Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem Mēdz būt gadījumi kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu,” – šādus argumentus apdrošinātājs Gjensidige bija licis lietā tiesā, lai panāktu, ka tiek samazināta no tā piedzītā kompensācija cilvēkam, kuram trolejbuss nobrauca sievu un bērnu, katra bojāgājušā „vērtību” nosakot nevis 50 000, bet 30 000 eiro apmērā. Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiekšodien publicē pilnu Augstākās tiesas spriedumu šajā lietā.

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS Rīgā 2019. gada 31. janvārī

Senāts šādā sastāvā:

senatore referente Marika Senkāne,

senators Intars Bisters,

senatore Mārīte Zāģere

rakstveida procesā izskatīja Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedumu civillietā /pers. C/ prasībā pret Lietuvas uzņēmumu ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” ar trešajām personām /pers. D/, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” un Latvijas Republiku Ministru kabineta personā par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ 2015. gada 22. maijā cēla tiesā prasību pret Lietuvas uzņēmumu „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” (pirms puses procesuālo tiesību pārņemšanas - apdrošināšanas AS „Gjensidige Baltic”) par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92., 110. pantu, Civillikuma 5. pantu, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk arī - OCTA likums) 15. panta pirmās daļas 1. punktu, lūgts piedzīt no atbildētājas apdrošināšanas atlīdzību 4 999 700 EUR un tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” (turpmāk arī - SIA „Rīgas satiksme”) darbiniece /pers. D/ /datums/Rīgā, /nosaukums E un /nosaukums D/ ielas krustojumā, vadot SIA „Rīgas satiksme” piederošo /TL marka/, reģ. Nr./numurs/, brauca ar ātrumu, kas negarantēja kustības drošību, un pie sarkanā luksofora signāla uz gājēju pārejas uzbrauca prasītāja sievai /pers. G/ un meitai /pers. H/, kā rezultātā viņas gāja bojā.

[1.2] Par notikušo ceļu satiksmes negadījumu /pers. D/ saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas.

[1.3] /pers. C/ vērsās pie atbildētāja, lūdzot izmaksāt viņam apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto nemantisko (morālo) kaitējumu 5 000 000 EUR, un /datums/tika informēts par pieņemto lēmumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksāt daļēji, proti, atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem!” (turpmāk arī - Noteikumi Nr. 331) 7. punktam 150 EUR par katru bojā gājušo. Līdz ar to prasītājam par radītajām morālajām ciešanām izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 300 EUR.

[1.4] Apdrošinātāja atteikums izmaksāt atbilstošu apdrošināšanas atlīdzību nav pamatots, tas neatbilst OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam atlīdzības limitam. Izmaksātā atlīdzība ir nesamērīgi zema, tā ir pretrunā ar OCTA likumu, Eiropas Savienības direktīvām un neatbilst Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai Šāda atlīdzība nevar būt zemāka par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra direktīvā Nr. 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk arī - Direktīva Nr. 2009/103/EK) noteikto.

Tiesai, vadoties pēc taisnības apziņas, vispārīgajiem tiesību principiem, kā arī, ievērojot tiesu praksi līdzīgās lietās, jānosaka tāda apdrošināšanas atlīdzība, kas sniedz līdzvērtīgu un taisnīgu atlīdzību.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 2. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, no atbildētāja prasītāja labā piedzīta apdrošināšanas atlīdzība 100 000 EUR. Pārējā daļā prasība noraidīta.

[3] Izskatījusi lietu sakarā ar Lietuvas uzņēmuma gjensidige Akcine draudimo bendrove” iesniegto apelācijas sūdzību un /pers. C/ pretapelācjas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2016. gada 22. novembrī nosprieda prasību apmierināt daļēji.

No atbildētājas prasītāja labā piedzīta apdrošināšanas atlīdzība 100 000 EUR par nodarīto morālo kaitējumu. Pārējā daļā prasība noraidīta.

