Iesaki rakstu: 
Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie nodokļu maksājumi.
Nodokļu administrētājiem ir jāspēj ne tikai tos iekasēt, bet arī pastāvīgi rūpēties, lai maksājumi neapsīktu, lai tas enerģijas avots, t. i., nodokļu maksātājs, justos novērtēts, saprasts un atbalstīts. Tas ir sarežģīts mehānisms, kura darbības nodrošināšanu svarīgi uzticēt valstiski domājošam, talantīgam, efektīvam, kompetentam un uzticamam cilvēkam. Uzticēšanās un sadarbība ir visbūtiskākā un vienlaikus vistrauslākā vērtība šajā mehānismā. Un šeit vairāk nostrādā darbi, attieksme, notikumi, nevis vārdi.
Ja nodokļu maksātājs pieķer iestādi divkosībā, korupcijā un likuma pārkāpšanā, ir tikai likumsakarīgi, ka tas ietekmē uzticēšanos un sadarbību. Un tās jau ir būtiskas sekas.
Iekšējo kontroles mehānismu, procesu sakārtotības trūkums vai nepietiekama to efektivitāte ir cēlonis tam, ka iestādē vispār ir iespējami tādi notikumi kā kukuļņemšana, tirgošanās ar datiem, pasūtījuma auditi vai pasūtījuma kriminālprocesi. Taču ne vienmēr ir jāpiedzīvo kaut kas tik skandalozs, arī mājieni, attieksme, tonis kontroles pasākumu laikā ir pietiekami, lai nodokļu maksātājam rastos pārliecība, ka viņš tiek uzlūkots par nevēlamu, par pārkāpēju, un nereti pēc komunikācijas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sarežģītākās situācijās paliek nospiedums: "Cīnīties vai sūdzēties nav vērts. Ja pasūdzēšos vai celšu trauksmi, man pašam tūlīt būs audits."
Un tā jau vairs nav VID vadītāja, vietnieku un direktoru problēma. Viņi vienmēr uzreiz no atvilktnes izvilks plakātu ar uzrakstu par neatbilstošu atalgojumu un naudas trūkumu IT sistēmām. Informācija par to, cik valstij izmaksā, piemēram, viena nodokļu eiro iekasēšana, īsti nekur nav atrodama. Sekas – nodokļu ieņēmumu kritums, uzņēmumu maksātnespējas, neiekasēto nodokļu apjoma pieaugums, tomēr pats būtiskākais – nevēlēšanās sākt biznesu Latvijā – tā tiešām vairs nav VID ģenerāldirektora, bet finanšu ministra lielākā problēma. Šobrīd – ministra Arvila Ašeradena un mūsu visu problēma.
Klientu apkalpošanā redzamie uzlabojumi aizsākās jau iepriekšējās VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules laikā, piemēram, laipnās darbinieces, kas izskaidro sarežģītās VID atsūtītās vēstules, taču ar to vien nepietiek, lai sadarbību izveidotu uz nesatricināmiem pamatiem. Turklāt mūsu rīcībā ir informācija, ka, kopš sabiedrība uzzināja par skandalozajām pasūtījuma audita lietām, klientu (nodokļu maksātāju) atsaucība ir strauji mazinājusies, klienti ir kļuvuši neapmierināti, nereti pauž savu viedokli par VID iestādi daudz agresīvākā formā un redz VID kā draudu, nevis sabiedroto.
2019. gadā tika pieņemta norma, kas nosaka nevainojamas reputācijas prasību VID ierēdņiem. Vai muitas ilggadējai vadībai (muitas pārvaldes vadības un vietnieku līmenī), kuras darbības laikā kopš 2020. gada par kukuļņemšanu aizturēti vairāk nekā 30 muitnieku, ir laba reputācija? Ja muitas vadība līdz tam visus gadus to "nebija pamanījusi", tad kāpēc tagad, kad to pamanīja KNAB un pēc tā spiediena – Iekšējās drošības pārvalde, muitas vadība joprojām turpina pildīt savus pienākumus?
Vai attiecībā uz nodokļu maksātājiem tiek ievērota tāda pati pieeja? Uzņēmums ik gadu pieļauj nodokļu likumu pārkāpumus, taču VID nekādi nereaģē? Maz ticams.
