Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai jūs vēlaties, lai no jūsu samaksātajiem nodokļiem pamatīgs kušķis - nepilns miljons eiro - tiek viena bārdaina oligarha (jā, uzminējāt) znotam un vienam politbiznesā uztreknējušam reklāmistam (nē, neuzminējāt, šoreiz ne Stendzeniekam), lai viņi par šo naudu - protams, pēc nepieciešamajiem atskaitījumiem "tiem, kam pienākas" - jums pastāstītu, cik labi ir lietot uzturā aitas gaļu, pienu un piena produktus. Nevēlaties? Taču, visticamākais, nekur neliksieties.

Divas pietiekami pazīstamas sabiedriskās organizācijas pagājušā gada rudenī faktiski vienlaikus izsludināja, atcēla, pēc tam momentā ar gandrīz identiskiem nolikumiem atkal izsludināja katra savu - kā pēcāk izrādījās, katru uz vairāk nekā pusotru miljonu eiro iecerētu - iepirkumu, kas formāli bija paredzēts sabiedrības informēšanai par svarīgām lietām. Reāli - Eiropas fondu paslaukšanai (par ko droši vien jums galva nesāpētu) un Latvijas budžeta pacirpšanai (par ko gan jums laikam varētu būt kādi iebildumi).

Vispirms Arņa Gintera vadītā Latvijas Aitu audzētāju asociācija 29. augustā izsludināja iepirkumu "Sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošana un īstenošana". Termiņš - divas nedēļas, bet divas dienas pirms tā beigām iepirkums tika pārtraukts, tad momentā izsludināts no jauna ar sīkiem grozījumiem nolikumā un jaunu termiņu. 14. novembrī tika pasludināts uzvarētājs - kompāniju SIA "McCann Consulting", SIA "McCann Rīga", SIA "Inspired", SIA "HansaMedia" grupa. Līgumcena - 1 470 859,50 eiro.

Trīs dienas pēc aitiniekiem savu iepirkumu ar nosaukumu "Sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par pienu un piena produktiem sagatavošana un īstenošana" un gandrīz identisku nolikumu izsludināja Jāņa Šolka vadītā Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Termiņš - divas nedēļas, bet jau atkal divas dienas pirms tā beigām iepirkums tika pārtraukts, tad momentā izsludināts no jauna ar sīkiem grozījumiem nolikumā un jaunu termiņu. 14. novembrī tika pasludināts uzvarētājs - SIA "Jazz Communications". Līgumcena - 1 318 588,05 eiro.

Tas, kas man iekrita acīs uzreiz pēc šo rezultātu pasludināšanas, bija četras lietas. Pirmkārt - fantastiskās summas. Latvijā 2013. gada laikā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem visi, visi, visi ieņēmumi no pārdotās aitas gaļas bija 1,75 miljoni eiro. Te savukārt vienas informatīvās kampaņas apjoms daudz neatpaliek no šīs nozares gada kopsummas. Arī piena kampaņa par 1,3 miljoniem eiro izskatījās pēc kaut kā kosmiska - pat visa eiro ieviešanas kampaņa, šķiet, izmaksāja mazāk.

No šī izrietēja otra lieta - kurš tad, interesanti, būs tas, kas šīs kampaņas apmaksās? Vai tiešām, piemēram, visi Latvijas gaļas aitu audzētāji gadu kārs zobus vadzī un vairāk nekā četras piektdaļas visu savu ieņēmumu atdos, lai par nepilnu pusotru miljonu stāstītu sabiedrībai par aitas gaļu? Un vai tiešām sankciju smagi skartie Latvijas pieninieki sametīs 1,3 miljonus, lai kolektīvi slavinātu pienu un piena produktus, nevis šo naudu izmantos, lai katrs reklamētu savu produkciju?

Trešā lieta bija, maigi izsakoties, apbrīnojami sinhronās darbības visā, kas bija saistīts ar abu iepirkumu norisi. Vēl vairāk, arī abu iepirkumu nolikumi, no kuriem bija acīmredzams, ka "svešie mums te nav vajadzīgi", bija, maigi izsakoties, gandrīz identiski - un kā gan citādi, ja abu dokumentu "properties" sadaļā bija piemirsts nodzēst identisko ierakstu, kas norādīja uz datoru, kur abi nolikumi izcēlušies, - "Daugavpils universitāte".

Ceturtā, lieta, protams, bija saistīta ar personālijām. Varbūt esmu tendenciozs, taču gadu gaitā man ir radies priekšstats, ka ir virkne ļaužu, kuriem parādoties konkrētā pasākumā, rodas skaidras priekšnojautas, ka viss beigsies ar apjomīgu zādzību vai puszādzību. "Jazz Communications" vadītājs un 40% kapitāldaļu īpašnieks ir kāds mazzināms Juris Pētersons, kurš medijos bieži minēts kā Andra Šķēles znots. Savukārt no pārējām četrām kompānijām trijās līdzdalīgs ir bijušais "Vienotības", vēlāk "Latvijas attīstībai" pietuvinātais Ainārs Ščipčinskis. Tā sacīt - nekādu jautājumu...

