Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Aivara Tauriņa (attēlā) vadītās Rīgas pašvaldības SIA Rīgas mežiārdīšanos Biķernieku mežā un arī tāpēc, ka ir pienācis brīdis, kad arī pie manām mājām Pierīgā mežs ir iezīmēts izciršanai, mēģināju aplūkot, kā tas izskatās no likumiskā un valsts pārvaldības viedokļa.

1. Mežu izciršana NAV pašvaldības funkcija

Likumā Par pašvaldībām ir noteikts, ka pašvaldības veic tām uzlikto funkciju izpildi, “ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses” (3.pants). Nekur nav noteikts, ka tām ir komerciālos nolūkos jānodarbojas ar mežizstrādi savā un citu (par to zemāk) pašvaldību teritorijās.

Ja 15.3.pantā minēto funkciju noteikt mežu un ūdeņu izmantošanas kārtību lasa kā pašvaldības mežsaimniecību regulējošu, tad nākamais loģiskais solis ir Bābelītes, Juglas un citos ezeros nodarboties ar zivsaimniecību. :)

Praksē pašvaldību sparu nodarboties ar komerciju līdz šim ir līdzsvarojuši attiecīgās jomas konkurenti (Aqua Rīga, Mobilly vai LMT vs Rīgas satiksme, Bauskas Dzīve utml.), taču mežu gadījumā klasiska konkurences situācija nepastāv, un vienīgie iebildumu cēlēji ir iedzīvotāji, kuru pašorganizēšanās spējas un resursi ir nelieli.

2. Valstij un pašvaldībām IR pienākums gādāt par labvēlīgu vidi

Satversmes 115.pants ir pietiekami daiļrunīgs: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”.

Meža likuma, lai gan nospiedošā vairākumā tajā tiek apcerētas ciršanas lietas, 15.pantā tiek atzīts, ka mežam ir arī nemateriālā vērtība: “Meža nekoksnes vērtības ir šādas: ...2) mežam piemītošās rekreatīvās, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības.”.

Viena no būtiskām labvēlīgas vides pazīmēm ir gaisa kvalitāte. Gaisa piesārņojums Rīgā joprojām ir krimināls: http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/gaisa-piesarnojums-riga-joprojam-parkapj-eiropas-direktivas-normas.a164032/http://www.la.lv/riga-parsniegts-gaisa-piesarnojuma-normativs/ . 

Tad kā lai vērtē Rīgas pašvaldības rīcību, komerciālos nolūkos lielos apjomos izcērtot mežus gan savā, gan blakus esošajās teritorijās?

Aizsargjoslu likuma 11.pantā noteiktas mežu aizsargjoslas ap pilsētām: “Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.”

Tās tiek veidotas saskaņā ar MK noteikumu 63/2003 metodiku. Tajā ir noteikts, ka aizsargjoslas var paredzēt arī kaimiņos esošo pašvaldību teritorijās, noslēdzot attiecīgu līgumu. Man nav iespējas precīzi uzzināt par šādu līgumu pastāvēšanu, taču nav nācies satikt nevienu attiecīgo pašvaldību darbinieku, kas kaut ko zinātu par tādu esamību. Toties ir bieži dzirdētas atmiņas par padomju laikiem, kad ap lielajām pilsētām ir bijis noteikts 30 km aizliegums meža ciršanai.

Raugoties no praktiskās puses, eksistē Latvijai tipiska situācija, ka Satversmē un likumos deklaratīvi ir noteiktas iedzīvotāju tiesības, bet iespējas tās realizēt faktiski nepastāv. Teorētiski varētu mēģināt administratīvā kārtā apstrīdēt VMD Rīgas mežiem izsniegto ciršanas atļauju, bet faktiski to var izņemt dienu pirms ciršanas uzsākšanas, nevienu iedzīvotāju neinformējot par tādas esamību.

Varbūt varētu tapt iesniegums Ģenerālprokuratūrai par Rīgas mežu antikonstitucionālo un pretlikumīgo rīcību, izcērtot Biķernieku un Garkalnes, Ādažu, Carnikavas un citu pašvaldību mežus? Lai ultradārgajiem Rīgas mežu juristiem http://www.la.lv/advokati-pie-rigas-mezu-siles-2/ būtu iespēja virpināt argumentus, ka pašvaldības peļņas gūšana no mežu izciršanas ir daudz svarīgāka par vides kvalitāti tās iedzīvotājiem.

3. Rīgas meži – anahronisms?

No pašu apkopotās Rīgas mežu vēstures http://www.rigasmezi.lv/lv/par_mums/vesture/?doc=1062 var izlobīt, ka pilsētai vēsturiski ir bijuši vajadzīgi malkas meži namu apkures nodrošināšanai. Šobrīd šī “pašvaldības funkcija” tiek pildīta ‘nedaudz citādos’ veidos. (Nu, ok – ir dzirdēts par biomasas piešprici kādā tur vietējā katlumājā, bet tā noteikti ir margināla parādība)

Tad kāds ir racionālais pamats tam, ka Rīga nevis slēdz līgumus par aizsargjoslām, bet brutāli izcērt teritorijas ap Baltezeru, Ādažiem, Carnikavu utt.?

Mēļo, ka šo situāciju, apzināti vai nē, ir ievārījuši premjers Andris Šķēle un mērs Andris Ārgalis, īpaši neiedziļinoties apstākļos, jo toreiz bijis samērā vienalga, kurās oranžajā atvilktnē kaut kas mētājas.

4. Risinājumi, ideālā bilde

Pašlaik normatīvais regulējums mežu izciršanai nekurienē un valsts lielākās pilsētas centrā ir faktiski vienāds. Loģiski gan būtu meža darbiem blīvi apdzīvotās vietās un to tuvumā piemērot tos pašus principus, kā citām darbībām, kas būtiski maina apkārtējo vidi – celtniecībai utml.

Ja, piemēram – pirms Biķernieku meža „tīrīšanas” darbiem būtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana, iespējams, varas nekaunības līmeni izdotos nedaudz samazināt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...