[4] Par apelācijas instances tiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā Lietuvas uzņēmums „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” iesniedzis kasācijas sūdzību. Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes 2017. gada 26. aprīļa lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta daļā par morālā kaitējuma apmēru, bet atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību pārējā daļā.

Tas nozīmē, ka apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskums nav pārbaudāms jautājumā par atbildētājas pienākumu atlīdzināt prasītājam nodarīto nemantisko kaitējumu un atkrīt nepieciešamība vērtēt šajā sakarā kasācijas sūdzībā norādītos argumentus.

Spriedums daļā, kurā ierosināta kasācijas tiesvedība, pamatots ar šādiem motīviem.

[4.1] Atsaucoties uz judikatūrā nostiprināto atziņu, ka bērna nāve vecākiem rada neizmērojamas morālās ciešanas un naudas izteiksmē nenovērtējamu kaitējumu, atzīts, ka par prasītājam nodarītajām morālajām ciešanām sakarā ar bērna nāvi konkrētajos apstākļos taisnīgs un atbilstīgs atlīdzinājums ir 50 000 EUR, kamjāspēj mazināt tiesību aizskāruma sekas un sniegt taisnīgu kompensāciju par nodarītajām ciešanām.

Vecāku ciešanas bērna zaudējuma gadījumā ir nepārejošs morāls satricinājums, ko nauda nespēj nolīdzināt, taču noteiktajam atlīdzinājumam jāļauj izjust, ka pārdzīvotās ciešanas ir adekvāti novērtētas un tas nav darīts formāli.

[4.2] Analoga summa prasītājam nosakāma arī sakarā ar sievas nāvi. /pers. G/ gāja bojā, šķērsojot ielu pa regulējamu gājēju pāreju un /TL marka/ vadītājai rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Tā kā SIA „Rīgas satiksme” pamatdarbības veids ir pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes

pārvadājumi, /TL marka/ vadītājam jābūt savas nozares profesionālim, kam, savukārt, jāsniedz papildu garantija, ka viņa rīcība būs atbilstoša Ceļu satiksmes noteikumiem un drošības prasībām.

[4.3] Ciešanas bērna un laulātā vienlaicīga zaudējuma gadījumā nav novērtējamas naudas izteiksmē, tādēļ, iespējams, konkrētajā gadījumā prasības pieteikumā norādītā atlīdzība 5 000 000 EUR apmērā varētu būt vēlama, tomēr šāds atlīdzības apmērs neatbilst Latvijā pastāvošajai tiesu praksei.

Augstākās tiesas 2014. gada tiesu prakses apkopojumā „Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās” ir norādīts uz vairākiem tiesu spriedumiem, t. sk. arī uz tā dēvēto Talsu traģēdiju, kur morālā kaitējuma kompensācija personām sakarā ar tuvinieku nāvi noteikta 28 457,44 EUR (20 000 Ls) robežās (lietas Nr. SKC-588/2011 (C04364006), Nr. SKC-8/2013 (C04255508), Nr. SKC-32/2013 (C04302407)). Augstākās tiesas nolēmumus, kas liecinātu par tiesu prakses maiņu kompensācijas noteikšanā personu tuvinieku nāves gadījumos, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē.

[5] Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzība par apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, kurā ierosināta kasācijas tiesvedība, pamatota ar šādiem argumentiem.

[5.1] Lietā noteiktā morālā kaitējuma atlīdzība neatbilst tiesu praksei Apelācijas instances tiesa spriedumā ir sajaukusi nodarīta morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanas kritērijus un apdrošinātāja atbildības limitu Nosakot morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, jānodrošina vienlīdzība bez jebkādas diskriminācijas.

Piemēram, lietā Nr. C04330607 apstākļos, kad bērns negadījumā zaudēja abus vecākus, tiesa atzina par taisnīgu vairāk nekā uz pusi mazāku morālā kaitējuma atlīdzību.

[5.2] Prasības summa 5 000 000 EUR pati par sevi vēl neapliecina to, kādas sāpes un garīgas ciešanas prasītāj s cietis saistībā ar tuvinieku nāvi.

Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Mēdz būt gadījumi, kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu. Tiesa nemēģināja noskaidrot, kādas attiecības ir bijušas prasītāja ģimenē, kā tieši prasītājs pārdzīvo notikušo un kas varētu ļaut viņam pārdzīvojumu aizmirst. Interviju sniegšana žurnālistiem, demonstrējot vēlmi saņemt vairāk naudas no apdrošinātāja, nevis no personas, kas ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, patiesi cietušiem cilvēkiem nav raksturīga.

[6] Paskaidrojumos sakarā ar Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību /pers. C/ norādījis, ka tā nav pamatota.

[7] Paskaidrojumos sakarā ar Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību Latvijas Republika Ministru kabineta personā norādījusi, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedums ir atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījis lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas jautājumā par tiesas noteiktās atlīdzības apmēru minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473. panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedums daļā, par kuru ierosināta kasācijas tiesvedība, proti, par morālā kaitējuma apmēru, ir grozāms.

[9] Jāpiekrīt kasācijas sūdzības argumentam, ka prasītājam noteiktais atlīdzības par morālo kaitējumu apmērs neatbilst judikatūrai, kas izveidojusies līdzīgās lietās.

[9.1] Morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Pārciestā sekas nav iespējams aizstāt arī ar naudu, taču, sniedzot cietušajai personai atbilstīgu atlīdzinājumu naudas izteiksmē, ir iespējams sniegt zināmu gandarījumu un tādējādi mazināt cietušā sāpes (sk. Augstākās tiesas 2011. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-56/2011 (C04306707) 11. punktu).

Nemantiskā kaitējuma kompensācijai nedrīkst būt ne iedzīvošanās, ne arī atlīdzības raksturs tās parastajā nozīmē. Nemantiskā kaitējuma kompensācijas mērķis ir sniegt cietušajam gandarījumu par viņa ciešanām. Tāpēc, lai gan visbiežāk šāds gandarījums tiek izteikts mantiskā vērtībā, tā nav atlīdzība tās klasiskajā nozīmē, bet tā uztverama galvenokārt kā garīgo līdzsvaru atjaunojošs un sabalansējošs instruments (sk. Augstākās tiesas 2017. gada 25. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-247/2017 (C04426012) 11. punktu).

[9.2] Turpmāk norādītajā judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka nav iespējams noteikt taisnīgu atlīdzinājumu par nodarītu morālo kaitējumu, neveicot tiesu prakses attiecībā uz noteiktās atlīdzības apmēru analīzi līdzīgos gadījumos.

No juridiskās metodes viedokļa taisnīga atlīdzinājuma noteikšanu sekmē tā dēvētā gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metode, kas balstās uz vienlīdzības principu, proti, salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos - atšķirīgam. Šajā ziņā tiesu prakse veido plašu uzziņas un salīdzināšanas materiālu. [..] Tāpēc, kad lieta ir jāizspriež pēc tiesas ieskata, tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestās daļas noteikumiem ir nepieciešams analizēt citās līdzīgās lietās norādītos apsvērumus par atlīdzinājuma apmēru (sal. Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā. Rakstu krājums profesora E. Meļķiša zinātniskajā redakcijā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003, 195.-197.lpp.).

Salīdzināmos apstākļos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam (sal. Augstākās tiesas 2013. gada 31. oktobra sprieduma lietā SKC-452/2013 (C27187209) 6.3. punktu, 2014. gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-106/2014 (C27156610) 8.2. punktu, 2017. gada 18. augusta sprieduma lietā Nr. SKC-179/2017 (C12172413) 5.2. punktu).

Neapšaubāmi, minētie tiesu prakses piemēri nav tieši piemērojami, taču tie pietiekami skaidri ilustrē tiesas nostāju jautājumā par aizskarto nemantisko labumu nozīmīgumu un palīdz rast izpratni par kritērijiem, kuri izmantojami, nosakot atbilstīgu (taisnīgu) atlīdzinājumu, kā arī veicina vienlīdzības principa ievērošanu.