Rudenī man tas viss tā arī piemirsās - jā, varēja noprast, ka abas "jumta" biedrības ir sadomājušas paslaukt Eiropas fondus un šim nolūkam sarunājušas "savējos" (vai arī "savējie" ir sarunājuši šos "jumtus" - šādas te blēdības uz valsts rēķina, atstājot nenostrādātas dažādas pamuļķīgas neveiklības, ļoti izskatījās pēc kāda bārdaina Andra un viņa ģimenītes tradicionālā rokraksta). Bet lai nu tā būtu - man, godīgi sakot, bija un joprojām ir diezgan vienalga, kas un kā barojas no Eiropas naudas, lai cik savtīgs un sabiedrībai bezjēdzīgs arī būtu konkrētais Eiropas naudas slaukšanas un cirpšanas plāniņš.

"Konkrētajā, manuprāt, idiotiskajā aitu gaļas reklamēšanas kampaņā netaisos ieguldīt ne grasi, jo personīgi man reklāma nav vajadzīga. Manuprāt, reklāma vajadzīga tikai valstij. Gluži pretēja situācija ir ar pienu, kura ražošanā ES ir kvotu sistēma un pārprodukcija. Nesaprotu, kādēļ tautai, kura izsenis "pienu dzēru, pienu ēdu, pienā muti nomazgāju", piens būtu jāreklamē. Man šķiet, Latvijas pienkopjiem būtu jēga tērēt līdzekļus savas produkcijas reklāmai tikai Ķīnas un arābu tirgos. Skumjākais fakts - mums jādanco pēc Eiropas Komisijas stabules, kura šādus projektus ievieš un finansē," - šādu viedokli saņēmu no kāda man pazīstama profesionāla aitkopja un tobrīd varēju tam tikai pievienoties.

Taču jau šogad dienas gaismā nāca kāds sīkums - izrādījās, ka abu kampaņu plāniņš tomēr ir nedaudz citāds: no Eiropas, lūk, var noslaukt un nocirpt tikai pusi - 50% no kopējās kampaņas tāmes, savukārt otra puse jāsameklē citur: 20% - no pašu pieninieku/aitinieku līdzekļiem, bet 30% - no Latvijas valsts naudas maka.

Nezinu, kā jums, bet man šajā brīdī vairs nebija vienalga - 30% no abu kampaņu tāmes ir vairāk nekā 830 tūkstoši eiro. Tā vienkārši noskatīties, kā šāda summa tiek izshēmota nevis no kaut kādiem tur Eiropas fondiem, bet ļoti konkrētās Latvijas nodokļu maksātāju naudas - nu, paldies, te nu man ir iebildumi.

Kas tieši man dod pamatu viedoklim ne tikai par tradicionālu izshēmošanu, bet par nedaudz pavirši, toties gana centīgi organizētu krāpniecisku shēmu, par kuru tiesiskā valstī, kurā galvenais nav "sakārtošanas" princips, jau sen būtu nopietni ieinteresējušās tiesībsargāšanas iestādes? Ja nepietiek ar jau pieminētajiem apsvērumiem un faktiem, te būs vēl daži.

Pirmkārt, jau pagājušā gada rudenī Latvijas Reklāmas asociācija attiecībā uz abiem valsts slaukšanas un cirpšanas iepirkumiem skaidri un gaiši brīdināja Lauku atbalsta dienestu, "caur kuru" šādiem projektiem jāiet, par abu iepirkumu nolikumiem - "par negatīvi vērtējamu praksi Latvijas Reklāmas asociācija uzskata tādu prasību iekļaušanu, kas būtiski un nepamatoti ierobežo iespējamo pretendentu skaitu, radot līdzekļu neefektīvas apgūšanas riskus". Īsāk sakot, abu nolikumu vienotais autors, pildot uzdevumu, bija līdis vai no ādas ārā, lai atsijātu "svešos" un "nevajadzīgos".

Otrkārt, tas, cik pamuļķīgi pirmajās dienās pēc šīs tēmas parādīšanās izlocījās un meloja valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu "jumtu" vadība. Nolikumu katrs esot rakstījis atsevišķi, nekādas saskaņošanas neesot bijis, visas brēcošās sakritības - tikai nejaušība, palīdzējuši esot eksperti, no kuriem gan "jumts" nevienu vārdā un uzvārdā nespēj nosaukt, - un tā tālāk, un tā tālāk.

