Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz Zemes ir sācies juvenālais laikmets. Jauniešu laikmets. Tas ļoti atšķirīgi ietekmē katru tautu. Atšķirības ir milzīgas un pat diametrāli pretējas, kaut gan juvenālā laikmeta cēlonis visiem ir viens un tas pats – Viņas Augstība Demogrāfiskā Pāreja.

Demogrāfiskā pāreja attiecas uz visām tautām, jo planētas Homo sapiens populācija ir vienota sistēma. Tikai uz „baltajām” tautām attiecas negatīvi, bet uz „krāsainajām” tautām attiecas pozitīvi.

„Baltās” tautas dzemdē bērnus ļoti pasīvi. Tāpēc noveco un izmirst, demonstrējot jauniešu īpatsvara kritisku samazināšanos. Turpretī „krāsainās” tautas dzemdē bērnus nenormāli aktīvi, demonstrējot jauniešu īpatsvara kritisku pieaugumu. Tāda ir Dieva griba. Kā parasti, nevienu iepriekš nebrīdinot un nevienam neprasot atļauju. Kā parasti, cilvēkiem nepalīdzot līdz galam izprast attiecīgos kosmoloģiskos un transcendentālos procesus, tādējādi vairojot pesimismu par cilvēciskā prāta mazspēju pasaules izziņā.

Demogrāfiskā pāreja acīmredzot vienmēr paliks līdz galam neizprasta parādība. Zināma izpratne būs par sekām. Cēlonis paliks nezināms. Perfekta izpratne jau tagad ir vienīgi šarlatāniem un triviālajiem muļķiem, kuri uz jautājumu atbild pirms jautājuma uzdošanas un zina atbildi uz visiem jautājumiem.

Latvijā katru gadu jauniešu skaits samazinās par 5,7 procentiem. Latvijā sistemātiski samazinās dzimstība. Satversmē godinātā Latvijas tauta brīvprātīgi un ar neslēptu entuziasmu noveco un izmirst. Latvijā mirst vairāk cilvēku nekā piedzimst. Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 2016.gada februārī bija 43 gadi. Turpretī tādā demogrāfiski pozitīvā valstī kā Nigērija iedzīvotāju vidējais vecums bija 15 gadi.

Latvijā summārais dzimstības koeficients 2016.gada februārī bija 1,48, bet Nigērijā 7,63. Latvijā nekas labs nav gaidāms arī turpmāk. Toties Nigērijā ļoti augsta dzimstība saglabāsies līdz gadsimta vidum. Tas ir nekļūdīgi zināms. Kas notiks pēc tam, pagaidām ir ne visai apjaušams.

Lielās Bandas politikā demogrāfija ir 4.vietā. 1.vietā ir idiotiski demagoģiskā „drošība”, gatavojoties uzvaroši atvairīt 143,4 miljoni iedzīvotāju prāvās pundurvalsts Krievijas iebrukumu hiperlielajā Latvijā ar 1,95 miljoniem iedzīvotāju. No pēcpadomju gados saprātīgi likvidētās latviešu zemniecības mistiski uzburtās politiskās partijas deleģētais premjers sniedz šādu paskaidrojumu: „Ja mēs Latvijas drošību uztveram kā neatņemu prioritāti, tad faktiski ir trīs izmērāmi darbi. Ceturtais ir demogrāfija, kas savus augļus var nest nedaudz tālākā nākotnē.” Mediji vēsta, ka „iepriekšējās valdības deklarācijā demogrāfija bijusi lielāka prioritāte, un jaunajā deklarācijā vērojams regress”.

Par regresu neklājās šausmināties. Latvijas „politiķi” nesaprot demogrāfijas lomu „drošības” prioritātē. Bez jauniešiem nekāda „drošība” nevar būt. Mūsu „politiķi” to nesaprot (vai izliekās nesaprotam). „Drošību” nevar nodrošināt pensionāri. Arī tad, ja viņi prot labāk apieties ar ieročiem nekā dzimtenē palikusī fiziski un garīgi tizlā jaunatne, kuras 95% nav derīgi dienestam armijā. Teiksim, Izraēlas politiķi ļoti labi zina, cik miljoniem ebreju ir jābūt valstī, lai nodrošinātu tās drošību, dzīvojot kaimiņos ne visai draudzīgajiem arābiem. Toties Latvijas „politiķi” ar bijušo aizsardzības ministru Vējoni priekšgalā ir daudz gudrāki nekā Izraēlas politiķi. Latvijas „politiķi” zina, ka „drošības” naudu ir vieglāk „apsaimniekot” nekā demogrāfijas naudu. Par to priecīgi smaida Ādažu poligona skaistie pupuķi. Viņu krāšņo spalvu saskaitīšanai no „drošības” naudas ir sadalīti miljoni, par ko lepni informēja Rīgas mediji.

Juvenālais laikmets ir jauns jēdziens. Arī savā ziņā dīvains jēdziens. Vēsturisko laikmetu centrā nekad nav bijusi kāda vecuma grupa. Cilvēces vēsturē nekad nav runāts par „veco cilvēku laikmetu”, „vidējā vecuma cilvēku laikmetu”, „pusaudžu laikmetu”, „bērnu laikmetu”.

Iemesls ir saprotams. Netika runāts tāpēc, ka nebija tāda vajadzība. Tāda vajadzība pirmo reizi radās mūsdienās (no XX gs. 60.gadiem), un tāda vajadzība būs vēl ilgu laiku. Vismaz līdz demogrāfiskās pārejas beigām XXI gadsimta vidū.

