Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Nedēļas nogalēs dodos uz savu lauku īpašumu – lai fiziski pastrādātu. Forma jāuztur,” smaidot saka Andris Bērziņš. Šādi sākas nule publicēta intervija ar bijušo valsts prezidentu, kurš vēlīgi pamāca latviešus, kā tiem pareizi dzīvot. Šodien Pietiek publicē grāmatas Latvietis parastais nodaļu, kurā detalizēti aprakstīts, kā pamācītājs un viņa ģimene izkrāpa un nozaga Latvijas nodokļu maksātāju un Eiropas naudu, lai par to uzbūvētu šo te lauku īpašumu – bēdīgi slavenās Kājiņas.

Ja palasām Andra Bērziņa slavinātāju tekstus, tajos ir viena kopēja tēma – par citām lietām, lūk, vēl var šaubīties, taču pilnīgi noteikti un nepārprotami jaunais Latvijas Valsts prezidents ir viens pieredzējis un izcils tautsaimnieks, kurš sapelnījis miljonus pats sev un arī sekmīgi pacēlis no gruvešiem un attīstījis Latvijas mērogiem izcilu un stabilu banku.

„Es personīgi balsošu par Andri Bērziņu. Uzskatu, ka viņš ir tautsaimnieks, viņam ir milzīga pieredze tautsaimniecībā,” prezidenta ievēlēšanas Saeimas plenārsēdē paziņo cits izcils tautsaimnieks Ainārs Šlesers. „Cilvēks, kurš tuvāks Latvijas tautai, kurš ar abām kājām stāv uz Latvijas zemes, kurš ir izglītots tautsaimnieks un ekonomists, kuru nevar apvārdot ar atsevišķu ekonomikas teoriju priekšrocību vai negatīvo ietekmi. Viņš to pārzina un ļoti labi orientējas. Viņu piemānīt nevarēs,” skandē deputāte Iveta Grigule. „Īsts tautsaimnieks, finansists arī,” piebalso Staņislavs Šķesteris, un kaut ko līdzīgu presei saka arī pats jaunievēlētais prezidents: „Viens no maniem tuvākajiem uzdevumiem ir saprātīga saimniekošana, protams, runa ir par valsts un pašvaldību sektoru...”

Kas tā tāda – saprātīga saimniekošana? Te Andrim Bērziņam ir pašam savs viedoklis, ko viņš, iespējams, visskaidrāk ir izteicis 2011. gada rudenī intervijā žurnālam Rīgas Laiks: „Es tomēr esmu tādas filozofijas atbalstītājs, ka tad, ja cilvēks nevar sev, viņš nevarēs arī citiem. Ja viņš var priekš sevis, tad ir iespēja, ka viņš varēs arī citiem kaut ko dot. Nē, nu, nav runa tikai par naudu, ja...” Varbūt runa arī nav tikai par naudu (un akcijām, un nekustamajiem īpašumiem, un uzņēmumiem, un atkal tomēr naudu), taču fakts: lai nu kā ar citiem, bet Andris Bērziņš patiešām sev var un grib varēt arī nākamajos gados pēc aiziešanas no Unibankas prezidenta posteņa, un viss no valsts bankas paņemtais apetīti uz šo, ja tā var teikt, „pieklājīgo kampšanu” nebūt nav mazinājis.

2003. gada 2. septembrī tobrīd 58 gadus vecais Andris Bērziņš noslēdz nomas līgumu ar... savu 31 gadu veco meitu Evu Bērziņu: iznomātājs nomniecei brīvi, bez maldības vai viltus par 50 latiem gadā nodod savu nekustamo īpašumu – „Kājiņas Drabešu pagastā, Amatas novadā, Cēsu rajonā, kurš sastāv no trīs zemes gabaliem ar kopplatību 70,3 ha, tai skaitā zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0014, platība 33,3 ha, zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0077, platība 23 ha, zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0060, platība 14 ha, kā arī trīs ēkām, trīs inženierbūvēm un vienas jaunbūves”. Iznomājamā objekta lietošanas mērķis – „atpūtas kompleksa, viesu nama ierīkošana, ekspluatācija un ar to saistītās uzņēmējdarbības veikšana”.

Paiet nepilni četri mēneši, un 2004. gada 28. janvārī – trīs nedēļas pēc Andra Bērziņa pēdējās darba dienas Unibankas prezidenta amatā – Eva Bērziņa saņem iepriecinošu vēstījumu no Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieka Anda Rukmaņa: „A. god. Bērziņas kundze! Pateicamies Jums, ka iesniedzāt projektu pretendēšanai uz SAPARD finansējumu SAPARD programmas 3. atbalsta programmas 3.1. apakšprogrammas ietvaros. Darām zināmu, ka Jūsu izstrādātais projekts ir apstiprināts un tā realizācijas gadījumā Jums būs iespēja saņemt SAPARD finansējumu. Lēmums par projekta apstiprināšanu pieņemts 2004. gada 23. janvārī.