[9.3] Pārbaudāmajā spriedumā attiecībā uz prasības noraidīto daļu tiesa pamatoti norādījusi, ka /pers. C/ pieprasītā atlīdzība 5 000 000 EUR nepārsniegtu likumā pieļauto apmēru un būtu samērojama arī ar pārdzīvotās traģēdijas smagumu, tomēr šāds atlīdzības apmērs neatbilst Latvijā pastāvošajai tiesu praksei, kurā morālā kaitējuma kompensācija personām sakarā ar tuvinieku nāvi noteikta 28 457,44 EUR (20 000 Ls) robežās (sk. šā sprieduma 4.2. punktu).

[9.4] Senātam nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas secinājumu, ka /pers. C/ ir pārdzīvojis lielu traģēdiju, vienā negadījumā zaudējot ģimeni - sievu un bērnu. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvērumiem, nevis balstīties tikai uz subjektīviem ieskatiem.

Spriedumā nav atrodama argumentācija nedz tam, kādēļ, noteicot atlīdzības par morālā kaitējuma apmēru, netika pielietota šā sprieduma 9.2. punktā norādītā juridiskā metode, nedz tam, kādēļ šī atlīdzība ievērojami pārsniedz citās, faktisko apstākļu ziņā salīdzināmās lietās piespriestās summas.

Minētais dod pietiekamu pamatu konstatējumam, ka apelācijas instances tiesa būtiski pārkāpusi Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas prasības, ka ari nepareizi piemērojusi Civillikuma 5. panta noteikumus.

Līdz ar to pārsūdzēto spriedumu daļā par piedzītās atlīdzības apmēru nevar atzīt par tiesisku.

[10] Tajā pašā laikā Senāts, ievērojot procesuālās ekonomijas principu un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 4. punktu, uzskata par mērķtiecīgu iepriekš norādītās nepilnības, kuras apelācijas instances tiesa pieļāvusi atlīdzības apmēra noteikšanā, novērst, šajā daļā grozot apelācijas instances spriedumu.

[10.1] Atbilstoši Civillikuma 1635. panta trešajai daļai gadījumos, kad dzīvība zaudēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, morālais kaitējums ir prezumējams un nav jāpierāda.

Kā jau norādīts šajā spriedumā iepriekš, prasītāja morālās ciešanas, vienā negadījumā zaudējot laulāto un bērnu, konkrētajos apstākļos nav apšaubāmas. Turklāt jāņem vērā, ka atjaunot iepriekšējo stāvokli, kāds tas bija pirms negadījuma, nav iespējams, un jebkāda mantiskā kompensācija var pildīt tikai palīglīdzekļa funkciju prasītāja garīgā līdzsvara atjaunošanai.

[10.2] Turpmāk aplūkotajos judikatūras piemēros ir vērojama pietiekami līdzīga apmēra kompensācijas noteikšana par garīgām ciešanām sakarā ar tuva radinieka bojāeju.

Ar Senāta 2013. gada 6. marta paplašinātā sastāva spriedumu lietā Nr. SKC-8/2013 atstāts negrozīts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011. gada 24. maija spriedums, ar kuru morālā kaitējuma atlīdzības apmērs mātei sakarā ar pilngadīga dēla (karavīra) bojāeju Nacionālo bruņoto spēku rīkoto mācību laikā noteikts 20 000 Ls (28 457,44 EUR) apmērā, atzīstot to par taisnīgu un samērīgu ar pārdzīvotajām morālajām ciešanām (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. SKC-8/2013 (C04255508) 14. punktu).

Savukārt, ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1768/2016 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur ar apelācijas instances tiesas spriedumu morālā kaitējuma atlīdzības apmērs bērnam sakarā ar abu vecāku zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā noteikts 42 686,15 EUR (30 000 Ls) (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2015. gada 7. decembra spriedumu lietā Nr. CA-1710/2015 (C04330607)).

Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 18. jūnija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1197/2015 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur ar apelācijas instances tiesas spriedumu morālā kaitējuma atlīdzības apmērs katram vecākam sakarā ar bērna zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā noteikts 20 000 Ls (28 457,44 EUR) (sk. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013. gada 27. decembra spriedumu lietā Nr. PAC-0450/2013 (C04305511)).

Senāts pilnībā uztur iepriekš norādītajos judikatūras piemēros pausto atziņu, ka katrā gadījumā kompensācijas apmērs nemantiskā kaitējuma nodarīšanas gadījumā ir nosakāms individuāli. Vienlaikus, Senāta ieskatā, šie tiesu prakses piemēri faktisko apstākļu ziņā ir pietiekami līdzīgi apspriežamajā lietā esošajam gadījumam, lai vienlīdzības principa ievērošanas un vienlīdzīgas tiesu prakses nodrošināšanas nolūkā tos izmantotu salīdzināšanai no pārdzīvoto morālo ciešanu viedokļa.

[10.3] Izskatāmajā gadījumā nav konstatējami tādi no norādītajiem piemēriem atšķirīgi apstākļi, lai atlīdzības apmēru noteiktu būtiski lielāku.

Ņemot vērā minēto, /pers. C/ piedzenamā apdrošināšanas atlīdzības summa par morālo kaitējumu ir nosakāma kopumā 60 000 EUR apmērā (par katru personu 30 000 EUR).

[11] Senāts kā nepamatotu noraida atbildētāja pārstāves zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas kasācijas sūdzībā norādītos argumentus, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi nav pašsaprotami, jo mēdzot būt gadījumi, kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu Pirmkārt, neviena tiesību norma nenoteic tiesai pienākumu noskaidrot tādus apstākļus, uz kuru esamību lietas dalībnieks nav atsaucies un par kuriem lietā nav iesniegti pierādījumi. Gluži pretēji, ja atbildētāja uzskatīja, ka pastāvēja apstākļi, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, tad tie bija jāpierāda. Kasācijas sūdzībā norādītie zvērinātas advokātes subjektīvie pārspriedumi par hipotētiski iespējamiem dzīves gadījumiem, kad prasītājs jūt atvieglojumu sakarā ar laulātā nāvi, katrā ziņā nav pietiekami, lai tiem būtu iespaids uz nosakāmās atlīdzības lielumu izskatāmajā strīdā. Otrkārt, šādi apgalvojumi lietas faktisko apstākļu kontekstā acīmredzami izteikti nolūkā nevajadzīgi sakāpināt emocionālo fonu, un kā tādi atzīstami par zvērināta advokāta profesionālajai ētikai neatbilstošiem.

[12] Tā kā apelācijas instances tiesas spriedums tiek grozīts daļā par prasības summu, tad, ievērojot Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, un Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „d” apakšpunktu, grozāms arī no atbildētāja valsts ienākumos piedzenamās valsts nodevas apmērs, nosakot to 1704,69 EUR.

[13] Tā kā apelācijas instances tiesas spriedums tiek grozīts, atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 458. panta otro daļu atmaksājama drošības nauda 300 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 4. punktu, Senāts nosprieda

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedumu grozīt.

Piedzīt no Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” /pers. C/, personas kods /personas kods/, labā apdrošināšanas atlīdzību 60 000 EUR (sešdesmit tūkstošus euro).

Piedzīt no Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” valsts ienākumos valsts nodevu 1704,69 EUR (viens tūkstotis septiņi simti četri euro, 69 centi).

Atmaksāt Gjensidige Latvijas filiāle ADB drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore M. Senkāne

Senators I. Bisters

Senatore M. Zāģere

Attēlā – uzņēmuma Gjensidige Akcine draudimo bendrove Latvijas filiāles vadītāja, savulaik Latvijas miljonāru sarakstā minētā Ināra Meija.

Novērtē šo rakstu:

24
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

8

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...