No Jāņa Šolka sākotnējām publiskajām atklāsmēm vien varētu sastādīt mazo valsts slaucēja citātu grāmatiņu: "Cilvēki absolūti nezina, kas ir piens un piena produkti... Es aitu audzētājos nejaucos un neesmu redzējis nolikumu. Un pat nezinu, ka viņi kaut ko dara... Apskatījāmies, kāda ir apgūstamā summa. Ļoti vienkārši... Lēmumu var pieņemt piecās minūtēs. Tas nekas, ka summa liela... Mēs jau visi kaut kādā veidā esam saistīti. Es nevaru noliegt, ka ar kādu no Andra Šķēles cilvēkiem esmu runājis. Bet tas vispār ir labs jautājums – kurš ir Šķēles cilvēks..."

Treškārt, tas, cik klusiņi un kautri izrādījās tie, kuri bija izstrādājuši abus "jumtus" tik efektīvi pārliecinājušos kampaņu piedāvājumus. Tā vietā, lai stāstītu, pārliecinātu, aizrautu ar savām oriģinālajām (un attiecīgi vērtīgajām) idejām, kuru trīs miljonus vērtās īstenošanas rezultātā, izsakoties pārfrazētiem Jāņa Šolka vārdiem, "cilvēki uzzinās, kas ir piens un piena produkti", citkārt runīgais Ščipčinskis neizdvesa ne pīkstiena. Savukārt tā cilvēka znots, kurš savulaik bija slavens ar lielāko kretīnu meklējumiem dažādām dzīves vajadzībām, no visām PR gudrībām acīmredzot bija iemācījies tikai vienu universālo frāzi: "Es nevēlos komentēt!"

Ceturtkārt, protams, tāds sīkums kā cenu jautājums. Lūk, visu izsakošais Latvijas Reklāmas asociācijas oficiālais brīdinājums Lauku atbalsta dienestam gan par valsts slaukšanas, gan par valsts cirpšanas kampaņu piedāvājumu: "Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vērtē kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzēta ievērojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādīt 30 - 40% no pieprasītā kopējā naudas apjoma apskatītajām aktivitātēm."

Tas nozīmē - konkrētie kungi acīmredzot bija sadomājuši no Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju naudas ievilkt ne vairs kaut kādus nieka "tradicionālos 10" vai "Amerika 20" procentus, bet pat dubultā vairāk. Ņemot vērā, ka sākotnēji abu "laimīgo uzvarētāju" iesniegtās tāmes bija vēl krietni lielākas, tas acīmredzami nozīmē, ka "valsts slaucēji" un "valsts cirpēji" bija iecerējuši uz mākslīgi paaugstinātu cenu rēķina vien savās un varbūt arī citās kabatās iebāzt vairāk nekā 1,4 miljonus eiro. Kas jau ir summiņa, pēc kuras droši vien arī Andris pat dušā noliektos - par znotu nemaz nerunājot.

Tagad rijība ir noplacināta un noplicināta, taču fakts, ka abi slaucēji-cirpēji pēc aizrādījuma pār pārmērīgu rijību tik zibenīgā tempā piekrita uz tāmju samazināšanu par 26-28%, skaidri liecina - iecerētais slauciens-cirpiens acīmredzot ir bijis vēl krietni lielāks, dodot skaidru priekšstatu par patieso iecerētās peļņas apmēru.

Un tad vēl piektkārt. Iedomāsimies, ka abi Eiropas un Latvijas valsts slaukšanas-cirpšanas kampaņu plāni Eiropas Komisijā tiek apstiprināti. Iedomāsimies, ka Lauku atbalsta dienestā un Jāņa Dūklava vadītajā Zemkopības ministrijā viss būs ieeļļots labākajās Andra tradīcijās. Paliks tāds sīkums kā 20%, kas abās kampaņās jāsaņem no pašiem tirgus dalībniekiem - uzņēmējiem. Tas nozīmē - šie 558 tūkstoši eiro abu acīmredzami nejēdzīgo kampaņu īstenošanai būs jāiemaksā piena ražotājiem un aitkopjiem.

Ja būtu izgājuši cauri sākotnējie piedāvājumi ar mākslīgi supersadārdzinātajām cenām, šo sīko problēmiņu, iespējams, būtu varēts atrisināt, supersadārdzinājuma daļu drusku pakaruseļojot un aizpludinot līdz konkrētiem tirgus dalībniekiem, kas to tad kā savu naudu varētu iemaksāt kampaņu īstenotājiem. Bet Reklāmas asociācijas fiksētais mākslīgais sadārdzinājums nu ir apcirpts - un kurš nu maksās?...

Ar vārdu sakot, šeit ir viens konkrēts gadījums, kad, manuprāt, ir skaidri saskatāma shēma, kā konkrētu personu interesēs iecerēts "apgūt" pilnīgi konkrētas summas, savukārt Latvijas valstij, negaidot nekādus Eiropas Komisijas lēmumus, ir pietiekami daudz laika un iespēju šo shēmu apturēt. Bet, protams, ja ir vēlme, lai jums par 830 tūkstošiem eiro no jūsu samaksātās nodokļu naudas pastāsta par pienu, piena produktiem un aitas gaļu, - vienmēr laipni. Kā redzams, cirpēji un slaucēji ir darbam gatavi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...