Šajā sakarā pēc apstiprinājuma vēstules saņemšanas lūdzam Jūs paātrinātā kārtībā Uzņēmumu reģistrā reģistrēt jaunu uzņēmumu. Pēc uzņēmuma reģistrēšanas 5 darba dienu laikā Jums jāierodas Ziemeļvidzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pie Atbalsta daļas vadītājas Inetas Lucas līguma noformēšanai un parakstīšanai līdzi ņemot: 1) juridiskās personas reģistrācijas apliecību; 2) Uzņēmumu reģistra izziņu par dalībnieku un daļu sadalījumu un par uzņēmuma paraksttiesīgajām personām; 3) bankas izziņu par klienta kontu, kas atvērts uz juridiskas personas vārda; 4) bankas konta izrakstu, kas apliecina, ka Jūsu rīcībā ir projekta realizācijai nepieciešamie finansu resursi; 5) vēstuli par projekta apstiprināšanu; 6) pasi.”

Ko tad baņķiera meita apņemas un apsola iesniegtajā projektā? Dokuments ir pietiekami interesants, lai to palasītu rūpīgi un detalizēti – kaut vai tāpēc, ka nebūt ne tik bieži pieteikumi uz Eiropas finansējumu sākas ar Knuta Skujenieka rindām: „Cilvēkam ir jāceļo. Tas nav ne greznums, ne vaļasprieks - tā ir dzīves diktēta nepieciešamība: uz laiku atstāt savu dzīves un darba vietu. Pēc tam viņš atgriežas, ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salīdzināt, viņš atrod dziļāku jēgu savām ikdienišķajām pūlēm. Viņš nopietnāk apzinās savu piederību pie zemes un tautas.”

Tieši ar šiem apsvērumiem Eva Bērziņa pamato iemeslus, kāpēc tūristi plūstin plūdīs uz Kājiņām, ja vien viņai izdosies tikt pie dažiem simtiem tūkstošu latu visa iecerētā sabūvēšanai. Un tālāk – tādā pašā garā: „Situācijā, kad Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir kļuvis par vienu no vadošajām un visstraujākajām izaugsmes nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti, kad Eiropai kā ceļojumu galamērķim pieder līderpozīcija visā pasaulē, kad ES paplašināšanās process, eiro ieviešana un visātrāk augošais pieprasījums pēc dabas un kultūras tūrisma nodrošina tālākas iespējas tūrisma tirgus izaugsmei Eiropā, Latvijas tūrisma nozares attīstība atrodas nopietna izaicinājuma priekšā. Latvijā šī ir jauna un daudzsološa tautsaimniecības nozare, nu jau droši var apgalvot, ka tūrisms šodien ir kļuvis par ikviena cilvēka dzīves neatņemamu sastāvdaļu, fizisko un garīgo spēku, savstarpējo attiecību avotu, būtisku kultūras un sociālās jomas faktoru - pasaules mēroga fenomenu.

Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas statistikas datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tas valstīm nodrošina lielu ieņēmumu no nodokļiem un sniedz ievērojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. Tūrisms sekmē liela apjoma ieguldījumu veikšanu infrastruktūras izveidē, kopumā apmierinot gan tūristu prasības, gan uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Saskaņā ar PTO prognozēm tūrisma apjoms pasaulē dažādu faktoru rezultātā turpinās pieaugt, divdesmit gadu laikā dubultojot pašreizējo apjomu. Dažādojoties tūrisma produkta pieprasījumam, par lielāko pasaules tūrisma galamērķi kļūs Eiropa (717 miljoni tūristu gadā), kurā jūtami pieaugs ekonomiski īpaši aktīvā Baltijas jūras reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīme.

Mūsu valstij ar tās nepārblīvēto dzīves telpu, mēreno klimatu, bagāto dabas un kultūras mantojumu, maz pārveidoto dabu, kūrortu tradīcijām, kvalificētiem speciālistiem, viesmīlīgiem cilvēkiem un labiem makroekonomiskiem priekšnoteikumiem izaugsmei ir visas iespējas kļūt par pievilcīgu zemi ārvalstu un vietējiem tūristiem. Tūrisms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību. Neskatoties uz to, ka valsts konsekventi turpina pilnveidot ilgtspējīga tūrisma attīstības politiku un gadu no gada palielināt valsts budžeta finansējumu, jāatzīst, ka Latvijā joprojām ir lielas tūrisma attīstības iespējas, kas netiek pilnībā izmantotas. Ņemot vērā šās nozares attīstības iespējas, ir lemts par Aktīvās atpūtas centra izveidi Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās.”

