē, bet vieni noliedz acīmredzamo, tad revolucionārā pārliecībā ar uzvaras saucieniem uz lūpām traucas uz tiesu, citi ne tikai šķībi interpretē likuma normas, bet nekaunas tiesai truli melot par faktiem vai uzdot vēlamo par patieso. Ja citā tiesvedībā ar šiem pašiem personāžiem nebūtu līdzīgs iznākums, varētu to visu iztēloties par nejaušu apstākļu sakritību. Bet tāda tā nav ne konkrētajā uzņēmumā, ne māju pārvaldīšanas jomā kopumā.

Ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītie likumi (nu vismaz tie, kas neattiecas uz bijušo namu pārvalžu namiem, kurus dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši savā teorētiskajā pārvaldībā) ir konstruēti kā vienlīdzīgu darījuma partneru ietvars – pārvaldnieks no vienas un dzīvokļu īpašnieki no otras puses. Bet praksē šo spēlētāju spēku samērs, izveicība un atbildība ir tālu no vienlīdzības.

 Pārvaldnieks, kas likuma ietvaros tiek prezentēts kā pilnvarnieks, tātad uzticības persona, būtība pelna savu dienišķo maizi ar māju pārvaldīšanu, nevis nesavtīgi pārstāv īpašnieku intereses. Māju pārvaldīšanā vajadzīgas zināmas prasmes un ar likumu noteikta kvalifikācija. Formāli konkrētam pārvaldniekam, kas nodarbojas ar praktisko pārvaldīšanas darbu, ir jāreģistrējas īpašā valsts pārraudzītā reģistrā, norādot savu kvalifikāciju. Bet šai reģistrācijai nav nekādu tiesisku seku – pārvaldnieks var piereģistrēt kādu kāzu ģenerāli (vai vispār nereģistrēties) un māju pārvaldīšanai algot izsūtāmos, kam bieži vien nav ne sajēgas, ne kvalifikācijas, ne pieredzes – un par to maksā un no tā cieš neviens cits, kā dzīvokļu īpašnieki. Šie trūkumi tiek aizstāti ar sofistiku, kuru piekopj vai nu pieminētais kāzu ģenerālis, vai mājas pārvaldnieka juristi.

Pēdējie ir īpaši ļaudis, kuru izpratni par biznesa ētiku varētu raksturot ar ne visai pieklājīgo krievu teicienu, kuru latviski varētu atveidot šādi „nepiekāsīsi kādu citu, pats nekad neizdzīvosi!”. Šo cilvēku uzdevums ir apvārdot naivos, apšaubīt acīmredzamo un izskaidrot neizskaidrojamo, slēpjoties aiz smukām frāzēm vai patvaļīgām likuma interpretācijām. Starp citu, daļa no šiem juristiem vēlāk pārtop par zvērinātiem advokātiem un nebūt neaizmirst dzīves skolā apgūto – tāpēc šo indivīdu vārdus ir vērts atcerēties, lai labāk izprastu viņu tālākās gaitas. Gadījumā ar SIA CS Komercserviss, kas ietilpst viņu pašu izbazūnētājā lietuviešu uzņēmuma grupā Civinity, šai buķetei vēl jāpievieno lietuviešu izpratne par biznesa ētiku, par kuras ēnas pusēm diez vai kādam ir šaubas.

Atbildībā pret dzīvokļa īpašnieku pārvaldnieks ir brīvs kā teļš pavasara pļavā. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nav noteikta konkrēta pārvaldnieka atbildība pret dzīvokļa īpašnieku par pienākumu nepildīšanu, bet ir vien vispārīga atsauce uz to, ka pārvaldnieks ir atbildīgs likuma noteiktajā kārtībā. Šī „kārtība” ir noslēpta administratīvo pārkāpumu kodeksā, un praksē tiek piemērota tad, ja pārvaldnieks, piemēram, nenotīra sniegu no ietves un kāds no tā fiziski cieš. Ja pie rokas nav pieķerts, citos gadījumos tas ļauj pārvaldniekam atgaiņāties ar aizbildinājumiem un melot par visu un jebko. Saeima jau vairākus gadus Dolgopolova vadītajā komisijā muļļājas ar konkrētākas pārvaldnieka atbildības noteikšanu, ieviešot soda punktu sistēmu, kas būtu tieši piemērojama caur dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, bet rezultāta joprojām nav.

 No otras puses šajā attiecību salikumā ir dzīvokļa īpašnieks un dzīvokļu īpašnieku kopība. Dzīvokļa īpašnieka ir parasts indivīds, kura „nodarbošanās” ir dzīvošana dzīvoklī un ar kuru naudu viņš nepelna. Kopība ir likuma izgudrota lēmējinstitūcija, kurai kā dzīvokļu īpašnieku kopumam faktiski nav nekāda juridiska statusa un ir stipri strīdīga tiesību subjekta kapacitāte. Tās galvenā likumā paredzēta loma ir pieņemt svarīgos jautājumus par mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu.

