Kā daži ministri, runājot par gaišāko nākotni, ir aizmirsuši paskatīties deguna priekšā
Kasīklis19.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Agrākie “jaunie politiskie spēki” jau paspējuši kļūt par vecu vecajiem, turklāt ar uzviju. Kā ir beidzies kritizēšanas laiks un pašiem jāparāda, kā tad būtu pareizi jāstrādā – ieraugām pavisam citu ainu. Tā nu kārtējais misēklis ir sanācis ar Administratīvās atbildības likumu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss mums ir mantojumā jau no padomju laikiem, jo pieņemts 1984.gada 7.decembrī. Jā, pilnīgi pareizi – šajā jomā vēl dzīvojām pēc padomju laikā tapuša normatīvā akta. Tamdēļ to mainīt jau izsenis bija kā laiks. Tomēr, kā izrādās, tad 2020.gada 1.janvārī ieplānotā jaunā regulējuma stāšanās spēkā ir apdraudēta, jo Iekšlietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas vadība un tai pakļauto ierēdņu armija nav paveikusi mājasdarbus.
Skatīsimies skaudrajai patiesībai acīs – ne jau parastais ierēdnis ir jāvaino par to, ko viņam nav uzdevusi paveikt ministrijas vadībā, tātad – tieši ministri ir atbildīgi par ministrijas darbu. Laikam Sandis Ģirģens (KPV LV) un Juris Pūce (Apvienība “Attīstībai/Par!”) bija tik ļoti aizņemti visu citu kritizēšanu un reformu uzsākšanu, ka aizmirsuši tādu nelielu sīkumu – darīt savu darbu.
Varbūt kāds tagad iesauksies – to jau sastrādāja iepriekšējā valdība, un jaunie staltie prinči, kuri politikā iejāja ar baltajiem zirgiem, ir tikai situācijas ķīlnieki. Šādiem bļāvējiem es teiktu – nu, nu. Paskatīsim, ko saka fakti.
Administratīvās atbildības likums Saeimā jau iesniegts 2014.gada 12.novembrī, pirmais lasījums 2014.gada 13.novembrī, otrais – 2016.gada 6.oktobrī, bet trešais – 2018.gada 25.oktobris. Likums izsludināts 2018.gada 14.novembrī, jāstājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.1 Tādejādi sanāk, ka iepriekš minēto likumu pieņēma iepriekšējais Saeimas sasaukums, kurā ne J.Pūce, ne S.Ģirģens nebija.
Tomēr 13. Saeimas vēlēšanas notika 2018. gada 6. oktobrī. Līdz ar to ikkatram politiskajam spēkam, kurš piedalījās Saeimas vēlēšanās, vajadzēja iepazīties ar jau uzsāktajiem darbiem, lai attiecīgi, pamatojoties uz tiem, veidotu savu priekšvēlēšanu platformu, programmu, lai, nonākot pie varas, jau zinātu ko darīt. Ja jau varonīgie jaunie politiskie spēki bija palaiduši garām būtisku izmaiņu, atvadoties no viena vēl padomju laikos pieņemtā likuma, tad jautājums laikam vietā – ko vēl viņi ir palaiduši garām?
Kārtējo reizi Ministru prezidents, lai saturētu valdību, cenšas glābt slikti strādājošos ministrus, paziņojot: Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos plānots atlikt līdz nākamā gada vidum, pirmdien pēc koalīcijas partiju veidojošās Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).2
Tiek arī skaidrots, ka pusotru mēnesi pirms pārmaiņām līdz galam nav pabeigta un testi nav veikti arī elektroniskajai platformai (Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma - APAS), kurā būs jāstrādā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Tās izveidei Iekšlietu ministrija no iekšējiem resursiem novirzījusi vairāk nekā divus miljonus eiro. Taču ministrija uzsver, ka sistēmu nevar pilnībā pabeigt un notestēt, kamēr nav pieņemti tādi nozīmīgāki likumi kā, piemēram, ceļu satiksmes, kas ietver lielu daļu ikdienā piemēroto sodu.