Tiktāl – dzeja, bet seko arī proza: „Eva Bērziņa ar īpašuma īpašnieku (tēvu) Andri Bērziņu ir noslēgusi esošā īpašuma nomas līgumu un projekta ietvaros plāno izveidot Aktīvās atpūtas centru, kas būtu piemērots viesu uzņemšanai un kurā tiktu apvienotas sporta aktivitāšu iespējas. Īpašums atrodas Cēsu rajona, Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās, Amatas upes krastā. Objektā ir dzīvojamā māja, garāža ar malkas šķūnīti, klēts, kā arī izbūvēta kalnu slēpošanas trase un gandrīz pilnīgi pabeigta guļbūve (nepieciešams ierīkot ugunsgrēka signalizāciju), kas projektēta kā viesu māja.

Biznesa plānu ir paredzēts realizēt trīs etapos. Pirmo un otro etapu paredzēts veikt SAPARD projekta ietvaros, bet trešā etapa realizācija notiks pašu līdzekļiem vai arī, izmantojot ES plānotos Latvijai pieejamos strukturālos fondus.

1. etapā paredzēts esošajā guļbūvē ierīkos ugunsgrēka signalizāciju.

Māja Nr. l pēc ģenplāna ir esoša jaunbūve, kas pēc sava plānojuma atbilst viesu mājas statusam. Projekta ietvaros paredzēts veikt visu nepieciešamo, lai šīs ēka pildītu savas funkcionālās iespējas. Mājā pēc plānojuma ir septiņi divvietīgi numuriņi, kas tiks aprīkoti ar mēbelēm un dos iespēju nodrošināt ar naktsmītnēm 14 viesus. Pirmajā stāvā atpūtas telpā plānots novietot biljarda galdu (iegādāsies par pašu līdzekļiem), kur viesi brīvajā laikā varētu spēlēt biljardu. Tāpat pirmajā stāvā ir ēdamzāle ar virtuvi, kur viesiem būs iespēja pagatavot sev maltīti. Pagrabstāvā atrodas pirts komplekss ar kamīntelpu, kas būs piemērota vieta saviesīgu pasākumu rīkošanai. Lai nodrošinātu ugunsdrošību, projekta ietvaros ir paredzēts ierīkot šajā ēkā ugunsgrēka signalizāciju. Papildus, veicot cenu aptauju, paredzēts iegādāties mēbeles un aprīkojumu viesu mājai (Nr. 1 pēc tehniskā projekta ģenplāna). Pārējo nepieciešamo inventāru, kas nav iekļauts SAPARD projekta attaisnotajos izdevumos, bet tomēr ir nepieciešams pilnvērtīgai viesu izmitināšanai un labklājības nodrošināšanai, plānots iegādāties par pašu līdzekļiem.

Nomātajā īpašumā atrodas kalns, kura nobrauciena garums ir ~200m. Kalns ir aprīkots ar apgaismojumu, tajā ir izveidotas divas kalnu slēpošanas trases. Abas trases ir aprīkotas ar pacēlājiem un ir apgaismotas, kas dos iespēju piedāvāt izmantot kalnu slēpošanas pakalpojumus arī tumšajos ziemas vakaros. Kalnu slēpošana ir labs ienākumu avots ziemas periodā, kas nodrošinās viesu pieplūdumu un plānotos ienākumus ziemas mēnešos. Tādejādi, projekta ietvaros ir paredzēts jau gūt ienākumus 2003./2004.gada ziemā no kalnu slēpošanas. Lai nodrošinātu ienākumus, kas dotu dibināmajam uzņēmumam finansiālu stabilitāti, papildus paredzēts iegādāties slaloma slēpošanai nepieciešamo inventāru: slaloma slēpes pilnā komplektācijā un sniega dēļus (snowboard) pilnā komplektācijā. Tā kā ziemas mūsu klimata zonā ir nepastāvīgas, tad ir nepieciešams nodrošināties periodam, kad nav pietiekošs sniega daudzums, bet laika apstākļi ir piemēroti slēpošanai. Tāpēc, veicot cenu aptauju, ir lemts par sniega pūtēja iegādi.

2. etaps.

Tā kā centrs ir paredzēts aktīvai atpūtai, ir domāts par viesu iespējām nodarboties ar sportu, projekta otrajā etapā ir plānots izbūvēt peldbaseinu pie viesu mājas Nr. l un uzbūvēt slēgta tipa tenisa halli, kā arī atklāta tipa tenisa kortu, objekts dotu iespēju nodarboties ar tenisu un peldēšanu, gan ziemas, gan vasaras periodos. Tā kā viesu mājā nr. 1 plānots augsts labiekārtojuma līmenis, tad, domājot par alternatīvas variantu, ir plānots diferencēt naktsmītņu pakalpojuma cenas, rekonstruējot esošās saimniecības ēkas otro stāvu par lauku tūrismam izmantojamu māju (Nr.4, pēc ģenplāna). Šeit otrajā stāvā ir plānots ierīkot trīs vienvietīgas un vienu divvietīgu istabiņu, kā arī paredzēta atpūtas halle ar virtuves daļu. Papildus pirmajā stāvā tiks ierīkots sanmezgls, kā arī būs dušas telpa un sanmezgls otrajā stāvā. Tādējādi tiktu nodrošināts atpūtas komplekss vēl ar piecām gultas vietām, kuru cenas būtu demokrātiskākas. Šo istabiņu iekārtošanai par pašu līdzekļiem ir plānots iegādāties mēbeles un aprīkojumu, kā arī televizorus. Tenisa atklāto kortu ziemas periodā plānots izveidot par slidotavu. Tāpēc otrajā projekta etapā ir plānots iegādāties slidošanai nepieciešamo inventāru, kas ari tiks iegādāts par pašu līdzekļiem.