Pirmajā acumirklī gan dzīvošana, gan lemšana šķiet pavisam vienkārša padarīšana. Nekas tāds, kas saistītos ar vārdu „profesionāls”. Dzīvo tik nost, pa reizei par kaut ko nobalso un viss būs kārtībā. Nekādas profesionālas prasmes un sajēgas nevajag. Uzticies uzticības personai – profesionālajam pārvaldniekam un viss būs kārtībā. Bet ja nu pārvaldnieks nešķiet uzticības vērts – ja nu tas nepilda mājas fiziskās uzturēšanas pienākumus, slēpj vai nepaziņo informāciju, nekārto mājas lietu?

Protams, var paust sašutumu un sūdzēties, individuāli un kolektīvi, – bet bez jebkādām sekām, ja likuma pantus, remontdarbu izmaksas un citas ar mājas pārvaldīšanu saistītās lietas nepārzini. Likums gan paredz, ka dzīvokļu īpašnieki var paust kolektīvās dusmas, pārvaldnieku padzenot. Taču kopības īpatņi bieži vien ir ne tikai neprofesionāli saimnieki, bet arī ļoti savrupi savā izpratnē un izpausmēs attiecībā uz kopīpašumu un kopējām interesēm. Sak, ne mana cūka, ne mana druva. Pie manām durvīm neviens šmuces netaisa, uz galvas nečurā, un pārējais uz mani neattiecas. Pašiem organizēties, rīkot kopsapulci, aptauju, iedziļināties un lemt – tas ir apgrūtinoši.

Pat ja šīs barjeras tiek pārvarētas, sadrumstalotā, bet kvalitātes mazprasīguma ziņā līdzīgā dzīvojamo māju pārvaldīšanas tirgū, kurā pakalpojumi tiek reducēti uz zemāko pieļaujamo kvalitātes līmeni, pārvaldniekus var mainīt kaut vai katru trešo mēnesi. No tā nekas nemainīsies. Ko darīt?

Iesākumā sabiedrības līmenī vajadzētu atzīt acīmredzamo – pārvaldnieka un dzīvokļa īpašnieka un īpašnieku vienlīdzība ir mīts. Pretstatā neprofesionālajam dzīvokļa īpašniekam, pārvaldniekam kā profesionālam darbonim ir visas iespējas ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli, un tas bieži vien to arī dara. Turklāt jau pietiekami ilgā praksē ir arī pierādījies, ka ar likumu iedibinātā dzīvokļu īpašnieku kopība ir fikcija bez vienotas virzības un sapratnes. Maršruta autobusa pasažieriem reizēm ir lielāka savu tiesību, interešu un mērķa izpratne. Dzīvokļu īpašnieku kopība vairumā gadījumu ir un paliek amorfa masa, kuras pašorganizēšanās spējas iepretim profesionāla pārvaldnieka organizācijai un administratīvajam aparātam ir vājas un nepietiekamas. Bez ārēja impulsa un taustāmās palīdzības (kaut vai metodiskās – standarta pārvaldīšanas līgumu formā, par ko valsts iestādes jau ir prātojušas, bet neko nav izdarījušas) tās neuzlabojas.

Attiecībās ar pārvaldnieku individuālais dzīvokļa īpašnieks ir vājākā puse, un tam pienākas ātra un efektīva likumiska aizsardzība kā jebkuram pakalpojuma patērētājam. Tam neder Latvijas tiesvedība, kas ir ilga, dārga, smagnēja un mazefektīva. Dzīvokļa īpašnieks ir pelnījis savu tiesību aizsardzību kaut vai tāpēc, ka arvien pieaugošajam nekustamā īpašuma nodoklim, ko maksā lielākā iedzīvotāju daļa (kā zināms, vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos), vajadzētu būt kaut kādai saistībai ar dzīvokļu īpašnieku likumisko interešu nodrošināšanu, ne tikai budžeta caurumu lāpīšanu.

Pārvaldnieka darbinieku personiskajai atbildībai pret dzīvokļa īpašnieku ir jāaug. Pašlaik pretēji veselam saprātam pārvaldnieks visas savas kļūdas, tostarp zaudētas tiesvedības apmaksā no dzīvokļu īpašnieku kabatas. Tas ļauj pārvaldniekam bezjēdzīgi, ilgi un nesodīti tiesāties, nevajadzīgi tērējot dzīvokļu īpašnieku naudu un tiesas laiku.

Bet, kamēr nekas nav mainījies, nākas pildīt neiespējamās misijas. Tas cita starpā nozīmē kļūt par profesionālu dzīvokļa īpašnieku.

Novērtē šo rakstu:

36
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...