Jūsu brīvība ir iespēja pulcēties, kritizēt un brīvi izteikt savu viedokli tad, kad mēs jums to atļaujam
Edgars Rinkēvičs*04.05.2024.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Godātie Latvijas cilvēki! Ir pagājuši 34 gadi, kopš Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ir pagājuši 34 gadi, kopš Latvijas bērni dzimst brīvā un neatkarīgā Latvijas Republikā. Ir izaugusi jauna paaudze, kura autoritārismu iepazīst tikai vēstures grāmatās un ārvalstu ziņu raidījumos, nevis savā ikdienā. Ir izaugusi paaudze, kurai nav bail no sava viedokļa. Paaudze, kurai nav bail no patiesības. Šī paaudze mūsu valsts neatkarību, brīvību un demokrātiju uzskata par pašsaprotamām vērtībām.
Kaut arī brīvība var šķist pašsaprotama, tā tāda nav. To pierāda mūsu valsts vēsture. Mūsu brīvība sākās 1918. gadā un ar jaunu dvesmu turpinās no skaistās un saulainās 1990. gada 4. maija dienas, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju pie radioaparātiem skaitīja “par” un “pret” balsis. Tas bija neizmērojami svarīgs balsojums. Paldies visiem, kuri šo pašsaprotamo, bet drosmīgo lēmumu pieņēma.
Mūsu brīvība ir iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO pirms 20 gadiem kā jauns apliecinājums, ka ne tikai gribam, bet arī varam piederēt demokrātisko valstu saimei. Mūsu brīvība ir arī Baltijas valstu stingrais atbalsts Ukrainai – tas ir šodienas Baltijas ceļš. Mūsu brīvība ir ne tikai iespēja pulcēties un kritizēt tad, kad kaut kas nenotiek pareizi. Mūsu brīvība ir arī mūsu atbildība sargāt mūsu mājas, sargāt mūsu bērnu iespēju dzīvot savā Latvijā.
Mums rūp. Tāpēc mēs strādājam. Un tieši šī paša iemesla dēļ arī svinam. Ja neatkarīga Latvija mums ir svarīga, tad mums ir jāļauj sev priecāties. Tieši tādēļ šodien, 4. maijā, aicinu ikvienu mūsu valsts patriotu Latvijā un pasaulē svinēt Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu. Brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā mēs katrs varam brīvi izvēlēties. Katrs var dzīvot un svinēt tā, kā grib. Un tā ir ļoti liela vērtība.
Vēlu, lai katrs Latvijas patriots šodien ne tikai ierauga prieku, bet arī rada prieku un parāda prieku tiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ paši to nespēj atrast. Prieku par mūsu valsti un mūsu Latvijas cilvēkiem. Lai smieklu ir vairāk nekā asaru. Lai aizkustinājuma vairāk nekā rūpju. Un jo īpaši šodien – lai lepnuma vairāk nekā pieticības. Lepnuma par mūsu sarkanbaltsarkano karogu, lepnuma par mūsu zemi un mūsu Latvijas cilvēkiem.
Saules mūžu Latvijai!
* apsveikums Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34. gadadienā
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
