Kā darbojas Valsts ieņēmumu dienesta „pasūtījumu galds”: noder vissmieklīgākie „pārkāpumi” un viskļūdainākie aprēķini
Pietiek lasītājs04.04.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Ja kādam vēl ir šaubas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) „pasūtījumu galda” pastāvēšanu, varu minēt pats savu piemēru: 2016.gadā uzsāka pret mani kriminālprocesu par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas 2003.-2016.gados – tātad 13 gadus! Pēc tam VID četrus gadus imitēja izmeklēšanu, atrada dažādus smieklīgus „pārkāpumus”, konstatēja, ka pats VID kļūdījies aprēķinos, un beigu beigās secināja, ka viss labi un nekāds noziegums nav noticis. Lūk, lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.
LĒMUMS par kriminālprocesa Nr. 15830009816 izbeigšanu
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā VĪD) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (turpmāk tekstā NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vecākais izmeklētājs J.Mackevičs, izskatījis kriminālprocesa Nr. 15830009816 materiālus, konstatēja:
VID NMPP lietvedībā atrodas kriminālprocess Nr. 15830009816 uzsākts 2016.gada 18.maijā pēc Krimināllikuma 218.panta 2.daļas un 219.panta 3.daļas, par XXX (personas kods XXX) iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.martam, un par iespējamo likumā noteiktās deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avota nenorādīšanu vai par nepatiesu ziņu sniegšanu par deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avotu lielā apmērā. XXX kriminālprocesā Nr. 15830009816 ir personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statuss.
2016. gada 6.septembrī kriminālprocesā Nr. 15830009816 tika pieņemts lēmums par rīcību ar kriminālprocesa materiāliem izdalot atsevišķā lietvedībā un nosūtot VĪD FPP Iekšējās drošības daļai izvērtēšanai savas kompetences ietvaros kriminālprocesa Nr. 15830009816 materiālus, par XXX iespējamajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 298.pantā un 275.pantā.
2017. gada 18.aprīlī un 2017.gada 28.aprīlī kriminālprocesa Nr. 15830009816 tika pieņemti lēmumi par rīcību ar kriminālprocesa materiāliem izdalot atsevišķā lietvedībā un nosūtot Valsts policijai izvērtēšanai savas kompetences ietvaros kriminālprocesa Nr. 15830009816 materiālus, par XXX iespējamajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 166.pantā.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā pēc būtības pārbaudīts, vai XXX, aizpildot un iesniedzot valsts amatpersonas un gada ienākumu deklarācijas par laika periodu no 2003. līdz 2016.gadam, nav izdarījis Krimināllikuma 218.panta 2.daļā, 219.panta 2.daļā un 219.panta 3.daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus.
Krimināllikuma 218.panta 2.daļā kriminālatbildība ir paredzēta par „izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā”.
Krimināllikuma 219.panta 2.daļā kriminālatbildība ir paredzēta par “nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā”.
Krimināllikuma 219.panta 3.daļā kriminālatbildība ir paredzēta par “likumā noteiktās deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avota nenorādīšanu vai par nepatiesu ziņu sniegšanu par deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avotu, ja šādas ziņas likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi attiecīgi pilnvarota valsts institūcija un, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā”.
Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantam atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.
Izvērtējot kriminālprocesā iegūtā ziņas, secināms, ka, lai gan atsevišķās XXX iesniegtajās valsts amatpersonas deklarācijās un gada ienākumu deklarācijās ir konstatējamas nesakritības un neatbilstības normatīvo aktu prasībām, XXX nodarījumos iztrūkst Krimināllikuma 218.panta 2.daļā, 219.panta 2.daļā un 219.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu objektīvas puses pamatpazīme - liels apmērs, kā rezultātā nav konstatējams minēto noziedzīgo nodarījumu sastāvs.
Saistībā ar Krimināllikuma 218.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu norādāms, ka, veicot nodokļu aprēķinu, tās veicēja ir konstatējusi, ka XXX līdzekļu izlietojums 2006., 2007. un 2011.gadā pārsniedz līdzekļu avotus, secinot, ka XXX guvis citus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus - 2006.gadā 11130,70 LVL apmērā, 2007.gadā 4223,44 LVL apmērā un 2011.gadā 2053,63 LVL apmērā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nodokļu aprēķina veicēja ir aprēķinājusi, ka XXX valstij 2006.gadā ir nodarījis zaudējumus 2782,68 LVL apmērā, 2007.gadā ir nodarījis zaudējumus 1055,86 LVL apmērā, bet 2011.gadā ir nodarījis zaudējumus 513,41 LVL apmērā.