3. etapā (par pašu līdzekļiem).

Trešajā etapā paredzēts uzbūvēt viesu māju Nr.3 (tehniskā projekta ģenplānā), kura tiks būvēta uz esošiem pamatiem. Šajā ēkā pirmajā stāvā viesu vajadzībām plānots izvietot zāli, kas būs piemērota arī semināru organizēšanai. Ēkas otrajā stāvā atradīsies septiņas viesu istabas - trīs divvietīgas un četras vienvietīgas. Kopumā šajā viesu namā plānots izmitināt desmit viesus. Tā kā SAPARD projekta maksimālā attaisnoto izdevumu summa nedos iespēju iekļaut arī šo ēku attaisnotajos izdevumos, tad šo ēku paredzēts būvēt 2005. gadā, izmantojot pašu finansu līdzekļus.”

Tiktāl viss ļoti skaisti un pamatoti, - tāpat kā argumenti, kāpēc šī ir tūristus noteikti piesaistoša vieta (to vidū ir arī šāds: „Daudzie dabas apskates objekti, kas ir koncentrējušies šajā apvidū, noteikti spēs pievilināt tūristus, ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm.”). Un kur nu vēl labumi, ko jaunais komplekss dos apkārtējai pasaulei un tās iemītniekiem – „tiks rasta iespēja radīt papildus darba vietas apkārtnes iedzīvotājiem ārpus tradicionālās lauksaimniecības”, „tiks sasniegts mērķis palielināt nodarbinātību pagastā, radot jaunas darba vietas un mazinot bezdarbu”, tāpat tiks „dota iespēja apkārtējiem iedzīvotājiem realizēt tūristiem pašu ražotās preces” un visbeidzot tiks „veicināta valsts ekonomiskā attīstība – plānojot rentablu saimniecisko darbību un maksājot nodokļus no plānotās peļņas”.

It kā tie nav tikai tukši vārdi vien, jo no poētiskā SAPARD naudas dabūšanai iesniegtā projekta izriet, ka padomāts ir arī par to, kā piesaistīt klientus – kaut šo projekta sadaļu ir diezgan pagrūti nosaukt par izcili kompetentu un detalizētu: „Izmantojot LLTA Lauku ceļotājs datus, ir iegūta informācija, ka lielākā daļa ārzemju tūristu, kuri izmanto Lauku ceļotāja pakalpojumus, ir no Somijas (27%), Vācijas (16%), ASV (10%) un Kanādas (8%). Tātad, lai Aktīvās atpūtas centrs kļūtu atpazīstams un piesaistītu klientus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm, svarīgi dibināt sadarbības attiecības ar LLTA Lauku ceļotājs.”

Kā tieši tas notiktu? „Statistikas dati liecina, ka gan Latvijas, gan ārvalstu respondenti par visdrošāko rezervēšanas veidu uzskata tiešo rezervāciju, sazinoties ar atpūtas vietas saimniekiem (83% un 59%). Par samērā drošiem veidiem gan Latvijas, gan ārzemju respondenti uzskata rezervāciju ar ceļojuma biroja (51% un 35%) un lauku tūrisma organizācijas palīdzību (45% un 39%). 43% ārzemju respondentu uzskata, ka rezervācijas internetā ir pilnīgi drošas vai samērā droša, tad tikai 29% vietējo iedzīvotāju ir tādās pašās domās.

Lai nodrošinātu maksimālu noslogojumu plānot rezervāciju, izmantojot gan tiešo rezervāciju, gan arī rezervāciju ar ceļojuma aģentūru un interneta starpniecību. Lai rastu iespēju nodrošināt rezervācijas ievietot informāciju par Aktīvās atpūtas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā, kā ari perspektīvā izveidot Aktīvās atpūtas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespēju ceļotājiem iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes līmeni un izcenojumiem.”

Un tas nebūtu viss: „Kvalitātes pārvaldībai ir plānots pievērst īpaši lielu uzmanību, izstrādājot uzņēmuma kvalitātes stratēģiju, kā arī tās īstenošanu, izmantojot kvalitātes plānošanu, kvalitātes vadību, kvalitātes pārraudzību un kvalitātes uzlabošanu. Tiek plānots stingri sekot, lai piedāvātie pakalpojumi būtu augstas kvalitātes un sniegto pakalpojumu kvalitātes līmenis tiek plānots atbilstoši ISO 9000:2000 līmenim, ko nākotnē varētu apstiprināt ar iegūto sertifikātu. Tāpat arī tiek plānots pēc Aktīvās atpūtas centra izveidošanas iegūt ECO sertifikātu, kam nākotnē noteikti būs pieaugoša loma. Pakalpojumu tirdzniecība tiks veicināta ar papildus reklāmas pasākumiem. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arī informatīva reklāma - radio, avīzēs un internetā (arī mājas lapas izveidošana).”