Šeit jau atkal kārtējo reizi pāris neskaidrības. Pirmā – kas būtiski ir mainījies no iepriekšējām reizēm, kad tika lūgts atlikt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņu? Piemēram, 2019.gada 23.aprīlī?4 Otrā – mēģināju Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā sameklēt, kad tad bija izsludināts iepirkums APAS sistēmas izstrādē, kurš uzvarēja un kādi bija līguma izpildes termiņi. Tā arī paliku neziņā. Pārskatīju visus izsludinātos iepirkumus līdz 2016.gada vidum, bet par šo jautājumu tā arī neko neatradu.
Trešais – arguments, ka neveiktie grozījumi likumos traucē informācijas sistēmas izveidi un testēšanu, manuprāt, vispār ir pielīdzināms slimiem suņa murgiem. Grozījumi likumos tak pašiem jāizstrādā. Nākamais – jebkuras sistēmas pārbaudei testa vidē nav nepieciešams, lai attiecīgais regulējums jau būtu ieviests dzīvē, jo tad gan sanāktu, ka nonāktu haosā.
S.Ģirģena vadītā iestāde, cenšoties attaisnot savu neizdarību, tagad pilnībā ir sevi padarījusi par apsmieklu, jo no viņu teiktā izriet – APAS nevaram pabeigt, jo nav pieņemti grozījumi likumos, grozījumi likumos nevar stāties spēkā, jo nav palaista APAS.
J.Pūces vadītā iestāde vismaz nekāpa augstās matērijās, bet skandināja jau “nodrāztu” mantru. "Mēs esam iesnieguši likumprojektu saskaņošanai, šobrīd ir ļoti sarežģīta saskaņošana ar citām nozaru ministrijām. Mēs ceram, ka šajās nedēļās mums izdosies pārvarēt šo inerci, kas ir nedaudz ieviesusies šajā ierēdnieciskajā saskaņošanā," raidījumam sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).5
Mani izbrīna tik viens: kamdēļ kāds J.Pūcem neuzdeva vienkāršu jautājumu – kādēļ tad neiesniedzāt ātrāk, lai spētu paveikt visu saskaņošanas procesu, kurš ir tieši tāds pats, kāds visos pārējos gadījumos, tā arī – esat vai neesat ministrs. Nosakiet termiņus vai, tiekoties ar saviem kolēģiem, paātriniet iekavējušos procesus. Njā, tā laikam domātu cilvēks, kurš vēlētos sasniegt rezultātu, bet J.Pūces uzmanība pēdējā laikā bijusi vērsta tikai uz apšaubāmas reformas slavināšanu, kuras rezultātus, tātad arī lietderīguma izvērtējumu, viņš politiķa amatā nesagaidīs. Tad jau noteikti būs attaisnojums – ja mani būtu pārvēlējuši vai atstājuši amatā – viss būtu pa smuko, ikkatram pašvaldības iedzīvotājam līdz viņu mājas slieksnim būtu bijis asfalts, personīgais sabiedriskais transports, pabalsti un visādi citādāki labumi.
Skarbais rezumē – daži ministri atkal nodemonstrējuši, ka netiek galā ar saviem amata pienākumiem. Spēj tik runāt par reformām, kuru rezultāti ir miglā tīti, bet nespēj izdarīt darbus, kuru rezultāti būtu redzami jau uzreiz. Turklāt – degošus darbus. Savukārt premjers kā mamma mēģina nogludināt visus asumus, lai tik nedrošais valdības kuģis nenoietu pa burbuli.
Protams, ka kritizēt valdību un ministrus ir viegli, bet beigās es uzdodu pavisam citu jautājumu – tauta, kur Jūs skatījāties, kad savēlējāt Saeimā visādus populistus?? Ar saukļiem „nost ar veco” aizmirsām paskatīties, ka tas saucamais jaunais vispār ir...
1 http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=16/Lp12
2 https://jauns.lv/raksts/zinas/359998-peksnas-neskaidribas-plano-atlikt-administrativas-atbildibas-likuma-speka-stasanos
4 https://lvportals.lv/norises/303709-administrativas-atbildibas-likuma-atliksanai-uz-gadu-nav-atbalsta-2019
5 https://jauns.lv/raksts/zinas/359998-peksnas-neskaidribas-plano-atlikt-administrativas-atbildibas-likuma-speka-stasanos
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