2019. gada nogalē KNAB publiskoja informāciju, ka kārtējo reizi sodītas VID amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no datu sistēmām. KNAB agrāk šādus pārkāpumus konstatējis dažādu iestāžu amatpersonu vidū, un lielākā daļa vaininieku bija tieši VID amatpersonas.
It kā nenozīmīgs pārkāpums. Bet ko tas nozīmē nodokļu maksātājam? To, ka viņš saprot, ka informāciju, visticamāk, izmanto negodprātīgiem mērķiem, varbūt pat pasūtījuma auditu organizēšanā vai informācijas noplūdināšanā konkurentiem. To, ka viņa informācija – par viņa darījumiem, finansēm, darījumu partneriem – nav pasargāta.
VID arī necenšas publiskajā telpā atspēkot šos pieņēmumus. Necenšas ticami parādīt, ka sadarbība ar VID ir iespējama, balstoties uz lietišķām attiecībām un uzticēšanos. Ka Valsts ieņēmumu dienestā eksistē efektīvas procedūras un iekšējās kontroles sistēmas korupcijas novēršanai. To arī VID ģenerāldirektores tiešais vadītājs – bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs – vairākkārt tika publiski uzdevis veikt – pirmkārt, informēt sabiedrību un līdz ar to arī VID darbiniekus par korupcijas, varas demonstrēšanas, pasūtījuma auditu un tamlīdzīgiem gadījumiem un, otrkārt, nodrošināt to turpmāko nepieļaujamību iestādē.
2022. gadā Valsts ieņēmumu dienestā tika īstenota liela mēroga kukuļa pieprasīšana uzņēmējam, pērn notikuši arī vairāki desmiti kukuļņemšanas gadījumu muitā, kuros kukuļa apmērs ir 5–10 eiro. 2022. gadā! Tie ir fakti. Vai tādai ir jābūt šodienas realitātei? Taču VID vadītāja pozicionē savu nostāju tā, ka viņas vadītajā iestādē viss ir kārtībā un viņas izvēlētā vadības stratēģija nerada nekādas būtiskas sekas iestādei un valstij. Te ir jautājums par gatavību uzņemties atbildību un vienlaikus par nespēju uzraudzīt savus padotos, tos vadot jau gadiem.
Savulaik pēc ieslodzīto bēgšanas no Pārlielupes cietuma atkāpās iekšlietu ministrs Kristovskis, kā arī mainījās cietuma vadība – uzņēmās atbildību. Pēc daudzkārtējiem un daudzskaitlīgiem korupcijas gadījumiem VID atbildību neviens nevēlējās uzņemties. Finanšu ministra lēmumi par VID vadības atstādināšanu Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu noveda pie atbildības uzņemšanās. Turpretim atstādinātā VID vadītāja Ieva Jaunzeme, kura jau gadiem ir vadījusi iestādi, cenšas varas gaiteņos izmudžināt savu atgriešanos. Ja tas viņai tiešām izdosies, nākamajā korupcijas gadījumā VID atbildība būs jāuzņemas Ašeradenam.
Vadītāja uzdevumu nepildīšana un apšaubīšana – tas ir sākums efektīvas sadarbības neiespējamībai. Sākums nenovēršamam konfliktam starp valsti un uzņēmējiem. Un tā nu ir milzīga problēma vairs ne tikai finanšu ministram.
Ja 2020. gada dati rāda, ka brīvprātīgi nodokļus nomaksājuši tikai 57% uzņēmumu, tad ko rādīs turpmāko gadu statistika?
VID prakses maiņas, neefektīva un nesavlaicīga komunikācija par to, izmaiņas IT sistēmā, ilgstošas un neefektīvas tiesvedības, Covid-19 atbalsta atprasīšana, izlīguma iespēju neizmantošana un citas ķibeles – arī tas kopā ar korupciju veido VID tēla ēnas pusi. Par to medijos ir pastāvīgi rakstīts un pētīts.
Latvijas uzņēmēji ir pelnījuši labu nodokļu administrāciju, un jaunajam finanšu ministram Ašeradenam ir iespēja to radīt. Labs sākums būtu kļūdu atzīšana un atvainošanās Latvijas uzņēmējiem par iestādes rīcību un pārkāpumiem.
* Laikraksta "Diena" galvenais redaktors
Seko mums 
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