Bet vai tad tiešām risku nekādu? Arī par tiem Eva Bērziņa, kā izskatās, ir padomājusi īsti zinātniski, turklāt no projekta skaidri izriet, ka naudas, pateicoties tēva - miljonāra atbalstam, pietiks: „Risks ir iespēja ciest zaudējumus, kuru rašanos un apjomu precīzi noteikt nav iespējams, bet tā varbūtība ir prognozējama, balstoties uz informāciju par iepriekšējo periodu. Komerciālais risks tiek attiecināts uz uzņēmuma tiešo un ārējo vidi un tirgus izmaiņām. Stratēģiskās alternatīvas netieši norāda uz atšķirīgo riska pakāpi, kas piemīt katrai no tām. Šai situācijā ir būtiski izvērtēt katras alternatīvas relatīvo risku.

Plānots, ka Aktīvās atpūtas centrs spēs ieiet tirgū, izmantojot konkurētspējīgās priekšrocības jau esošajā tirgus segmentā, kas no risku faktoriem sastāda viszemāko, jo lauku tūrisms kā pakalpojums (produkts) ir atpazīstams un esošs, kā arī tirgus ir veidošanās stadijā, nav piesātināts, kas rada iespējas attīstīties iekšēji. Izmantojot plašo pakalpojumu klāstu, ko piedāvās Aktīvās atpūtas centrs (peldēšana, pirts, teniss, slēpošana un slidošana) radīs papildus konkurētspējīgas priekšrocības. Protams, nav mazsvarīgs faktors arī objekta ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam: Amatas upes un Gaujas tuvums, daudzie dabas apskates objekti.

Aktīvās atpūtas centrs Kājiņas vēlas ieiet tirgū, kuru var uzskatīt vēl par nepiesātinātu. Tomēr, lai uzņēmums spētu attīstīties, ir ļoti svarīgi ieiet šajā tirgū strauji, veicot visas nepieciešamās aktivitātes, kas saistītas ar objekta izveidošanu. Pakalpojumu klāsts, ko uzņēmums plāno piedāvāt, ir plašs, kas šajā gadījumā nesastāda draudus, jo lielāks sniegto pakalpojumu klāsts nodrošina plašāku klientu loku un lielākus uzņēmuma ienākumus. Produkti - piedāvātie pakalpojumi ir atpazīstami un to realizācija ir atkarīga no pieprasījuma, kas šajā gadījumā lielā mērā ir atkarīga no mārketinga stratēģijas.

Finanšu risku rada uzņēmuma kapitāla struktūra. Piemēram, stratēģiskā alternatīva, kura palielina uzņēmuma apgrozījumu, bet kurai nepieciešams ilgtermiņa kredīts, palielina uzņēmuma finansu risku. Finanšu risku, kas rodas, finansējot stratēģijas realizēšanu ar ilgtermiņa kredītiem, var novērtēt, pārbaudot uzņēmuma stāvokli un nulles punkta sasniegšanu. Tomēr konkrētajā gadījumā šis faktors ir mazināts. Tā kā projekta realizācijai kā finansējuma avots tiks izmantots bezprocentu ilgtermiņa aizņēmums no fiziskas personas, tad šajā gadījumā nepastāv kredītprocentu likmju radītais risks.”

Ar vārdu sakot, teorētiskais pamatojums ir grandiozs (šeit mēs vēl esam izlaiduši desmitu lielākoties nedzirdētu un nepazīstamu dabas objektu uzskaitījumu, kas saskaņā ar projekta iesniedzējas pausto pārliecību atvilks uz jauno aktīvās atpūtas centru tūkstošus viesu), aprēķini – iespaidīgi, risku – gandrīz vai nekādu. Kāds tur brīnums, ja pēc atbilstošās dažu mēnešu procedūras Evas Bērziņas projekts tiek apstiprināts, Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde ar viņas brāļa Aigara Bērziņa vadīto jaundibināto SIA Kājiņas B 2004. gada 16. februārī noslēdz Līgumu par SAPARD programmas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” apakšprogrammas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” projekta „Lauku tūrisms” realizācijas un finansēšanas nosacījumu izpildi, un pār meitai formāli iznomāto mūsu varoņa īpašumu sāk līt gandrīz vai zelta lietus, kas līguma sausajā valodā izskatās šādi:

„4.3. Projekta attaisnotais finansējums ir LVL 357 500,01, no tā:

4.3.1. Privātā ieguldījuma likme - 50% no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,01.

4.3.2. Sabiedriskais finansējuma likme 50 % no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,00.

4.3.3. ES finansējuma likme 75% no kopējā sabiedriskā finansējuma, kas sastāda LVL 134062,50.

4.3.4. Latvijas valsts finansējuma likme 25% no kopējā sabiedriskā finansējuma likmes, kas sastāda LVL 44687,50.”

Ar vārdu sakot, apsoloties radīt plaukstošu uzņēmumu, jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un iespēju pārdot savu produkciju Kājiņu gaidāmajiem viesiem, Bērziņu ģimene tiek pie 134 tūkstošiem latu no Eiropas Savienības līdzekļiem un vēl nepilniem 45 tūkstošiem no Latvijas valsts naudas. Šīs summas tiek piešķirtas, pamatojoties uz projektu, kurā savukārt ir diezgan pamatīgi aprakstīts, kas viss varētu tikt sabūvēts meitai iznomātajā Andra Bērziņa īpašumā, bet kurā pagrūti atrast kaut ko, kas atgādinātu nopietnu biznesa analīzi.

Zelta lietus detaļas izskatās šādi: peldbaseina celtniecības darbi – 61 900 latu, baseina aprīkojums – 16 689 lati, vēdināšanas un apkures sistēmas peldbaseinā – 18 545 lati, slēgtā tenisa korta celtniecības darbi – 153 759 lati, vienpadsmit slaloma slēpju komplekti – 2035 lati, divi sniega dēļi – 311 lati, sniega pūtējs – 15 665 lati, mēbeļu iegāde ieplānotajai viesu mājai – 27 299 lati, kopējās aktīvās atpūtas centra būvniecības izmaksas – 310 232 lati, nu, un tā tālāk, un tā joprojām...

Visa šī nauda arī sekmīgi tiek apgūta, un nu tik vajadzētu sākties visam tam, kā dēļ šie Eiropas un pašmāju nodokļu maksātāju līdzekļi arī tikuši izsniegti. Taču tad izrādās, ka uzņēmīgās Bērziņu ģimenes pārstāvji ij negatavojas pildīt visu to, kas sarakstīts Evas Bērziņas projektā, - pat ne tajās būtiskākajās jomās, no kurām tieši atkarīgs viesu mājas un aktīvās atpūtas centra apmeklētāju skaits. Turklāt Bērziņu ģimene nepacenšas radīt kaut jel kādu iespaidu par savām pūlēm piesaistīt it kā kārotos viesus.

„Perspektīvā izveidot Aktīvās atpūtas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespēju ceļotājiem iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes līmeni un izcenojumiem,” Lauku atbalsta dienestam iesniegtajā projektā solās Eva Bērziņa. Patiesībā nekāda interneta lapa tā arī netiek izveidota, vēl vairāk – arī pašlaik mājas lapas nosaukumu kajinas.lv par nepilniem deviņiem latiem mēnesī var iegādāties jebkurš interesents. „Ievietot informāciju par Aktīvās atpūtas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā,” – nekā tamlīdzīga. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arī informatīva reklāma - radio, avīzēs un internetā (arī mājas lapas izveidošana),” – nez vai par reklāmu var uzskatīt „ķieģeļa” zīmi un norādi par svētu privātīpašumu Kājiņu iebraucamā ceļa sākumā.

Taču vispārliecinošāk to, ka Bērziņu ģimenei gan interesējis paņemt „zemē mētājošos” (tāpat kā deviņdesmitajos gados Andrim Bērziņam – Unibankas akcijas un Vaļņu ielas apartamentus) Eiropas un Latvijas valsts naudu, taču nebūt ne laist iekšā uzbūvētajos kortos, baseinā un „viesu mājā” visus, kas pagadās, apliecina nesakritības starp plāniem un realitāti jaunā „aktīvās atpūtas kompleksa” apkalpojošā darbinieku skaita ziņā.

Evas Bērziņas naudas saņemšanas projekta pārliecinošākā un praktiskākā daļa neapšaubāmi ir tā, kurā viņa sīki un smalki apraksta – kādi cilvēki nepieciešami solītajam aktīvās atpūtas centram un ko viņi visi tajā darīs: „Lai optimāli un sekmīgi pārvaldītu Aktīvās atpūtas centru, ir nepieciešams izveidot organizatorisko struktūru. Struktūra ir organizācijas darbinieku funkciju sakārtošana, lai objektīvi, savstarpēji sadarbojoties un kontaktējoties ar ārējo vidi, mērķtiecīgi sasniegtu uzņēmuma mērķus, apmierinātu klientu vēlmes.

Ieplānotajam Aktīvās atpūtas centram būs nepieciešami sekojoši darbinieki: izpilddirektors (pārvaldnieks) - viņa darbība saistās ar uzņēmuma aktivitāšu organizāciju un kontroli, kā arī ar nepieciešamo materiālu un izejvielu sagādi; klientu apkalpošanas menedžeris - atbildīgs par gultasvietu un pirts kompleksa telpu rezervāciju, kā arī par slēpošanas inventāra nomu, papildus strādā pie pasākumu un sabiedrisko aktivitāšu organizācijas; tehniskie darbinieki - telpu uzkopšana - 1 darbinieks, inventāra saglabāšana, teritorijas labiekārtošana un uzkopšana - 1 darbinieks; instruktori kalnu slēpošanā - 2 sezonas darbinieki.”

