Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas (attēlā) gaitas tika plaši atspoguļotas Pietiek , kā arī vairākos atkarīgajos plašsaziņas līdzekļos. Pēdējais uznāciens – TVNET 23.septembrī, kad “superierēdne” skaidro, ka viņas nenokļūšana VID vadītājas krēslā nebūt neesot saistāma ar nodokļu skandālu.

Lielākā daļa draudzīgo komentāru ieteica viņai labāk paklusēt, jo šis paziņojums ir visai cinisks attiecībā  pret tiem, kas zina šīs personas analoģisku rīcību savā pašreizējā amatā, vadot Valsts vides dienestu. Šoreiz vēlos piedāvāt  stāstu par struktūrfondu līdzekļu izlietojumu un būtībā to izkrāpšanu, ko vada minētā “superierēdne”.

Vēlmi šo jautājumu aktualizēt man radīja kāds šķietami nenozīmīgs fakts: IUB mājas lapā varam izlasīt šādu sludinājumu: atklāta konkursa “Vienotās vides informācijas sistēmas (VVIS) izmaiņu izstrāde” (Nr. VVD/2016/26/CS.  Izsludināts š.g. 22.jūlijā, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – š.g. 1.septembris.

Pats nolikums pilnā tekstā ir pieejams VVD mājas lapā sadaļā “Iepirkumi”. Tur redzams, ka šim pasākumam caur VVD  ir paredzēts nopludināt nieka pusmiljonu.

Nākamais sludinājums IUB mājas lapā: šis iepirkums š.g. 3.oktobrī tiek pārtraukts.

Nav noslēpums, ka iepirkumi pamatā tiek pārtraukti gadījumos, kad ir vairāki spēcīgi pretendenti un savējo nav iespējams izbīdīt cauri. Šādu pārtraukumu VVD praksē ir neskaitāmi.

Izskatās, ka arī šis nav izņēmums. Š.g. 07.11. IUB mājas lapā parādās atkārtots sludinājums par šo pašu iepirkumu ar iesniegšanas datumu 21.11. Ir veiktas kādas vēlamas izmaiņas nolikumā, taču nekur publiski neparādās, kādas tās ir. Nolikumu it kā var pieprasīt VVD, bet tad tiek iezīmēts, kas ir pieprasītājs un ar ko “sākt vest sarunas” ar nevēlamiem pretendentiem.

Nav norādes, vai šim iepirkumam paredzētie līdzekļi ir struktūrfondu vai valsts budžeta līdzekļi. Tas šoreiz nav principiāli svarīgi,  taču pilnīgi skaidrs, ka tas ir turpinājums kādai epopejai, ko Pietiek atspoguļoja pirms gada. Acīmredzami tās veiksmīgais iznākums iedrošināja turpināt iet tālāk.

Pagājušā gada 17.augustā Pietiek publicēja rakstu, kurā vērsa uzmanību uz faktu, ka LVĢMC izmanto līdzekļus komercdarbībai, kas ir pretrunā ar ES nosacījumiem, kā rezultātā valstij draud sankcijas vairāku miljonu EUR apjomā. Pēc tam sekoja VARAM komentārs, ka tiks veikts audits.

Šeit ir būtiska nianse: LVĢMC izmanto tās rīcībā nodotos līdzekļus (datortehniku un programmatūru) savai komercdarbībai, kas ir viņu kā kapitālsabiedrības uzdevums. Taču neatbild par shēmu, ko organizēja VARAM un VVD. Ar šiem resursiem LVĢMC neveic nekādu VVD funkciju izpildi, bet nodrošina  savas pilnīgi autonomās kapitālsabiedrības funkcijas. Formāli LVĢMC par to nav jāatbild, jo ir tikai šīs ķēdītes pēdējais posms. Pašu shēmu uztur VVD ar acīmredzamu VARAM atbalstu.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ministrija auditu uzsāka, bet tas turpinājās neraksturīgi ilgi – līdz pat šī gada janvārim. Tāpēc šo auditu es raksturotu vienkārši kā pēdu slēpšanas metodi.  Audits tika veikts LVĢMC, ārpus tā redzesloka apzināti tika atstāta pati šī shēma.

Audita slēdziens publiski nav pieejams, lai gan tam vajadzētu būt pieejamam, jo to veica ministrijas Iekšējā  audita departaments, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, tātad no nodokļu maksātāju naudas. Interesanti būtu izlasīt VARAM atbildi. 

Bez uzmanības Pietiek publikāciju atstāja arī Centrālā Finanšu līgumu aģentūra (CFLA), kas atrodas Finanšu ministrijas pakļautībā un kuras uzdevums ir uzraudzīt struktūrfondu līdzekļu izmantošanu atbilstoši to piešķiršanas nosacījumiem.

Kopumā  formula ir sekojoša:  formālais struktūrfondu līdzekļu saņēmējs Vienotas Vides informācijas sistēmas izstrādei ir VVD, kas ir valsts budžeta iestāde, kura ir tiesīga saņemt šos līdzekļus ar atvieglotiem nosacījumiem. Ar šiem atvieglotajiem nosacījumiem līdzekļi tiek saņemti.

Tālāk visi resursi tiek nodoti LVĢMC, kas ir valsts kapitālsabiedrība un kas šos resursus izmanto komercdarbības veikšanai. Visi pamatlīdzekļi – datortehnika, serveri programmatūra utml. - jau no paša sākuma  fiziski atrodas nevis VVD telpās Rūpniecības ielā 25, bet gan LVĢMC telpās Maskavas ielā 165.

Būtībā tā ir Koļegovas paspārnē funkcionējoša shēma struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanai. Līdzīgi kā “pārpratums” ar brāļa nodokļiem...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...