Godīgi sakot, juvenālā laikmeta noslēgumu nav iespējams paredzēt. Varbūt juvenālais laikmets pa īstam iedziedāsies tikai gadsimta otrajā pusē, kad stabilizēsies jauna tipa kultūra - demogrāfiskās pārejas krāšņais lolojums. Varbūt tā būs tipiska jauniešu kultūra. Varbūt juvenālā laikmeta apogejs būs pēc 2050.gada.

Par jēdziena „juvenālais laikmets” dīvainību nevajadzētu šķobīties. Mūsu dzīvē tagad viss ir dīvaini. Pasaule nekad nav tik dīvaini mainījusies. Dīvaina ir demogrāfiskā pāreja un dīvainas ir tās sekas. Tajā skaitā dīvainais jauniešu īpatsvars planētas iedzīvotāju kopsummā.

Dīvaina ir informācijas tehnoloģiju loma. Tā vien liekas, ka tās ir speciāli izdomātas tikai jauniešiem. Informācijas tehnoloģijas prot manipulēt ar pasaules jaunatni. Informācijas tehnoloģijas jauniešos sagrauj garīgo stabilitāti, un jauniešu raksturs kļūst bīstami plastisks. Jaunieši nespēj cementēt savu identitāti. Tai nav centrālais morālais kodols. Tas, kas vieniem ir amorāls, citiem ir morāles pamats.

Taču analītiski pats interesantākais ir, lūk, kas. Informācijas tehnoloģiju aktīvā pielietošana jauniešu zombēšanā sekmē ļoti nopietnas pārdomas par juvenālā laikmeta iezīmēm un nākotni.  

No vienas puses juvenālais laikmets ir statistiskā realitāte. 2014.gadā uz Zemes dzīvoja 1,8 miljardi jauniešu. Pašlaik ir 2016.gada sākums. Jauniešu skaits noteikti ir vēl lielāks. Tas tuvojās diviem miljardiem. Katrs var aprēķināt, cik tas ir procentu no planētas kopējā iedzīvotāju skaita 7,4 miljardi. Uz Zemes nekad nav bijis tik liels jauniešu īpatsvars. Turklāt līdz gadsimta vidum tas kļūs vēl lielāks.

Protams, tā tas būs vienīgi „krāsainajās” tautās. Ap 2050.gadu tikai viena desmitā daļa no planētas jauniešiem būs „baltās” rases pārstāvji – „zelta miljarda” lepnums.

Bērnu dzemdēšanā vissliktākais stāvoklis ir Eiropā. ES summārais dzimstības koeficients 2014.gadā bija 1,55. Visaugstākais tas bija Francijā (1,99), pateicoties „krāsaino” etnosu prāvajam apjomam valstī.

Ne tikai Latvijā demogrāfija ir 4.vietā. Tā tas ir gandrīz visās eiropiešu zemēs. Nekur neskan politiķu un inteliģences kvēls aicinājums dzemdēt bērnus. Romas pāvests Eiropu nosauca par neauglīgu „babušku”. Taču eiropiešiem pēc dzēlīgā vērtējuma nekļuva ne silti, ne auksti.

Ja no vienas puses juvenālais laikmets ir statistiskā realitāte, tad no otras puses nav saprotams šīs realitātes politiskais efekts. Proti, jauniešiem nepieder politiskā vara. Viņi sapņo par politisko varu. Bet pagaidām tie ir tikai sapņi. Latvijā kāds jaunietis raksta: „Es uzskatu, ka pēc iespējas vairāk ir jādod iespēja jaunajiem, kuriem ir degsme, nevis vecajiem, kas sēž saeimā tik garlaikoti kā skolnieks skolas solā!!"

Politiskā vara nepieder tiem, kuri ir devuši nosaukumu visam juvenālajam laikmetam. Agrāk nekad tā nav bijis. Piemēram, feodālisma laikmetā vara piederēja feodāļiem, kapitālisma laikmetā vara pieder kapitālistiem, proletariāta diktatūras laikmetā vara piederēja proletariātam. Loģiski, ka juvenālajā laikmetā vara ir jāpieder jauniešiem. Bet tas nenotiek. Jauniešus vienīgi izmanto, lai vecākās paaudzes elite saglabātu vai sagrābtu politisko varu.

Tātad pagaidām juvenālā laikmeta būtiska iezīme ir sociāli politiskā kolīzija – pretēju spēku, centienu un interešu sadursme. Tāpēc var uzdot vairākus jautājumus.

Vispirms, saprotams, gribas zināt, cik ilgi jaunatne pacietīs tās savtīgo izmantošanu politiskajā cīņā, atalgojumā faktiski neko nesaņemot? Kāda būs vispār politiskā nākotne jauniešiem, ņemot vērā viņu lepni ietekmīgo vietu Zemes demogrāfiskajā kopainā? Vai jaunatne spēs pārvarēt kultūru tradīcijas attieksmē pret viņu statusu sabiedrībā? Vai jaunatnes organizatoriskās spējas būs pietiekami efektīvas, lai mobilizētos vienotā sociāli politiskajā spēkā jeb tomēr līdz pasaules galam vara vienmēr būs „veču” rokās? Vai vēl ilgi saglabāsies vēsturiski tradicionālie vecāko paaudžu jautājumi „Ko mums var dot jaunatne” un „Ko jaunatne var gaidīt no mums”?

Juvenālā laikmeta demogrāfiskā statistiska atspoguļo noteiktu stāvokli. Šī stāvokļa analīze iezīmē noteiktas demogrāfiskās tendences. Turpmākajās etīdēs nākas pievērsties dotā stāvokļa socioloģiskajiem un kulturoloģiskajiem aspektiem. Tam fonam, kas nosaka un nosacīs juvenālā laikmeta praktisko rezultātu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...