Īpašā tabulā vēl aprakstot arī šo darbinieku slodzes un algas (direktorei – 300 latu alga mēnesī, izpilddirektoram – 250, diviem klientu apkalpošanas menedžeriem – pa 220 latiem mēnesī, diviem tehniskajiem darbiniekiem – pa 120 latiem mēnesī, diviem sezonas slēpošanas instruktoriem – pa 180 latiem mēnesī, kopā izdevumi algām tiek plānoti 20 542 lati gadā), Eva Bērziņa secina: „Pēc tabulas aprēķina redzams, ka bez uzņēmuma direktores vēl papildus tiek plānots nodarbināt piecus darbiniekus patstāvīgā darbā un divus darbiniekus sezonas darbā. Papildus, ja būs pieprasījums, tiks izveidota tenisa instruktora štata vieta, kura atalgojums var tikt pielīdzināms kalnu slēpošanas instruktora atalgojumam. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un izaugsmi ir ļoti svarīga darbinieku motivācija, izglītība, tāpēc pastiprināta uzmanība tiks pievērsta personāla menedžmentam.”

Arī uzņēmuma Kājiņas B gada pārskatos tā vadītājs, Andra Bērziņa dēls Aigars sola, sola un atkal sola – turklāt gandrīz vienu un to pašu jau kopš 2006. gada uzņēmums gada pārskatā raksta faktiski vienu un to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Tieši tāds pats ieraksts atrodams arī Bērziņu ģimenes uzņēmuma 2007. gada pārskatā, no kura izriet – oficiāli gan par atpūtas kompleksa izveidošanu, gan par tā pakalpojumu klāsta paplašināšanu joprojām rūpējas precīzi divi uzņēmuma darbinieki.

Arī 2008. gada pārskatā Kājiņas B ziņo to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Savukārt viss 2008. gads esot pavadīts, „galveno uzmanību veltot jaunu klientu piesaistei”, un, ja ticēt Aigara Bērziņa parakstītajam gada pārskatam, un  tādās pašās pūlēs pavadīts arī 2009. gads. Savukārt 2010. gadā saskaņā ar kārtējo gada pārskatu uzņēmuma darbinieku skaits, kas 2008. gadā bija palielinājies līdz trim, atkal atkritis atpakaļ uz diviem, taču, neraugoties uz to, Aigars Bērziņš joprojām plāno „paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu”, kā arī apgalvo, ka „2010. gadā uzņēmums galveno uzmanību veltīja jaunu klientu piesaistei”...

Un arī šie ieraksti ir tikpat lielas blēņas kā iepriekšējie plāni un solījumi par viesu piesaistīšanu, vietējo iedzīvotāju nodarbināšanu. Patiesībā Bērziņu ģimene pat nemēģina tos īstenot. Gan 2004., gan 2005., gan 2006., gan 2007. gadā SIA Kājiņas B gada pārskatā redzams, ka uzņēmumā tā arī ir un paliek divi darbinieki. Pastāvīgā darbā netiek pieņemti visi tie viesu namam un aktīvās atpūtas centram absolūti nepieciešamie cilvēki, kas sasolīti Evas Bērziņas projektā, - un, gluži loģiski, arī viesu nav, jo, kā izskatās, Kājiņu saimniekiem ir bijuši vajadzīgi nevis viņi, bet gan „zemē guļošā” Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Citi Vidzemes atpūtas centru saimnieki, kuri par Eiropas naudu nevis uzbūvējuši savām savrupmājām baseinus un tenisa kortus, bet tiešām attīsta tūrismu un nodrošina darba vietas, vienā balsī atbild: ja uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, var droši apgalvot, ka ne par kādu viesu uzņemšanu vai citām aktivitātēm nav pat runas.

Lauku atbalsta dienesta oficiāli sagatavotajā informācijā gan apgalvots, ka „SIA Kājiņas B par katru gadu no 2005. – 2010. gadam ir sniedzis atskaites Dienestam. Atskaitēs parādās gan uzņemto viesu skaits, gan uzņēmuma apgrozījums. Atskaitēs norādītie rādītāji apliecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar tūrisma aktivitātēm. Ir notikusi viesu izmitināšana, kā arī uzņēmums ir organizējis atpūtas un izklaides pasākumus, uzbūvētos tenisa kortus treniņu vajadzībām izmanto Cēsu tenisa klubs. Vidējie ieņēmumi no tūrisma darbības gadā ir bijuši ~20 000 – 30 000 LVL. 2008. gadā uzņēmumā tika veikta pārbaude uz vietas, kurā tika secināts, ka uzņēmums īsteno projektā paredzētās aktivitātes”.