Taču, izvērtējot nodokļa aprēķinā izdarītos secinājumus un ietverto motivāciju, secināms, ka nodokļu aprēķinā ir pieļautas kļūdas, kuru rezultātā it kā slēptais apliekamais ienākums un secīgi arī valstij nodarītais zaudējums kriminālprocesā izmeklētajā laika periodā faktiski nav konstatējams vispār vai arī tas ir mazāks.
Attiecībā uz Krimināllikuma 219.panta 2.daļā un 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem konstatēts, ka, aizpildot un iesniedzot valsts amatpersonas deklarācijas un gada ienākumu deklarācijas par laika periodu no 2003.gadam līdz 2016.gadam, XXX:
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2003.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 0,20 LVL (0,28 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2004.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 4,12 LVL (5,86 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2004. gadu saistībā ar ienākumiem 950 LVL apmērā punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi XXX kļūdaini kā ienākumu gūšanas avotu - fizisku personu - norādīja nevis YYY, kam XXX atsavināja automašīnu, bet gan pats sevi;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2006.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 0,66 LVL (0,94 EUR) apmērā un bija norādījis noguldījuma AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 15,53 LVL (22,10 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2007.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 0,19 LVL (0,27 EUR) apmērā un kļūdaini norādīja, ka noguldījuma AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” rezultātā procentu veidā guva ienākumus 112,47 EUR apmērā, kaut gan faktiski procentu veidā guva ienākumus 169,90 EUR apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2008.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” bija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 34,66 EUR apmērā un kļūdaini norādīja, ka noguldījuma AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 65,15 EUR, kaut gan faktiski procentu veidā guva ienākumus 71,91 EUR apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 0,19 LVL (0,27 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2010.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 1,29 LVL (1,84 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2011.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 14,57 LVL (20,74 EUR) apmērā un noguldījuma AS “Latvijas Krājbanka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 9,47 LVL (13,47 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2011.gadu punktā “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas” nebija norādījis darījumus ar AS “Latvijas Krājbanka” - veikto noguldījumu krājkontā 6000 EUR (4216,82 LVL) apmērā un noguldījuma izmaksu 6000,00 (4216,82 LVL) apmērā.
Citos pārbaudītajos gados, par kuriem XXX ir aizpildījis un iesniedzis valsts amatpersonas deklarācijas un gada ienākumu deklarācijas, neapšaubāmas nesakritības un neatbilstības normatīvo aktu prasībām izmeklēšanā konstatētas netika.
Ņemot vērā, ka iespējami papildus maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa ne atsevišķi, ne kopā par katru no gadiem un mantu vai citu ienākumu, attiecībā uz ko pieļautas nesakritības un neatbilstības normatīvo aktu prasībām, vērtība nesasniedza 50 nodarījumu izdarīšanas brīdī Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, noziedzīgo nodarījumu sastāvu objektīvās puses pamatpazīme - liels apmērs - nav konstatējama.
Tādējādi, konkrētajā gadījumā ir saskatāms Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktā paredzētais kriminālprocesu nepieļaujošais apstāklis - izdarītajā nodarījumā nav Krimināllikuma 218.panta 2.daļā, 219.panta 2.daļā un 219.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāva, kā rezultātā kriminālprocess Nr.15830009816 ir izbeidzams.
Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 318.panta 1.daļas 6.punktu, 377.panta 2.punktu, 392.pantu, 392.1 pantu un 401.panta 1.daļas 3.punktu,
nolēma:
1) Izbeigt kriminālprocesu Nr.15830009816, jo nodarījumos nav Krimināllikuma 218.panta 2.daļā, 219.panta 2.daļā un 219.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu.
2) Par pieņemto lēmumu paziņot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai.
3) Par pieņemto lēmumu paziņot XXX, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta 2.daļas 2.punktu un 339.panta 2.daļu šo lēmumu 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas var pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram, iesniedzot sūdzību Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, Talejas ielā 1, Rīgā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