Vēl vairāk – kad Lauku atbalsta dienesta vadībai jau mūsu dienās, kad apjautājamies, vai vispār ir veikta kaut viena vienīga pārbaude par to, kā tad aktīvās atpūtas centram veicas ar sasolītā izpildīto un viesu piesaistīšanu, dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš visā nopietnībā atbild: „Pārskatīju sējumus. Pēc projekta realizācijas uzraudzības periodā ir bijusi pārbaude 2008. gada 22. februārī. Ir attiecīgi sastādīts kontroles ziņojums. Ir konstatēts, ka visi iegādātie pamatlīdzekļi atrodas uz vietas un ka projekta īstenošana noris saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp atbalsta saņēmēju un Lauku atbalsta dienestu.”

Ņemam acis rokās un abus sējumus, kuros apkopoti dati par Kājiņu aktīvās atpūtas centra projektu, šķirstām vēl, vēl un vēl, līdz beidzot atrodam kuslu lapiņu, kurā vecākais referents Raitis Jermolajevs veiktās pārbaudes gaitu un rezultātus aprakstījis nepilnās septiņās rindiņās: „Skatīts cenrādis. Skatīta projekta dokumentācija. Atbalsta saņēmējs var uzrādīt visu ar projekta realizāciju saistīto dokumentāciju. Regulāri sniedz ziņas LIG 1-7 [veidlapa par atbalsta saņēmēja saimniecību]. Atbalsta saņēmējs mutiski apliecina, ka nav veicis darbības, kuras minētas līguma 5.12 punktā [tajā atrunāts, ka atbalsta saņēmējs piecus gadus nedrīkst ar projekta ietvaros iegādāto mantu darīt neko tādu, kā rezultātā tā var nonākt citu īpašumā].” Un – tas arī viss. Patiešām viss.

 Un, kad pēc portāla pietiek.com iesnieguma pārbaudi veic Valsts policija, tā norit tikpat „pamatīgi” un „ieinteresēti”. Protams, nekāda Eiropas un valsts naudas savtīgas izmantošana netiek atklāta, un ļoti zīmīgi, ka policija neparko nevēlas atklāt pat pilno atteikuma sākt kriminālprocesu tekstu, kur nu vēl it kā notikušās pārbaudes materiālus:

„Informējam, ka Jūsu 2011.gada 05.septembra iesniegums (Valsts policijā reģistrēts ar Nr. L-4627 no 12.09.2011.) izskatīts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.

Iesniegumā izteikto lūgumu par iespēju iepazīties ar pieņemto lēmumu un atteikuma materiāliem apmierināt nevaram, jo Kriminālprocesa likums neparedz tiesības iepazīties ar atteikuma materiāliem, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 5.daļu , kur noteikts, ka -„Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, ...", ir jākonstatē, ka Jūs neesat persona Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punkta izpratnē, kurai ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, līdz ar ko, Jums nav tiesības pārsūdzēt VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē 2011.gada 12.augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Ņemot vērā iepriekš minēto informējam, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes atbilde, kas Jums, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 1. daļu tika sniegta 2011.gada 15.augustā, informējot par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, veicot Jūsu iesniegumā norādīto ziņu resorisko pārbaudi, neatrodas pretrunā ar Kriminālprocesa likuma normām.”

Tikmēr mūsu varonis, nedēļas nogalēs dodoties atpūsties uz to pašu savu Kājiņu īpašumu, lai uzspēlētu tenisu par Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju naudu celtajā slēgtajā tenisa kortā („Tas ir sporta veids, kura laikā var domāt tikai par spēli. Ja tā nedari, tevi sasit kāds daudz vājāks pretinieks. Tāpēc teniss ļoti labi izvēdina galvu. Protams, arī fiziski ir labums: ja pusotras stundas nospēlē tenisu, esi pamatīgi izdzīts,” viņš izjusti stāsta žurnālam Ieva, savukārt miljonārs Atis Sausnītis žurnālam Otkritij Gorod atceras, kā Andra Bērziņa vārdadienās draugu lokā ticis izspēlēts Andra kauss tenisā) vai nopeldētos par to pašu naudu izbūvētajā baseinā, vai ziemā nobrauktu no Kājiņu kalna, kur sniegts uzpūsts ar 15 665 latus vērto sniega pūtēju, kas iegādāts par tiem pašiem līdzekļiem, televīzijai par nenotiekošo viesu uzņemšanu Kājiņās īsi atbild: „Nav nekāda pamata viņai notikt...” Nu, bet meita – naudas saņemšanas projekta rakstītāja? „Man meita ir Zviedrijā. Viņa, kaut arī ir pabeigusi gandrīz četras augstskolas, nav spējīga ar kaut ko te cīnīties, tāpēc gaida, kad te paliks labāk, lai atgrieztos,” skan bijušā prezidenta atbilde.

Novērtē šo rakstu:

180
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

8

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...